Nozvejotās zivis

1938. gadā rakstījām: "Pirms kara Latvijas piekrastē zvejoja visprīmitivākiem darba paņēmieniem, tāpat kā pirms gadsimteņiem. Latvijas valsts pastāvēšanas laikā radās ievērojami jauninājumi un uzlabojumi. Viens no svarīgākiem faktoriem ir zvejai lietotās motorlaivas. Mūsu zvejnieku rīcībā pagaidām ir samērā tikai ļoti nedaudzas zvejlaivas, kas var salīdzināties, piemēram, ar dienvidus Zviedrijas laivām. Tomēr arī mūsu laivas ir ievērojams progress, kas jau redzams no tā, ka lomi nemitīgi pieaug."

20.–30. gados jūrā nozvejoja nedaudz vairāk nekā 10 tūkstošus tonnu zivju gadā, šobrīd nozveja ir desmit reizes lielāka – virs 100 tūkstošiem tonnu. Padomju laikos zvejniecības laivas tika aizvietotas ar kuģiem un lomi arvien pieauga, jo sevišķi straujš pieaugums notika 50. gadu beigās un 60. gados. Eiropas Savienībā, lai mazinātu pārmērīgu zivju resursu noplicināšanu, pamatojoties uz zinātnieskajiem atzinumiem par zivju krājumu stāvokli, ir noteikta kopējā pieļaujamā nozveja jeb nozvejas ierobežojumi, ko sadala starp valstīm, piešķirot kvotas. Eiropas Savienības valstīs kopā ik gadu nozvejo aptuveni 5 miljonus tonnu zivju.

Infografika  - zivju nozveja jūrā sadalījumā pa zivju sugām 1928.-31. un 2018. gadā

 

Datu avots:

Latvijas statistikas atlass, XX (42. lapa un 36. lpp)

CSP datutubāzes tabula "Zivju nozveja un pārējo jūras produktu ieguve"

CSP datutubāzes tabula "Zivju nozveja un pārējo jūras produktu ieguve pa nozvejas rajoniem"

 

Ieteikt