Veselība

Doties uz
1) Iedzīvotāju struktūra un mūža ilgums
2) Veselības stāvokļa pašvērtējums
3) Veselību ietekmējoši paradumi
4) Mirušo vidējais vecums un nāves cēloņi
5) Dzimumu līdztiesības indekss – veselība

 

Veselīgs dzīvesveids un rūpes par savu veselību gan sievietēm, gan vīriešiem ļauj nodrošināt augstāku dzīves kvalitāti. Latvijā vīriešiem ir zemāks paredzamais mūža ilgums, kas saistīts gan ar veselību ietekmējošiem paradumiem, gan rīcību (trešais biežākais iemesls nāves cēloņiem vīriešiem ir nelaimes gadījumi).

 


Iedzīvotāju struktūra un paredzamais mūža ilgums


Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūrā vērojams, ka vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidū ir daudz vairāk sieviešu nekā vīriešu, lai gan jaundzimušo bērnu skaitā zēnu ir vairāk. Augstāks vīriešu īpatsvars saglabājas līdz 38 gadu vecumam. Latvijā ir augstākais sieviešu īpatsvars iedzīvotāju skaitā Eiropas Savienībā (54 %).

Sieviešu un vīriešu skaita atšķirības dažādos vecumos saistītas ar vairākiem faktoriem, to skaitā ar iedzīvotāju mirstības rādītāju izmaiņām dažādās vecuma grupās.

Zīdaiņu mirstība samazinās, kas ir viens no faktoriem, kas paaugstina vidējo paredzamo mūža ilgumu. Mūža ilgumu samazina mirstība no nelaimes gadījumiem gados jaunākiem cilvēkiem, īpaši vīriešiem. Tas rada atšķirību starp vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Tāpēc, piemēram, 2018. gadā 30 gadu vecumu sasniegušo vīriešu paredzamais dzīves ilgums ir 41 gads, kamēr sievietēm – 50 gadi. Jaundzimušo zēnu paredzamais mūža ilgums ir par 10 gadiem mazāks nekā meiteņu (attiecīgi – 70,0 gadi zēniem un 79,6 gadi meitenēm).

Veselīgie dzīves gadi (laiks, ko cilvēks var dzīvot bez veselības problēmām) Latvijā 2017. gadā vīriešiem bija 50,6 gadi, bet sievietēm – 52,2 gadi. ES vidēji šis rādītājs bija augstāks gan vīriešiem, gan sievietēm (attiecīgi 63,5 un 64 gadi).

 


Veselības stāvokļa pašvērtējums


CSP dati liecina, ka Latvijā 2018. gadā savu veselību kā labu un ļoti labu novērtēja 52 % vīriešu  un 43 % sieviešu. Pēdējo 10 gadu laikā vīriešu veselības stāvokļa pašvērtējums palielinājies par 3,9 procentpunktiem, bet sieviešu par 2,9 procentpunktiem.  

Sieviešu salīdzinoši zemais veselības stāvokļa pašvērtējums sieviešu kopskaitā saistāms ar lielo sieviešu īpatsvaru vecākajā paaudzē – jo lielāks senioru īpatsvars, jo zemāks veselības stāvokļa pašvērtējums. Cita aina paveras dalījumā pa vecuma grupām, kur lielākās atšķirības (6,3 procentpunkti) vērojamas 50–64 gadu vecuma grupā, proti, sievietes savu veselības stāvokli novērtē labāk nekā vīrieši šajā vecuma grupā, savukārt 25–49 gadu vecuma grupā atšķirības nav novērotas.

8,6 % vīriešu un 10,6 % sieviešu pēdējo 6 mēnešu laikā veselības problēmas ir stipri ierobežojušas veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara. Senioru skaitā sievietes biežāk ziņojušas par ierobežojumiem veselības problēmu dēļ (atšķirība ar vīriešiem bija 4 procentpunkti). Savukārt līdz 49 gadu vecumam šis rādītājs abiem dzimumiem bijis līdzīgs.

