Preču ārējā tirdzniecība
Preču ārējās tirdzniecības dati sniedz apkopojošu informāciju par starpvalstu tirdzniecību sadalījumā pa preču veidiem un pa valstu grupām. Ārējās tirdzniecības datus izmanto valsts tirdzniecības partneru, svarīgāko eksportpreču un importpreču noteikšanā.
Centrālā statistikas pārvalde paziņo, ka 2019. gada 11. jūnijā ir mainīti iepriekš publicētie dati par elektroenerģijas eksportu un importu, sākot ar datiem par 2014. gadu, kad lielākā daļa uzņēmumu tirdzniecības darījumus ar elektroenerģiju sāka veikt, izmantojot Eiropas elektroenerģijas biržas “Nord Pool Spot AS” starpniecību.
Pielietojot jauno metodoloģiju iepriekšējo datu harmonizācijas veikšanai un turpmākajai elektroenerģijas uzskaitei, ir izmantoti šādi datu avoti:
1) pārvades sistēmas operatora ikmēneša informācija par elektroenerģijas pārvadi pāri Latvijas robežai (ieskaitot transportēto caur valsti) sadalījumā pa partnervalstīm. Tas nozīmē elektroenerģijas fiziskās plūsmas daudzumu, izteiktu MWh;
2) elektroenerģijas biržas norādītā mēneša vidējā cena elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro.
Termini un definīcijas
Preču eksporta kopapjoms
Faktiskajās FOB cenās (preces cena, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai) pēc speciālas tirdzniecības sistēmas shēmas (bez preču plūsmas muitas noliktavās un brīvajās ekonomiskajās zonās), uzrādot pēdējo zināmo preces saņēmējvalsti.
Dati tiek apkopoti atbilstoši t.s. nacionālajam principam: datos atšķirībā no t.s. Kopienas principa neietilpst informācija par preču eksportu, ko caur Latviju kāda ES dalībvalsts realizē uz kādu trešo valsti (kura nav ES dalībvalsts), bet, sākot ar 2008. gadu – arī dati par preču izvedumu uz kādu ES dalībvalsti, kura caur Latviju tās importē no kādas trešās valsts, lai gan muitas kravas deklarācijas tiek aizpildītas Latvijā.
Ārējās tirdzniecības eksporta kopapjomā iekļautas šādas preču plūsmas:
- preces, kas izvestas realizēšanai ārvalstīs,
- preces, kas izvestas pārstrādei ārvalstīs, uzņemoties saistības par to atpakaļievešanu,
- importētās preces, kas pēc pārstrādes izvestas uz ārvalstīm,
- reeksports jeb patēriņam Latvijā importētās preces, kas izvestas atpakaļ uz ārvalstīm.
Preču importa kopapjoms
Faktiskajās CIF cenās (preces cena, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai) pēc speciālas tirdzniecības sistēmas shēmas (bez preču plūsmas muitas noliktavās un brīvajās ekonomiskajās zonās), importā no trešajām valstīm uzrādot pēdējo zināmo preces izcelsmes valsti (ja tā nav zināma, tad preces nosūtīšanas valsti), ievedumā no ES dalībvalstīm no 2004. gada – preces nosūtīšanas valsti.
No 2004. gada preču ievedumā no ES dalībvalstīm tiek norādīta preces nosūtītājvalsts. Dati tiek apkopoti atbilstoši t. s. nacionālajam principam, kuros atšķirībā no t.s. Kopienas principa neietilpst informācija par preču importu, ko caur Latviju kāda ES dalībvalsts realizē no kādas trešās valsts (kura nav ES dalībvalsts), bet, sākot ar 2008. gadu – arī dati par preču ievedumu no kādas ES dalībvalsts, kura caur Latviju tās eksportē uz kādu trešo pasaules valsti, lai gan muitas kravas deklarācijas tiek aizpildītas Latvijā.
Ārējās tirdzniecības importa kopapjomā iekļautas šādas preču plūsmas:
- preces, kas deklarētas patēriņam Latvijā,
- preces, kas ievestas pārstrādei, uzņemoties saistības par atpakaļizvešanu,
- eksportētās preces, kas ievestas pēc pārstrādes ārvalstīs.
ES 15/25/27/28
ES-15 – Eiropas Savienības 15 valstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija.
ES-25 – Eiropas Savienības 25 valstis: visas ES-15 valstis, pieskaitot Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju, Ungāriju pēc ES paplašināšanās 2004. gada 1. maijā.
ES-27 – Eiropas Savienības 27 valstis: visas ES-25 valstis, pieskaitot Bulgāriju un Rumāniju pēc ES paplašināšanās 2007. gada 1. janvārī.
ES-28 – Eiropas Savienības 28 valstis: visas ES-27 valstis, pieskaitot Horvātiju pēc ES paplašināšanās 2013. gada 1. jūlijā.
Eirozona-18
Eirozona-19
Trešās valstis
Trešās valstis ir tās valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstis
Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstis ir Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija (sākot ar 2009. gada septembri, vairs neietilpst NVS), Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Moldovas Republika, Tadžikistāna, Turkmenistāna (asociētā dalībnieka statusā), Ukraina (asociētā dalībnieka statusā), Uzbekistāna.
