Nodarbinātība un darba samaksa

Doties uz
1) Nodarbinātības līmenis
2) Darba samaksa un profesija
3) Bezdarba līmenis
4) Nepilns darba laiks
5) Iedzīvotāju kustība darbspējas vecumā
5) Dzimumu līdztiesības indekss – nodarbinātība

Vienlīdzīga darba samaksa ir viens no galvenajiem dzimumu līdztiesības rādītājiem. Tā nodrošina iespējas arī nākotnē saņemt vienlīdzīgus pabalstus un pensiju. Lai gan dzimumu līdztiesību ES regulē vairāki tiesību akti un Latvijas likumdošanā sievietēm un vīriešiem noteiktas vienādas tiesības, tomēr dzimumu atšķirības darba tirgū pastāv joprojām.


Nodarbinātības līmenis


2018. gadā vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,9 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 67,6 % un 61,7 %). Tāpat kā Latvijā, arī vidēji ES, vīriešu nodarbinātības līmenis bija augstāks nekā sievietēm. Sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā bija par 6,7 procentpunktiem augstāks nekā ES vidēji sievietēm, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 1,7 procentpunktiem augstāks nekā ES.

Lai arī Latvijas likumdošana veicina dzimumu līdztiesību darba tirgū, piemēram, nodrošinot apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu, tomēr vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija tieši 25–44 gadu vecumā (7,6 procentpunkti), kas saistīts ar ģimeņu veidošanos šajā vecuma grupā un nevienlīdzīgu mājsaimniecības un aprūpes pienākumu sadali. Mājsaimniecībās, kurās ir vismaz viens bērns līdz 6 gadu vecumam (25–49 gadu vecuma grupā), sieviešu nodarbinātības līmenis 2018. gadā bija par 15,3 procentpunktiem zemāks nekā vīriešu.

 


Darba samaksa, profesija un saimnieciskās darbības veids


Sievietes ir biežāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un profesijās, kā arī mazāk atalgotajā sabiedriskajā sektorā. Vīriešiem visizplatītākā profesija ir kvalificēti strādnieki un amatnieki (20,5 %), kam seko iekārtu un mašīnu operatori, izstrādājumu montieri (17,6 %), savukārt starp sievietēm visbiežāk ir vecākās speciālistes (23 %) un pakalpojumu un tirdzniecības darbinieces (22,2 %).

Sievietes retāk ieņem augstus amatus lēmumus pieņemošās pozīcijās. Tomēr, salīdzinot ar ES, Latvija ir līderu pozīcijās pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2018. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 53,3 % vadītāju bija sievietes (ES – 36,7 %). Lai arī šis rādītājs ir salīdzinoši augsts, tomēr Latvijas lielāko uzņēmumu valdēs ir vien trešā daļa (31 %) sieviešu.

Visizplatītākās nozares, kurās strādā vīrieši, ir apstrādes un ieguves rūpniecība un citas ražošanas nozares, savukārt sievietes – tirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs. Vislielākais sieviešu īpatsvars ir veselības un sociālās aprūpes nozarē (89,8 % sieviešu), savukārt lielākais vīriešu īpatsvars – būvniecībā (90,6 % vīriešu).

2017. gadā sieviešu vidējā bruto stundas izpeļņa bija par 16 % zemāka nekā vīriešu izpeļņa ES. Latvijā šis rādītājs bija līdzīgs kā ES – sievietes saņēma par 15,7 % mazāk nekā vīrieši jeb par katru eiro, ko nopelna vīrietis, sieviete saņem vien 84 centus. Augstākā darba samaksas nevienlīdzība novērota Igaunijā, kur sievietes saņem 25,6 % mazāk nekā vīrieši. Viszemākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu ir jauniešiem līdz 25 gadu vecumam (13,9 %), un 55–64 gadu vecuma grupā (12,3 %).

Salīdzinot normāla un nepilna darbalaika darbiniekus, Latvijā nepilnā darbalaikā esošu sieviešu atalgojums ir par 7,6 % zemāks nekā vīriešiem pusslodzē, savukārt normālā darbalaikā (40 stundas nedēļā) strādājošo skaitā darba samaksas atšķirība sasniedz 19,3 % Latvijā, kas ir augstākais rādītājs ES2 2018. gadā. Vislielākā darba samaksas atšķirība ir finanšu un apdrošināšanas nozarē (29,8 %).

 


Bezdarba līmenis


Bezdarba līmenis sievietēm ir zemāks nekā vīriešiem – 2018. gadā sieviešu bezdarba līmenis bija 6,4 %, bet vīriešu par 2 procentpunktiem augstāks – 8,4 %.