 


Veselību ietekmējoši paradumi (smēķēšana, medicīnisko pārbaužu biežums, ĶMI)


Smēķēšana

2018. gadā 38,3 % vīriešu un 12,0 % sieviešu Latvijā 15–74 gadu vecumā bija ikdienas smēķētāji. Visaugstākais ikdienas smēķētāju īpatsvars bija 45–54 gadu vecumā – puse (49,4 %) vīriešu atzina, ka smēķē ikdienā. Savukārt sieviešu skaitā augstākais (17,8 %) ikdienas smēķētāju īpatsvars ir vecuma grupā 35–44 gadi.

Medicīnas speciālistu apmeklējums

Regulārs medicīnas speciālista apmeklējums un pārbaudes ļauj laicīgi risināt veselības problēmas un tās novērst. Pēdējā gada laikā 73,5 % vīriešu un 86,2 % sieviešu bija apmeklējuši ģimenes ārstu vismaz reizi.

11,3 % vīriešu un 10,9 % sieviešu atzinuši, ka nav veikuši nepieciešamo medicīnisko pārbaudi vai ārstēšanu, lai gan tāda vajadzība ir bijusi, no tiem 42,7 % sieviešu un 32,9 % vīriešu pārbaudi neveica, jo nevarēja to atļauties. Otrs biežākais iemesls (32,7 % vīriešu un 18,4 % sieviešu) ir nogaidīšana, lai pārliecinātos, vai ar laiku nekļūs labāk.

Ķermeņa masas indekss (ĶMI)

Desmit gadu laikā samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir normāls svars atbilstoši ķermeņa masas indeksam (ĶMI). Starp iedzīvotājiem vecumā no 16 gadiem liekais svars vai aptaukošanās (ĶMI virs 25)  bija 63,3 % vīriešu un 57 % sieviešu. Liekā svara un aptaukošanās problēma skar vairumu vīriešu, sasniedzot 30 gadu vecumu, bet sievietēm – 40 gadu vecumu.

 


Mirušo vidējais vecums un nāves cēloņi


2018. gadā mirušo vidējais vecums bija 69,2 gadi vīriešiem, bet sievietēm – 79,3 gadi.

Latvijā visizplatītākais nāves cēlonis ir asinsrites sistēmas slimības: Sieviešu mirstība no asinsrites sistēmas slimībām ir 1,2 reizes augstāka nekā vīriešu. Otra lielākā nāves cēloņu grupa, kas vairāk izplatīta vīriešu vidū, ir audzēji. Nākamā lielākā grupa ir ārējie nāves cēloņi – pēdējos 10 gados mirstība no ārējiem nāves cēloņiem nedaudz samazinās. Transporta nelaimes gadījumos vairāk iet bojā vīrieši – mirstība uz 100 000 vīriešu ir 4 reizes augstāka. Vīriešiem galvenais ārējās nāves cēloņa iemesls ir tīšs paškaitējums (pašnāvības) – mirstība 8 reizes augstāka nekā sievietēm, tomēr šis augstais īpatsvars uz 100 000 iedzīvotāju pēdējo 10 gadu laikā ir samazinājies par 31 procentpunktu (no 42,7 uz 29,4).

 


Dzimumu līdztiesības indekss – veselība


Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) dzimumu līdztiesības indeksa1 jomā “Veselība”, kas novērtē atšķirības veselības pašnovērtējumā, paradumos un veselības aprūpes pieejamībā, Latvija novērtēta ar 78,3 punktiem (vidēji ES – 88,1). Galvenais cēlonis zemākam vērtējumam Latvijā nekā vidēji ES  ir vīriešu smēķēšanas un pārmērīga alkohola patēriņa paradumi, kā arī zemais sieviešu īpatsvars, kuras nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Tikai 43,5 % vīriešu atzina, ka nesmēķē un pārmērīgi nelieto alkoholu (salīdzinājumam sievietēm šis rādītājs bija 76,4 %).

 

Skatīt visus datu avotus

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

1Indekss tiek vērtēts skalā 1-100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.

Ieteikt