Datu vākšana un aprēķināšana
Apsekojuma metode un datu avoti
Ārējās tirdzniecības datu iegūšanai tiek veikts uzņēmumu apsekojums:
- pilns apsekojums par tirdzniecību ar trešajām valstīm;
- izlases apsekojums par tirdzniecību ar ES dalībvalstīm.
Ārējās tirdzniecības datu avoti ir:
- CSP izveidotie Intrastat ikmēneša pārskati no uzņēmumiem tirdzniecībā ar ES dalībvalstīm: veidlapas Nr. Ievedums-Intrastat-1A, Nr. Ievedums-Intrastat-1B, Nr. Izvedums-Intrastat-2A, Nr. Izvedums-Intrastat-2B.
- Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Integrētās Latvijas kuģu datubāzes dati par:
- kuģu reģistrā reģistrētajiem un izslēgtajiem kuģiem un jahtām;
- reģistrētajiem īpašniekiem un fraktētājiem;
- kuģu un jahtu pamatdatiem, reģistrētajiem un dzēstajiem tiesiskajiem apgrūtinājumiem un to apmēriem. Šī informācija tiek izmantota datu apkopošanai un analīzei par kuģiem, kuri saskaņā ar 2004. gada 18. novembra Komisijas Regulas (EK) Nr. 1982/2004 5. nodaļas 17. pantu tiek uzskatīti par īpašām precēm, kuru pārvietojumiem piemērojami īpaši noteikumi.
- Civilās aviācijas aģentūras dati par gaisa kuģiem (reģistrācijas/izslēgšanas datumu, tipu, sērijas numuru, izgatavotāju, izgatavošanas gadu, ekspluatanta nosaukumu un kontaktinformāciju), kas tiek reģistrēti un izslēgti no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra, ja to ekspluatanti, kas vienlaicīgi ir arī to īpašnieki vai finanšu līzinga ņēmēji, ir juridiskas personas. Šī informācija tiek izmantota datu apkopošanai un analīzei par lidmašīnām, kuras saskaņā ar 2004. gada 18. novembra Komisijas Regulas (EK) Nr. 1982/2004 5. nodaļas 17. pantu tiek uzskatītas par īpašām precēm, kuru pārvietojumiem piemērojami īpaši noteikumi.
- Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Centrālajā muitas informācijas sistēmā esošie vienotā administratīvā dokumenta dati. Šī informācija tiek izmantota apkopojuma veidošanai par tirdzniecību ar trešajām valstīm, kā arī Intrastat datu papildināšanai ar darījumiem par tirdzniecību ar ES dalībvalstīm, kas notiek muitas kontrolē (IntraMuita).
- Valsts ieņēmuma dienesta datu noliktavas sistēma. No tās saņem informāciju no PVN deklarācijas 45., 46., 47., 481., 50. un 51. rindas, kā arī no deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata II daļas, PVN 2 pārskata un PVN 3 pārskata – par no/uz ES dalībvalstīm iegādātām/piegādātām precēm.
Elektroenerģijas eksports un imports. Līdz 2013. gadam ieskaitot, statistikas dati par elektroenerģijas ārējo tirdzniecību tika iegūti no Intrastat pārskatiem un muitas kravas deklarācijām. Pēc pievienošanās Eiropas elektroenerģijas biržai “Nord Pool Spot AS” Latvijā darījumi vairs netika noslēgti tieši starp pircēju un pārdevēju. Līdz ar to, vairs nebija iegūstama pilnīga informācija par elektroenerģijas importu un eksportu, tai skaitā arī par partnervalsti. Lai mazinātu šo apstākļu ietekmi uz statistikas datu kvalitāti par elektroenerģijas ārējo tirdzniecību un nodrošinātu harmonizāciju ar enerģētikas bilances rādītājiem, sākot ar datiem par 2014. gadu, tika veikts pārrēķins.
Ņemot vērā elektroenerģijas kā specifiskas preces īpašības, pārrēķinā bija nepieciešams izmantot divus elektroenerģijas uzskaites datu avotus:
- pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas pārvadi pāri Latvijas robežai (ieskaitot transportēto caur valsti) sadalījumā pa partnervalstīm. Tas nozīmē elektroenerģijas fiziskās plūsmas daudzumu, izteiktu MWh;
- elektroenerģijas biržas norādītās mēneša vidējās cenas elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro.
Tīmekļa vietnes sadaļā Respondentiem/Veidlapu-katalogs varat iepazīties ar apsekojumu veidlapām.
Mērķa populācija
Preču nosūtītājas/saņēmējas ES dalībvalsts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji vai šo personu pārstāvji nodokļa jautājumos un tie:
- kuri nosūta/saņem preces uz/no ES dalībvalstīm un ir noslēguši līgumu, izņemot pārvadājumu līgumus, saskaņā ar kuru notiek preču nosūtīšana/piegāde;
- kuri nosūta/saņem preces uz/no ES dalībvalstīm vai liek tās nosūtīt/saņemt;
- kuru valdījumā ir nosūtāmās/piegādājamās preces uz/no ES dalībvalstīm.
