Automobiļu un motociklu tirdzniecības apgrozījuma indeksi
Automobiļu un motociklu tirdzniecības apgrozījuma indeksi tiek izmantoti šīs nozares attīstības novērtēšanā.
Termini un definīcijas
Automobiļu un motociklu tirdzniecība [apgrozījuma indekss]
Automobiļu un motociklu tirdzniecība ir jaunu un lietotu transportlīdzekļu (ieskaitot kravas furgonus un smagkravas automobiļus) vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, kā arī automobiļu un motociklu detaļu un piederumu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. (NACE 2.red. 451; 453; 454) Automobiļu un motociklu tirdzniecība ir tālākpārdošana (pārdošana bez pārveidošanas) gan mazumtirgotājiem, vairumtirgotājiem, profesionāliem lietotājiem, iestādēm, gan individuāliem pircējiem.
Automobiļu un motociklu tirdzniecības uzņēmums ir uzņēmums, kura galvenais darbības veids ir automobiļu un motociklu tirdzniecība.
Apgrozījums [tirdzniecība un pakalpojumi]
Apgrozījums ir ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitītas tirdzniecības atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu.
Apgrozījuma indekss (veidi)
Rādītājs, kas raksturo apgrozījuma pārmaiņas pārskata periodā, salīdzinot ar bāzes periodu. To izsaka procentos.
Apgrozījuma indekss faktiskajās cenās parāda apgrozījuma pārmaiņas attiecīgajā periodā, kad apgrozījums ir attiecīgā perioda cenās.
Apgrozījuma indekss salīdzināmajās cenās parāda apgrozījuma pārmaiņas attiecīgajā periodā, kad apgrozījums ir pārrēķināts bāzes perioda cenās. Par bāzes cenām tiek izmantotas 2010. gada vidējās cenas. Par deflatoru tiek izmantots patēriņa cenu indekss attiecīgajai preču grupai. Šis rādītājs parāda apgrozījuma izmaiņas, ja cenas būtu bijušas nemainīgas pētāmajā laika posmā.
Apgrozījuma indekss pret iepriekšējo periodu (mēnesi/ceturksni) raksturo apgrozījuma izmaiņas attiecīgā perioda laikā. Šo rādītāju būtiski ietekmē sezonāla un kalendāra rakstura faktori.
Apgrozījuma indekss pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu parāda apgrozījuma pārmaiņas 12 mēnešu vai 4 ceturkšņu robežās. Piemēram, apgrozījums 2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada janvāri. Šo rādītāju izmanto makroekonomiskajā analīzē, iekšzemes kopprodukta aprēķinam.
Apgrozījuma indekss pret 2015. gada vidējo (mēneša/ceturkšņa) apgrozījumu parāda attiecīgā perioda apgrozījuma (mēneša/ceturkšņa) izmaiņas, salīdzinot ar 2015. gada vidējo (mēneša/ceturkšņa) apgrozījumu.
Indekss
Indekss ir skaitlisks rādītājs, kas izsaka kādas sociālas vai ekonomiskas parādības secīgas pārmaiņas procentos.
Tas ir rādītājs, ar kuru salīdzina vienas un tās pašas parādības divus stāvokļus.
Datu vākšana un aprēķināšana
Apsekojuma metode un datu avoti
Dati tiek iegūti, veicot izlases apsekojumu. Informācija tiek iegūta no:
- CSP izstrādātās mēneša pārskata veidlapas Nr. 4-apgrozījums "Pārskats par apgrozījumu";
- datu imputācijai tiek izmantota Valsts ieņēmuma dienesta informācija no pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas.
Tīmekļa vietnes sadaļā Veidlapu katalogs var iepazīties ar apsekojumu veidlapām.
Mērķa populācija
Mērķa populācija ir ekonomiski aktīvie uzņēmumi, kuru galvenais darbības veids ir automobiļu un motociklu tirdzniecība (NACE 2. red. 45. nodaļa "Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts").
Izlases apjoms
Uzņēmumi apsekojumiem tiek atlasīti, izmantojot vienkāršo stratificēto gadījuma izlasi.
Stratifikācija ir veidota pēc diviem uzņēmumu raksturojošiem rādītājiem: uzņēmuma apgrozījuma un uzņēmuma darbības veida atbilstoši NACE 2.red.
