Vara un lēmumu pieņemšana

Doties uz
1) Politika
2) Tiesu sistēma
3) Dzimumu līdztiesības indekss – vara

Lai gan Latvijas tiesību akti nodrošina vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm, joprojām abi dzimumi nav vienlīdzīgi pārstāvēti varas pozīcijās. Nozīmīgākās atšķirības vērojamas politikas sfērā un tiesu sistēmā.


Politika


Latvijā sieviešu pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesos pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugusi.

Trešā daļa no 2018. gadā Saeimā ievēlētajiem deputātiem bija sievietes (31 sieviete no 100 deputātiem jeb 31 %), salīdzinājumā kaimiņvalstīs ievēlēto deputātu sieviešu bijis mazāk (Igaunijā – 28 %, Lietuvā – 21 %).

Arī pašvaldību līmenī Latvijā ir salīdzinoši augsts sieviešu īpatsvars – pēdējās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā 34 % no pašvaldību deputātiem bija sievietes, tomēr pašvaldību priekšsēdētāju skaitā ir vairāk vīriešu – tikai katru ceturto (24,4 %) pašvaldību vadīja sieviete.

Ministru kabineta sastāvā, ieskaitot Ministru prezidentu, ir 14 ministri, no kuriem trīs ir sievietes (21 %). Kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Latvijā bijuši 14  Ministru prezidenti, no kuriem tikai viena bijusi sieviete. Šajā periodā Latvijā bijuši seši Latvijas Valsts prezidenti, no tiem viena – sieviete.

2019. gadā Saeimas priekšsēdētāja ir sieviete. Kopumā kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bijuši 9 Saeimas priekšsēdētāji, no kuriem 4 ir sievietes.

Eiropas Parlamentā no Latvijas vienmēr deputātu skaitā bijušas ievēlētas vismaz divas līdz trīs sievietes. 2019. gada vēlēšanās tika ievēlētas trīs sievietes no 8 ES parlamenta deputātiem, bet darbu parlamentā uzsāka 4 sievietes un 4 vīrieši. 

 


Tiesu sistēma


Tiesu instancēs Latvijā biežāk nodarbinātas tiesneses sievietes nekā tiesneši vīrieši – 2018. gadā 79 % tiesnešu bija sievietes. Kopš 2008. gada šis rādītājs ir palielinājies par 5 procentpunktiem. Visaugstākais sieviešu īpatsvars ir pirmās instances tiesās un apgabaltiesās.

2018. gadā lielākā daļa notāru bija sievietes (89 %), arī prokuratūrā nodarbināto skaitā dominē sievietes, kur tās veidoja 62 % no visiem nodarbinātajiem.

Puse no advokātiem Latvijā 2018. gadā bija sievietes, un laika gaitā šis īpatsvars saglabājies praktiski nemainīgs – 50 % robežās.

 


Dzimumu līdztiesības indekss – vara


Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) izstrādātā dzimumu līdztiesības indeksa1 jomā “Vara”, kas novērtē plaisu dzimumu politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā pārstāvniecībā, Latvija novērtēta ar 44,1 punktiem (ES vidējais rādītājs – 51,9). Pētot vērtējuma atšķirības, var secināt, ka Latvijā biežāk nekā ES vidējos rādītājos sievietes pārstāvētas Centrālās bankas valdes locekļu skaitā, kā arī lielāko uzņēmumu valdēs, bet galvenais zemāka vērtējuma atšķirību cēlonis ir sociālie iemesli – piemēram, sievietes Latvijā salīdzinājumā ar ES ir retāk pārstāvētas publisko raidorganizāciju valdes locekļu īpatsvarā.

 

Skatīt visus datu avotus

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

1Indekss tiek vērtēts skalā 1–100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.

Ieteikt