Izlases apjoms
2018. gadā izlases izveide un optimizācija balstās uz CSP noteiktajām robežvērtībām un īpašajām robežvērtībām. Robežvērtības un īpašās robežvērtības tiek noteiktas atsevišķi preču ievedumam un izvedumam tā, lai ar Instrastat pārskatu palīdzību iegūtie dati aptvertu ne mazāk kā 93% ieveduma un 97% izveduma no kopējā Latvijas tirdzniecības apjoma ar ES dalībvalstīm.
Klasifikācijas
Ārējās tirdzniecības datu apkopošanā tiek izmantota:
- ES Kombinētā nomenklatūra;
- Muitas iestāžu klasifikators;
- Muitas režīmu klasifikators;
- Transporta veidu klasifikators (muitas uzskaite);
- Darījumu veidu klasifikators;
- Valstu un teritoriju nomenklatūra Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas un dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības statistikas vajadzībām.
Tīmekļa vietnes sadaļā Klasifikāciju katalogs ir publicētas klasifikācijas ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem
Datu precizēšana
Katru mēnesi tiek veikta iepriekšējo datu korekcija. Ārējās tirdzniecības statistikas datiem ir revīziju plāns, kas paredz divas obligātas datu revīzijas. Pirmā datu revīzija notiek stingri pēc grafika – pēc 3 mēnešiem, publicējot datus par kārtējo mēnesi. Otrās revīzijas grafiks ir elastīgs atkarībā no savākto datu apjoma, bet ne vēlāk kā nākamā pārskata gada augustā.
Kalendārā un sezonālā izlīdzināšana
Sezonāli izlīdzināti dati – dati kas laikrindu analīzē ļauj objektīvāk novērtēt pārmaiņas ekonomiskajos procesos, novēršot sezonālo un kalendāro ietekmi.
Laikrinda ir sakārtotu novērojumu virkne, kuras elementi iegūti vienādos laika intervālos, piemēram, mēnešos. Laikrinda raksturo rādītāja izmaiņas jeb attīstību. Liela daļa ar ekonomiku saistītu laikrindu satur sezonalitāti un kalendāros efektus.
Sezonalitāte jeb laikrindas sezonālās svārstības ir notikumi, kas ar lielāku vai mazāku regularitāti atkārtojas ik gadu. Piemēram, Ziemassvētku dāvanu pirkšanas laiks ik gadu atspoguļojas laikrindās par mazumtirdzniecības pārdošanas datiem. Par galvenajiem sezonalitātes cēloņiem var minēt gadalaiku maiņu, sociālos paradumus un institucionālo notikumu ietekmi.
Kalendārie efekti ir kalendāra ietekme uz laikrindu. Tā ir atšķirīgo darbdienu skaita (vai pirmdienu, otrdienu un citu nedēļas dienu skaita) mēnešos ietekme uz rādītāja izmaiņām. Piemēram, atšķirīgais darbdienu skaits starp mēnešiem var ietekmēt laikrindas datus par saražotās produkcijas daudzumiem.
Laikrindas sezonālās svārstības un kalendārie efekti var apgrūtināt laikrindas analīzes procesu, jo traucē iegūt skaidru izpratni par rādītāja attīstību. Lai novērstu sezonālo svārstību un kalendāro efektu ietekmi uz laikrindu, veic laikrindas sezonālo koriģēšanu.
Rezultātā tiek iegūta sezonāli koriģētā laikrinda, kas nesatur sezonālās svārstības un kalendāros efektus. Tas nozīmē, ka sezonāli koriģētās laikrindas dati ir informācija par "jaunumiem" rādītāja izmaiņās, piemēram, izmaiņām tendencēs, biznesa ciklā vai neregulārajā komponentē. Sezonālās koriģēšanas procesā tiek iegūta kalendāri koriģētā laikrinda, kurā ir novērsta kalendāro efektu jeb atšķirīgā darbdienu skaita starp mēnešiem ietekme. Sezonāli koriģēto datu specifika ļauj uzlabot datu salīdzināmību laikā:
- Sezonāli koriģētie dati nesatur sezonālās svārstības un kalendāros efektus, tādejādi, iespējams salīdzināt, piemēram, pašreizējā mēneša datus ar iepriekšējā mēneša datiem.
- Kalendāri koriģētie dati nesatur kalendāro efektu ietekmi un tiek izmantoti, lai salīdzinātu, piemēram, pašreizējā mēneša datus ar iepriekšējā gada atbilstošā mēneša datiem.
Jāņem vērā, ka, papildinot laikrindu ar jauniem datiem, tiek pārrēķināta visa sezonāli koriģētā laikrinda. Reizi gadā CSP veic laikrindu modeļu pārskatīšanu – tas nozīmē – tiek pārbaudīta modeļu atbilstība laikrindām un vajadzības gadījumā laikrindu modeļi tiek uzlaboti. CSP sezonālā koriģēšana tiek veikta ņemot vērā Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) izstrādātās sezonālās koriģēšanas vadlīnijas.
Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos
Lilita Laganovska
Ārējās tirdzniecības statistikas daļas
vadītāja vietniece