Preses relīze

Jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums par 0,9 % lielāks nekā pirms gada

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1 %, bet importa vērtība samazinājās - par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42 % līdz  43 %.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 milj. eiro jeb 0,7 %), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 milj. eiro jeb 3,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5 % un importa par 6,7 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6 % un importa – par 3,8 %.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju:

  • parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 12,1 milj. eiro jeb 12,9 %,
  • pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 11,2 milj. eiro jeb 12 %,
  • ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 8,1 milj. eiro jeb 11,2 %,
  • koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 14,3 milj. eiro jeb 7,5 %,
  • mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 11,4 milj. eiro jeb 5,8 %.

Svarīgākās izmaiņas importā 2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju:

  • minerālproduktu imports lielāks par 29,6 milj. eiro jeb 20,6 %,
  • ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 16,5 milj. eiro jeb 14,3 %,
  • plastmasas un to izstrādājumu imports lielāks par 10 milj. eiro jeb 13,6 %,
  • satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 68,6 milj. eiro jeb 35,2 %, 
  • mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 32,2 milj. eiro jeb 10,4 %.

Jūlijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (19,2 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,4 %), Vācija (7,2 %) un Apvienotā Karaliste (5,8 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,7 % no importa kopapjoma), Vācija (11,5 %), Polija (9,1 %) un Igaunija (8,9 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūlijā veidoja 9,8 %, bet importā – 8,2 %.

2019. gada jūlijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju palielinājās kopējā eksporta vērtībā par 1,1 procentpunktu un importa vērtībā – par 4,5 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars palielinājās par 1,4 procentpunktiem eksportā un par 2,5 procentpunktiem importā.

Latvijas ārējā tirdzniecība sadalījumā pa valstu grupām 2019. gada jūlijā
(faktiskajās cenās)

 

Eksports

Imports

 

milj. eiro

% no

kopapjoma

pārmaiņas % pret 2018. g. jūliju

milj. eiro

% no

kopapjoma

pārmaiņas % pret 2018. g. jūliju

Pavisam

1 039,4

100

3,1

1 379,7

100

-0,7

Eiropas Savienības valstis

755,9

72,7

4,8

1 077,4

78,1

5,3

eirozonas valstis

527,9

50,8

5,7

808,6

58,6

5,5

NVS valstis

141,2

13,6

15,1

161,6

11,7

26,9

pārējās valstis

142,3

13,7

-13,0

140,7

10,2

-41,1

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar  114 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 53 valstīm.

 Latvijas ārējās tirdzniecības bilance miljonos eiro

Dzelzs un tērauda izstrādājumu eksporta kāpumu 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ietekmēja dzelzs vai tērauda konstrukciju eksporta pieaugums par 2,8 milj. eiro jeb 26,9 %. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports samazinājās, sarūkot turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksportam par 39,6 milj. eiro jeb 99,2 %.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā 2019. gada jūlijā
(faktiskajās cenās)

 

Tūkst. eiro

% no

kopapjoma

Pārmaiņas % pret

2018. g. jūliju

2019. g. jūniju

iepriekšējo 12 mēnešu vidējo

Pavisam

1  039 448

100

3,1

5,7

-2,3

koks un tā izstrādājumi, kokogle

 176 144

16,9

-7,5

-0,7

-9,5

elektroierīces un elektroiekārtas

 115 812

11,1

13,3

17,7

5,7

mehānismi un mehāniskās ierīces

69 786

6,7

-26,3

12,3

-7,2

sauszemes transporta līdzekļi, to daļas

58 780

5,7

-2,7

-0,8

-1,8

alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni

54 161

5,2

7,2

24,7

1,8

minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti

49 582

4,8

-9,4

-2,6

-10,6

dzelzs un tērauds

48 384

4,7

6,9

74,0

22,4

farmācijas produkti

39 796

3,8

21,0

15,2

4,9

dzelzs un tērauda izstrādājumi

37 149

3,6

26,3

4,6

5,7

plastmasas un to izstrādājumi

31 934

3,1

14,2

8,7

11,0

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 31,9 milj. eiro. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču importa samazinājumu visvairāk ietekmēja turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju importa kritums par 49,1 milj. eiro jeb 96 %.

Svarīgākās preces Latvijas importā 2019. gada jūlijā
(faktiskajās cenās)

 

Tūkst. eiro

% no

kopapjoma

Pārmaiņas % pret

2018. g. jūliju

2019. g. jūniju

iepriekšējo 12 mēnešu vidējo

Pavisam

1 379 712

100

-0,7

14,1

2,8

minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti

167 804

12,2

23,4

15,3

20,6

elektroierīces un elektroiekārtas

141 932

10,3

8,8

20,5

4,9

mehānismi un mehāniskās ierīces

134 233

9,7

-24,5

14,2

-3,9

sauszemes transporta līdzekļi, to daļas

119 150

8,6

-5,2

1,3

6,1

plastmasas un to izstrādājumi

60 788

4,4

12,1

11,5

14,9

alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni

53 974

3,9

-14,0

-1,1

10,4

dzelzs un tērauds

49 612

3,6

-2,4

55,2

-4,9

farmācijas produkti

47 943

3,5

6,9

-2,0

-8,8

koks un tā izstrādājumi, kokogle

41 524

3,0

-10,7

-8,6

-16,1

dzelzs un tērauda izstrādājumi

37 470

2,7

19,1

5,6

18,7

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa

E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Lilita Laganovska
Ārējās tirdzniecības statistikas daļa
E-pasts:
Lilita.Laganovska@csb.gov.lv
Tālr.: 67366604

 

Publicēšanas datums
Ieteikt

Statistikas tēmas, kas ir saistītas ar šo preses relīzi