Starptautiskā sadarbība

Eiropas statistikas sistēma 

Eiropas Statistikas sistēma (ESS) ir partnerība starp Eiropas Savienības statistikas iestādēm. ESS sevī ietver galveno koordinējošo ES statistikas iestādi - Eiropas Komisiju (Eiropas Savienības statistikas biroju Eurostat), dalībvalstu statistikas iestādes, kā arī citas valstu iestādes, kas atbildīgas par Eiropas statistikas  izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu. CSP ir aktīva ESS dalībniece un pārstāv Latvijas intereses Eurostat darba grupās un komitejās, kā arī Padomes statistikas darba grupas sanāksmēs.

Tiesiskais regulējums Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku. Galvenās Eiropas statistikas sagatavošanas jomas un mērķus daudzgadu finanšu shēmas laikposmam nosaka Eiropas statistikas programmā. Šobrīd ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 99/2013  (2013. gada 15. janvāris) ir noteikta Eiropas statistikas programma 2013. –2017. gadam. Piecu gadu programmas mērķi detalizēti tiek izklāstīti Eiropas statistikas gada programmā katram kalendārajam gadam. 

Uzziniet vairāk par ESS partneriem - saites uz citu valstu statistikas iestādēm, ESS jaunumiem ESS tīmekļvietnē.

Eiropas Statistikas sistēmas komiteja 2014. gada maijā apstiprināja Eiropas Statistikas sistēmas Vīziju 2020 – ietvaru ESS attīstībai līdz 2020. gadam. ESS Vīzijas ieviešanas projektu (VIP) mērķis ir dažādu statistikas jomu kopējas, uz vienotiem standartiem bāzētas, infrastruktūras izveide ESS ietvaros. 

Izmantojot Granta projektu finansējumu, CSP ir iesaistīta šādos ESS.VIP projektos:

SIMSTAT: mikrodatu apmaiņas testēšana kā jauna pieeja ES tirdzniecības statistikas vākšanai 
REDESIGN: Intrastat modernizēšana
ESBRs: statistikas biznesa reģistru tīkls Eiropā 
VALIDATION: kopīgi datu validācijas standarti un likumi 
ADMIN: administratīvo datu izmantošanas statistikas vajadzībām veicināšana
DIGICOM: komunikācijas un datu izplatīšanas rīku optimizēšana


Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

CSP piedalās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) darba grupu un komiteju darbā, daloties pieredzē un labākajās praksēs ar OECD dalībvalstu ekspertiem jaunu, inovatīvu statistisko metožu izstrādē un pielietošanā. CSP sniedz datus pēc iespējas pilnīgā apjomā un detalizācijā OECD pētījumu un publikāciju vajadzībām.


Apvienoto Nāciju Organizācija

CSP turpina darbu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statistikas komisijā, kurā tā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2019. gada beigām rotācijas kārtībā ir ievēlēta biedra statusā. Tāpat, piedaloties ANO reģionālās struktūrvienības – ANO Eiropas Ekonomiskās komitejas – darbā un tās paspārnē organizētās Eiropas statistiķu konferences aktivitātēs, CSP eksperti ir iesaistīti risinājumu meklēšanā, atbildot uz statistiķu kopienas izaicinājumiem starptautiskā mērogā.

 

Ilgtspējīgas attīstības mērķi

2015. gada rudenī Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Ģenerālā asambleja apstiprināja Dienaskārtību 2030 ilgtspējīgai attīstībai (2030 Agenda for Sustainable Development). Tā ietver 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un 169 apakšmērķus, kurus pasaules valstis ir apņēmušās īstenot līdz 2030. gadam. Šie  mērķi attiecas uz visām pasaules valstīm, un tie galvenokārt tiecas uz visa veida nabadzības izskaušanu, nevienlīdzības mazināšanu un klimata pārmaiņu ierobežošanu.

Lai nodrošinātu Dienaskārtības 2030 īstenošanas uzraudzību un IAM rezultātu mērīšanu, ANO Statistikas komisijai ir dots mandāts izstrādāt globālo statistikas indikatoru ietvaru, kā arī sniegt atbalstu valstu statistiskās veiktspējas attīstībai. 2016. gada martā savā 47. sesijā ANO Statistikas komisija apstiprināja 230 globālo indikatoru ietvaru kā praktisku sākuma punktu turpmākajam darbam.

2016. gada pavasarī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veica sākotnējo novērtējumu par globālo IAM indikatoru pieejamību Latvijā, nosakot CSP pieejamos indikatorus, kā arī identificējot citas iestādes, kas būtu atbildīgas par datu nodrošināšanu Latvijā. ANO globālie indikatori ir iedalīti trīs pakāpēs atkarībā no to metodoloģiskās gatavības un datu pieejamības. CSP veica novērtējumu par pirmajām divām pakāpēm, t.i., par indikatoriem (65 % no kopējā indikatoru skaita), kuriem ir pieejama skaidri izstrādāta metodoloģija. Saskaņā ar sākotnējo novērtējumu par Latviju pieejami ap 34 % globālo IAM indikatoru.

Arī Eiropas Savienībā un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) norit darbs pie IAM integrēšanas to galvenajos darbības virzienos. CSP ir iesaistīta starpvalstu un reģionālā līmeņa aktivitātēs saistībā ar IAM statistiku, lai nodrošinātu nacionālo procesu sasaisti ar Latvijai būtiskākajām starptautiskā līmeņa aktivitātēm.

Latvijā par IAM ieviešanu valsts ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentos atbild Pārresoru koordinācijas centrs (turpmāk – PKC), kas sadarbībā ar nozaru ministriju politikas plānotājiem IAM skata kontekstā ar Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (Latvija 2030) un Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP2020) un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam īstenošanas uzraudzības ziņojumu, nodrošinot iespēju papildināt plānošanas dokumentus ar tādiem mērķiem, kas aktuāli Latvijai.

Centrālā statistikas pārvalde līdzās PKC, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ārlietu ministrijai ir IAM neformālās darba grupas locekle, un savas kompetences ietvaros piedalījusies Latvijas pirmā Brīvprātīgā nacionālā ziņojuma (Voluntary National Report) sagatavošanā.

Starptautiskās vadlīnijas un ieteikumi virza valstu nacionālās statistikas iestādes, Latvijas gadījumā CSP, kā galveno kontaktpunktu IAM statistikas jautājumu koordinācijai un komunikācijai. Jautājumiem saistībā ar IAM statistiku lūdzam izmantot e-pastu iam@csb.gov.lv.

Ieteikt