EKS 2010

Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu nozīmība

Nacionālo kontu sistēmas dati tiek lietoti valstu sasniegtā ekonomikas līmeņa apzināšanai un novērtēšanai, ekonomikas kopējās attīstības virzienu un atsevišķu sektoru attīstības analīzei. Šī statistika ir pamats makroekonomiskās attīstības scenāriju sastādīšanai un prognozēšanai.

Kontu sistēmas gada indikatori tiek lietoti, lai novērtētu valsts atbilstību dažādu Eiropas Savienības sociālekonomisko programmu parametriem, kā Māstrihtas kritēriji 1 un Stabilitātes un izaugsmes pakta vadlīnijas, Ekonomikas un monetārās savienības prasības. Balstoties uz makroekonomiskās statistikas informāciju, tiek veikti pašu resursu aprēķini, no kā izriet valstu iemaksu apjoms Eiropas Savienības budžetā. Reģionālā IKP rādītāju lieto, lai racionāli sadalītu Eiropas Savienības struktūrfondus. Ar Eiropas Padomes un Parlamenta regulu Nr.1176/2011 iedibinātās makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūras realizācijā ir ietverti rādītāji 2, ko vai nu tieši iegūst no nacionālo kontu sistēmas datiem vai attiecina pret tiem.

Īpaša nozīme tiek pievērsta arī makroekonomiskās statistikas īstermiņa rādītāju sagatavošanai ne vien par valsti kopumā, bet arī par atsevišķiem institucionālajiem sektoriem, kas dod iespēju dažādiem lietotājiem – valsts pārvaldes iestādēm un Eiropas Savienības institūcijām, finanšu sektora analītiķiem, kā arī zinātniekiem un citiem lietotājiem – veikt operatīvāku ekonomisko procesu analīzi. Informācija par ceturkšņa IKP tendencēm ir nozīmīga eirozonas monetārās politikas veidošanai.

Lai nodrošinātu visu iepriekšminēto aspektu harmonizētu un neatliekamu ieviešanu, 2013.gada 21.maijā ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā jeb EKS 2010.

Pāreja no EKS'95 uz EKS 2010

Līdz 2014. gadam Eiropas Savienības dalībvalstis nacionālo kontu sistēmas aprēķinos lietoja Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā EKS’95, kas balstījās uz ANO 1993.gadā pieņemtajām nacionālo kontu sistēmas metodoloģijas rekomendācijām. To pārskatīšanas darbs, ņemot vērā pasaulē notiekošos globalizācijas procesus un citas ekonomikas tendences, tika uzsākts jau 2002.gadā. ANO Statistikas komisija jauno metodoloģiju akceptēja 2009.gadā. Drīz pēc tam daudzas pasaules valstis uzsāka pārrēķinu procesu atbilstoši jaunajai metodoloģijai.

Eiropas Savienībā tika panākta vienošanās, ka jauno metodoloģiju visas dalībvalstis ievieš 2014.gada septembrī. Šajā laikā stājās spēkā arī iepriekš nosauktajā regulā iekļautās nacionālo kontu datu nosūtīšanas programmas prasības attiecībā uz sagatavojamo datu sastāvu un datu sagatavošanas periodiskumu un termiņiem.

Būtiskākās metodoloģijas izmaiņas Latvijas nacionālo kontu sistēmā

  • Ieviestas izmaiņas institucionālo sektoru nodalīšanā un klasifikācijā 
  • Izmaksas pētījumu un attīstības darbu veikšanai pie noteiktiem nosacījumiem tiek uzskatītas par pamatkapitāla veidošanas izdevumiem, nevis par starppatēriņu, kā iepriekš
  • Izmaksas ieroču sistēmu izveidei, ja šīs sistēmas atbilst vispārējai aktīvu definīcijai, turpmāk tiek uzskatītas par pamatkapitāla veidošanas izdevumiem, nevis par valdības galapatēriņa izdevumiem
  • Pārstrādei nosūtīto / pēc pārstrādes saņemto preču uzskaite tiek grozīta, turpmāk eksporta un importa kopsavilkuma rādītājos iekļaujot tikai pārstrādes pakalpojuma vērtību
  • Definētas prasības daudz detalizētākai pensiju shēmu uzskaitei – ieviesta jauna papildu tabula, kurā ir iespējams uzrādīt visas – gan fondētās, gan nefondētās uz atskaites brīdi uzkrātās pensiju saistības (Christoph Müller, Bernd Raffelhüschen; Estimating pension entitlements of public pension shemes in Latvia).

Prezentācija par izmaiņu būtību (2014.gada 5.marts).

Vairāk par EKS 2010 Eurostat mājaslapā.

1 Mārstrihtas kritēriji

Vispārējās valdības sektora parāda (uz gada beigām) lielākais pieļaujamais līmenis – 60% no gada IKP
Vispārējās valdības sektora budžeta deficīta lielākais pieļaujamais līmenis – 3% no gada IKP
Inflācijas līmenis – ne vairāk kā par 1.5 procentu punktiem lielāks par triju ES dalībvalstu ar viszemāko inflāciju vidējo rādītāju
Ilgtermiņa procentu likmes – ne vairāk kā par 2 procentu punktiem lielākas par triju ES dalībvalstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju
 

2 Makroekonomiskās nelīdzsvarotības indikatori

1. Tekošā konta bilances vidējais rādītājs par 3 gadiem, % no iekšzemes kopprodukta (IKP)
2. Starptautisko investīciju bilances saldo, % no IKP
3. Reālā efektīvā valūtas kursa % izmaiņas 3 gadu periodā, ņemot vērā saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI)
4. Eksporta tirgus daļu procentuālās izmaiņas (5 gadu laikā)
5. Darbaspēka izmaksu nominālās vienības procentuālās izmaiņas (3 gadu laikā)
6. Mājokļu deflēto cenu procentuālās izmaiņas gadā
7. Privātā sektora kredītu plūsma, % no IKP
8. Bezdarba līmenis, 3 gadu vidējais
9. Privātā sektora parāds, % no IKP
10. Vispārējās valdības sektora parāds, % no IKP
11. Finanšu sektora kopējās saistības, procentuālās izmaiņas gadā, nekonsolidēti dati
12. Aktivitātes līmenis - %, kopējais iedzīvotāju skaits vecumā no 16-64 gadiem(3 gadu izmaiņas pp)
13. Ilgtermiņa bezdarba līmenis - %, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem(3 gadu izmaiņas pp)
14.  Jauniešu bezdarba līmenis - %, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 15-24 gadiem(3 gadu izmaiņas pp

Ieteikt