Rūpniecības produkcijas apgrozījuma indekss
Rūpniecības produkcijas apgrozījuma indeksa datus izmanto, lai raksturotu ikmēneša rūpniecības preču un pakalpojumu tirgus pieprasījumu.
Termini un definīcijas
Rūpniecības apgrozījums
Rūpniecības apgrozījuma indekss
Datu vākšana un aprēķināšana
Apsekojuma metode un datu avoti
Katru mēnesi līdz 25. datumam tiek savākta informācija par rūpniecības produkcijas apgrozījumu pārskata periodā faktiskajās cenās atbilstoši NACE 2. red. klasēm. Rūpniecības produkcijas izlaides un apgrozījuma datu iegūšanai tiek veikts uzņēmumu apsekojums, izveidojot sliekšņa izlasi. Datus apkopo no CSP mēneša pārskata veidlapas Nr. 1-r "Pārskats par rūpniecisko darbību".
Tīmekļa vietnes sadaļā Respondentiem/Veidlapu-katalogs varat iepazīties ar apsekojumu veidlapām.
Mērķa populācija
Rūpniecības produkcijas apgrozījuma dati tiek iegūti apsekojot ekonomiski aktīvus uzņēmumus, kuru pamatdarbība vai sekundārā darbība ir rūpniecība (atbilstoši Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2. red. sadaļām B “Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde”, C “Apstrādes rūpniecība” un D “Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana”, izņemot 35.3. grupu "Tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana"), un, kuru vidējais rūpnieciskajā ražošanā nodarbināto skaits iepriekšējā gadā bija 20 un vairāk.
Izlasē papildus tiek iekļauti uzņēmumi ar rūpnieciskajā ražošanā nodarbināto skaitu mazāku par 20, lai NACE 2. red. nodaļu līmenī (2 zīmēs) apkopotie dati aptvertu ne mazāk kā 80% no uzņēmējdarbības strukturālās statistikas rūpniecības apgrozījuma par 2018. gadu.
Pārskata gada laikā apsekojamo uzņēmumu loks var tikt koriģēts, apsekojamo statistisko vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski aktīvus uzņēmumus (atbilstoši augstāk minētajiem kritērijiem), precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares, saņemot papildu vai precizētu informāciju no respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem datu avotiem.
2020. gadā katru mēnesi tiek apsekoti 1 456 uzņēmumi; to īpatsvars visā rūpniecības produkcijas apjomā 2018. gadā bija vairāk nekā 80 %.
Datu aprēķināšana
Rūpniecības apgrozījuma indekss ir nedeflēts svērtais indekss, un tā aprēķinā ieskaita sadaļas B (Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde) un C (Apstrādes rūpniecība). Par svariem izmanto 2015. gada rūpniecības apgrozījumu šādā sadalījumā – vietējais tirgus un eksports. Par bāzi salīdzinājumam lieto 2015. gada vidējo apgrozījumu mēnesī. Tādejādi 2015. gads ir rūpniecības produkcijas apgrozījuma indeksa bāzes jeb salīdzinājuma periods (2015 = 100).
Klasifikācijas
Dati tiek apkopoti un publicēti saskaņā ar Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (NACE 2. red.).
Tīmekļa vietnes sadaļā Klasifikāciju katalogs publicētas klasifikācijas, ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem
Datu precizēšana
Datu revīzijas tiek veiktas, ja respondents precizē, papildina vai labo datus par kādu no iepriekšējiem periodiem vai tiek veiktas metodoloģiskās izmaiņas.
Kalendārā un sezonālā izlīdzināšana
Sezonāli izlīdzināti dati – dati kas laika rindu analīzē ļauj objektīvāk novērtēt pārmaiņas ekonomiskajos procesos, novēršot sezonālo un kalendāro ietekmi.
Laikrinda ir sakārtotu novērojumu virkne, kuras elementi iegūti vienādos laika intervālos, piemēram, mēnešos. Laikrinda raksturo rādītāja izmaiņas jeb attīstību. Liela daļa ar ekonomiku saistītu laikrindu satur sezonalitāti un kalendāros efektus.
Sezonalitāte jeb laikrindas sezonālās svārstības ir notikumi, kas ar lielāku vai mazāku regularitāti atkārtojas ik gadu. Piemēram, Ziemassvētku dāvanu pirkšanas laiks ik gadu atspoguļojas laikrindās par mazumtirdzniecības pārdošanas datiem. Par galvenajiem sezonalitātes cēloņiem var minēt gadalaiku maiņu, sociālos paradumus un institucionālo notikumu ietekmi.
Kalendārie efekti ir kalendāra ietekme uz laikrindu. Tā ir atšķirīgo darbdienu skaita (vai pirmdienu, otrdienu un citu nedēļas dienu skaita) mēnešos ietekme uz rādītāja izmaiņām. Piemēram, atšķirīgais darbdienu skaits starp mēnešiem var ietekmēt laikrindas datus par saražotās produkcijas daudzumiem.
Laikrindas sezonālās svārstības un kalendārie efekti var apgrūtināt laikrindas analīzes procesu, jo traucē iegūt skaidru izpratni par rādītāja attīstību. Lai novērstu sezonālo svārstību un kalendāro efektu ietekmi uz laikrindu, veic laikrindas sezonālo koriģēšanu.
Rezultātā tiek iegūta sezonāli koriģētā laikrinda, kas nesatur sezonālās svārstības un kalendāros efektus. Tas nozīmē, ka sezonāli koriģētās laikrindas dati ir informācija par "jaunumiem" rādītāja izmaiņās, piemēram, izmaiņām tendencēs, biznesa ciklā vai neregulārajā komponentē. Sezonālās koriģēšanas procesā tiek iegūta kalendāri koriģētā laikrinda, kurā ir novērsta kalendāro efektu jeb atšķirīgā darbdienu skaita starp mēnešiem ietekme. Sezonāli koriģēto datu specifika ļauj uzlabot datu salīdzināmību laikā:
- Sezonāli koriģētie dati nesatur sezonālās svārstības un kalendāros efektus, tādejādi, iespējams salīdzināt, piemēram, pašreizējā mēneša datus ar iepriekšējā mēneša datiem.
- Kalendāri koriģētie dati nesatur kalendāro efektu ietekmi un tiek izmantoti, lai salīdzinātu, piemēram, pašreizējā mēneša datus ar iepriekšējā gada atbilstošā mēneša datiem.
Jāņem vērā, ka, papildinot laikrindu ar jauniem datiem, tiek pārrēķināta visa sezonāli koriģētā laikrinda. Reizi gadā CSP veic laikrindu modeļu pārskatīšanu – tas nozīmē – tiek pārbaudīta modeļu atbilstība laikrindām un vajadzības gadījumā laikrindu modeļi tiek uzlaboti. CSP sezonālā koriģēšana tiek veikta ņemot vērā Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) izstrādātās sezonālās koriģēšanas vadlīnijas.
Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos
Mārīte Baranova
Rūpniecības un būvniecības statistikas daļa
vecākais referents