Izlase ir veidota kā neatkarīga izlase no citām uzņēmumu apsekojumu izlasēm.
| Gads | Izlasē iekļauto uzņēmumu skaits |
| 2018 | 281 |
| 2017 | 305 |
| 2016 | 271 |
| 2015 | 259 |
| 2014 | 218 |
| 2013 | 229 |
| 2012 | 211 |
| 2011 | 252 |
| 2010 | 255 |
| 2009 | 277 |
Aprēķina metodes
Indeksi tiek aprēķināti neizlīdzinātā, sezonāli izlīdzinātā un kalendāri neizlīdzinātā formā.
Bāzes gads
2015. gads.
Kalendārā un sezonālā izlīdzināšana
Laikrinda ir sakārtotu novērojumu virkne, kuras elementi iegūti vienādos laika intervālos, piemēram, mēnešos. Laikrinda raksturo rādītāja izmaiņas jeb attīstību. Liela daļa ar ekonomiku saistītu laikrindu satur sezonalitāti un kalendāros efektus.
Sezonalitāte jeb laikrindas sezonālās svārstības ir notikumi, kas ar lielāku vai mazāku regularitāti atkārtojas ik gadu. Piemēram, Ziemassvētku dāvanu pirkšanas laiks ik gadu atspoguļojas laikrindās par mazumtirdzniecības pārdošanas datiem. Par galvenajiem sezonalitātes cēloņiem var minēt gadalaiku maiņu, sociālos paradumus un institucionālo notikumu ietekmi.
Kalendārie efekti ir kalendāra ietekme uz laikrindu. Tā ir atšķirīgo darbdienu skaita (vai pirmdienu, otrdienu un citu nedēļas dienu skaita) mēnešos ietekme uz rādītāja izmaiņām. Piemēram, atšķirīgais darbdienu skaits starp mēnešiem var ietekmēt laikrindas datus par saražotās produkcijas daudzumiem.
Laikrindas sezonālās svārstības un kalendārie efekti var apgrūtināt laikrindas analīzes procesu, jo traucē iegūt skaidru izpratni par rādītāja attīstību. Lai novērstu sezonālo svārstību un kalendāro efektu ietekmi uz laikrindu, veic laikrindas sezonālo koriģēšanu.
Rezultātā tiek iegūta sezonāli koriģētā laikrinda, kas nesatur sezonālās svārstības un kalendāros efektus. Tas nozīmē, ka sezonāli koriģētās laikrindas dati ir informācija par "jaunumiem" rādītāja izmaiņās, piemēram, izmaiņām tendencēs, biznesa ciklā vai neregulārajā komponentē. Tāpat sezonālās koriģēšanas procesā tiek iegūta kalendāri koriģētā laikrinda, kurā ir novērsta kalendāro efektu jeb atšķirīgā darbdienu skaita starp mēnešiem ietekme. Sezonāli koriģēto datu specifika ļauj uzlabot datu salīdzināmību laikā:
- Sezonāli koriģētie dati nesatur sezonālās svārstības un kalendāros efektus, tādejādi, iespējams salīdzināt, piemēram, pašreizējā mēneša datus ar iepriekšējā mēneša datiem.
- Kalendāri koriģētie dati nesatur kalendāro efektu ietekmi un tiek izmantoti, lai salīdzinātu, piemēram, pašreizējā mēneša datus ar iepriekšējā gada atbilstošā mēneša datiem.
Jāņem vērā, ka, papildinot laikrindu ar jauniem datiem, tiek pārrēķināta visa sezonāli koriģētā laikrinda. Reizi gadā CSP veic laikrindu modeļu pārskatīšanu – tas nozīmē – tiek pārbaudīta modeļu atbilstība laikrindām un vajadzības gadījumā laikrindu modeļi tiek uzlaboti.
CSP sezonālā koriģēšana tiek veikta ņemot vērā Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) izstrādātās sezonālās koriģēšanas vadlīnijas.
Datu precizēšana
Datus pārskata sakarā ar operatīvās informācijas precizēšanu, uzņēmuma darbības veida precizēšanu, sezonālo izlīdzināšanu un metodoloģiskām izmaiņām. Pārskatīšanu veic nākamajā publicēšanas periodā. Neizlīdzinātus datus pārskata par iepriekšējiem diviem mēnešiem, bet sezonāli un kalendāri izlīdzinātus datus – visā iepriekš publicētajā datu rindā.
Klasifikācijas
Dati tiek apkopoti un publicēti saskaņā ar Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (NACE 2. red.).
Tīmekļa vietnes sadaļā Klasifikāciju katalogs publicētas klasifikācijas, ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.