Salīdzinot ar vidējo ES bezdarba līmeni, sieviešu bezdarba līmenis Latvijā bija par 0,7 procentpunktiem zemāks, bet vīriešu – par 1,8 procentpunktiem augstāks nekā vidēji ES.

 


Nepilns darba laiks


Nepilnu darbalaiku, t.i., darbalaiku, kas ir mazāks par 40 stundām nedēļā, 2018. gadā strādāja desmitā daļa (10,8 %) nodarbināto sieviešu un uz pusi mazāk nodarbināto vīriešu (5,3 %). Savukārt ES valstīs trešdaļa (32 %) sieviešu un desmitā daļa (9,7 %) vīriešu 2018. gadā strādāja nepilnu darbalaiku. Augstākais nepilnu darba laiku nodarināto sieviešu īpatsvars bija Nīderlandē, Austrijā un Vācijā, bet zemākais – Bulgārijā.

Latvijā ar katru gadu kļūst mazāk nepilnu darba laika nodarbināto. Ne vienmēr šāds darbalaiks ir paša nodarbinātā izvēle – aptaujā kā galveno iemeslu, kāpēc strādā nepilnu darbalaiku, 33,8 % vīriešu un 27,3 % sieviešu minējuši iemeslu, ka nespēj atrast pilnas slodzes darbu. 22,8 % sieviešu nepilna darba laika iemesls ir ģimenes apstākļi (bērna, pieaugušā aprūpe u.c.), savukārt vīrieši ģimenes apstākļus norādījuši 13 % gadījumu.

 


Iedzīvotāju kustība darbspējas vecumā


Vislielākais emigrācijas vilnis sākās pēckrīzes gados, kad Latvijas iedzīvotāji devās uz ārzemēm finansiālu apsvērumu vadīti. Visbiežāk aizbrauc personas darbspējas vecumā (25–34 gadi). 

2018. gadā kopējo emigrantu skaitā 54 % bija vīriešu, bet 46 % sieviešu. Lielākā daļa (70 %) no emigrējušām sievietēm bija reproduktīvajā vecumā (15–49 gadi).

2018. gadā uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradās 7,4 tūkstoši vīriešu (68 % no imigrantiem) un 3,5 tūkstoši sieviešu (32 %). Arī no iebraucējiem puse bija vecumā no 20 līdz 39 gadiem (55 % vīriešu un 48 % sieviešu bija šajā vecumā).

Starptautisko ilgtermiņa migrantu vecuma un dzimuma struktūra 2018. gadā

grafiks - Starptautisko ilgtermiņa migrantu vecuma un dzimuma struktūra 2018. gadā

Avots: CSP datubāze internetā (tabulas numurs: IBG040)

 

 


Dzimumu līdztiesības indekss – nodarbinātība


Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aprēķinātais dzimumu līdztiesības indekss3 jomā “Darbs”, kurā novērtē dzimumu atšķirības darba tirgū, elastību darba laikā, Latvijā novērtēts ar vērtību 74,2 – tas ir nedaudz virs ES vidējā (72). Savukārt jomā “Nauda”, kur tiek vērtētas dzimumu atšķirības attiecībā uz finanšu resursiem un ekonomisko situāciju, Latvijas vērtējums ir 65,5, kas ir par 14,9 punktiem zemāk salīdzinājumā ar ES (80,4). Zemais vērtējums saistīts gan ar atšķirībām mēneša ienākumos, gan augstāku nabadzības risku sievietēm Latvijā.

 

Skatīt visus datu avotus

 

Metodoloģiskie skaidrojumi:

1 Rādītājs tiek aprēķināts pēc ES statistikas biroja Eurostat metodoloģijas, par aprēķinu bāzi izmantojot vīrieša vidējo stundas bruto darba samaksu. Aprēķinos ietver visas nozares, izņemot lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību un valsts pārvaldi, un visus uzņēmumus ar 10 un vairāk darbiniekiem. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot dažādus to ietekmējošos faktorus, kas ļautu izskaidrot atalgojuma atšķirību iemeslus. Tie var būt gan objektīvi, piemēram, ja sievietes strādā nozarēs un profesijās, kur vidējais atalgojums ir zems, gan var norādīt uz diskrimināciju darba tirgū.

2 Darba samaksas atšķirības pilnas/nepilnas slodzes griezumā nav pieejamas par visām ES dalībvalstīm.

3 Indekss tiek vērtēts skalā 1–100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.

Ieteikt