No 1 000 bērniem apmeklē tautskolas

1929. gadā rakstījām “Neskatoties uz to, ka Latvijā ir ļoti liels skolu un skolotāju skaits, tomēr uz 1 000 bērniem ir tikai 664 tautskolu apmeklētāji. Šis skaitlis ir tāds pats kā Norvēģijā, Austrijā. Šveicē un mazliet lielāks nekā Zviedrijā. Lielāka bērnu daļa apmeklē skolas Anglijā, Vācijā, Čekoslovaķijā un Beļģijā. Toties ievērojami mazāks ir relativais skolu apmeklētāju skaits Balkanu zemēs, Krievijā un Lietavā. […]

Latvijā skolnieku procentu bērnu starpā ievērojami samazina Latgale, kurā, neskatoties uz to, ka tur tagad relativi ir vairāk skolu nekā pārējā Latvijā, skolnieku procents ir gandrīz uz pusi mazāks nekā pārējā Latvijā. Rīgā, Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē starp 1 000 bērniem ir 740 skolu apmeklētāji. Šī Latvijas daļa ieņemtu vietu starp pirmajām zemēm skolnieku daudzuma ziņā.”

Mūsdienās ir pašsaprotami, ka Eiropā gandrīz visi bērni 6–16 gadu vecumā apmeklē skolu, tādēļ lielāka uzmanība tiek pievērsta jauniešiem un viņu izaugsmei. 2019. gada sākumā Latvijā 8,6 % jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem nemācījās un nestrādāja. Šis rādītājs Latviju ierindo aptuveni saraksta vidū starp Eiropas valstīm. Vismazāk jauniešu dīkā ir Nīderlandē (4,4 %), Norvēģijā un Islandē, taču klimatiski siltākās zemēs, piemēram, Turcijā, Ziemeļmaķedonijā un Itālijā ir attiecīgi no 25,6 līdz 19,1 % jauniešu, kuri nemācās un nestrādā.

 

Grafiks no 1929. gada publikācijas "No 1000 bērniem apmeklē tautskolas"

 

Datu avots:

Latvija starp Eiropas valstīm (73. lpp)

Eurostat datubāzes tabula "Young people aged 15-24 neither in employment nor in education and training"

Ieteikt