Izglītība un zinātne

Doties uz
1) Iedzīvotāju izglītības līmenis
2) Izglītības iestāžu absolventi un nodarbinātība
3) Skolotāji
4) Mācības pārtraukušie jaunieši
5) Pieaugušo piedalīšanās izglītībā
6) Zinātne
7) Dzimumu līdztiesības indekss – izglītība

 

Mācīšanās visa mūža garumā nodrošina iespējas konkurēt darba tirgū. Lai gan Latvijā sievietēm un vīriešiem ir vienādas iespējas iegūt izglītību, tomēr joprojām pastāv atšķirība starp sieviešu un vīriešu iegūto izglītības līmeni.


Iedzīvotāju izglītības līmenis


2019. gadā Latvijā 36,6 % sieviešu un 23,7 % vīriešu bija augstākā izglītība. Savukārt arodizglītību vai profesionālo izglītību ieguvušo skaitā dominē vīrieši – šādu izglītību bija ieguvuši 31,3 % vīriešu un 26,1 % sieviešu. Salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju, vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars Latvijā ir par 2,6 procentpunktiem zemāks, savukārt sievietēm par 7,3 procentpunktiem augstāks nekā ES.

Vīrieši biežāk nekā sievietes neturpina mācības pēc pamatizglītības iegūšanas.

 


Augstskolu, koledžu un profesionālo izglītības iestāžu absolventi un nodarbinātība


Profesionālās izglītības iestādes

2019. gadā profesionālās izglītības iestādēs sievietes biežāk absolvēja veselības aprūpes un sociālās labklājības (93,2 % absolventu bija sievietes), kā arī sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomas programmas (77,6 % sievietes). Savukārt vīrieši visbiežāk profesionālo izglītību ieguva dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (92,7 % absolventu bija vīrieši), kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarē (87,5 %).

2017. gadā 60,2 % vīriešu un 61,6 % sieviešu 18–24 gadu vecumā pēc profesionālās izglītības iegūšanas bija nodarbināti, savukārt 4,7 % vīriešu un 4,8 % sieviešu bija bezdarbnieka statusā. No ekonomiski neaktīvajiem vīriešiem 26,8 % turpināja mācības kā skolēni vai studenti, savukārt no ekonomiski neaktīvajām sievietēm mācības turpināja 25,9 % absolventu.

Profesionālo izglītības iestāžu absolventiem vīriešiem visizplatītākā profesija ir kvalificēti strādnieki un amatnieki (25 % vīriešu absolvēja šo nozari), bet sievietēm – pakalpojumu un tirdzniecības darbinieces (43,2 %). Otrajā vietā vīriešiem ir vienkāršās profesijas (19,7 %) un sievietēm vecāko speciālistu profesijas (19,6 %).

Pēc nozares vīrieši pēc profesionālās izglītības iegūšanas 18–24 gadu vecumā visbiežāk strādā apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā (attiecīgi 20 % un 18,3 %). Sievietēm biežākā darba nozare pēc mācību absolvēšanas ir tirdzniecība (26,9 %).

Augstskolas un koledžas

Lai arī augstākās izglītības studentu skaitā biežāk ir sievietes, tomēr inženierzinātņu un dabaszinātņu jomas studiju programmas biežāk izvēlas studēt vīrieši. Kopumā 2019. gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs grādu vai kvalifikāciju ieguva 14 848 personas, no kurām 65,2 % bija sievietes. Savukārt zinātnes un tehnisko jomu (dabaszinātnes, matemātika, IT, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība) absolventu īpatsvarā tikai gandrīz trešā daļa (29,5 %) ir absolventes sievietes.

2019. gadā Latvijā zinātņu doktoru sieviešu un vīriešu skaits bija līdzīgs – 3 967 zinātņu doktores un 3 830 zinātņu doktori.

 


Skolotāji


Latvijā ir augstākais sieviešu skolotāju īpatsvars vispārizglītojošajās un profesionālajās izglītības iestādēs (neskaitot pirmsskolas) ES – 86,8 % skolotāju ir sievietes. Visu ES dalībvalstu vispārizglītojošajās un profesionālajās izglītības iestādēs sieviešu skolotāju ir vairāk nekā vīriešu – vidējais sieviešu skolotāju īpatsvars ES ir 72,5 %. Vislielākais sieviešu skolotāju īpatsvars Latvijā ir vecuma grupā 40–49 gadi, t.i., 9 no 10 skolotājiem ir sievietes.

Latvijā no 10 tūkstošiem pirmsskolas pedagogu tikai 33 skolotāji vīrieši, un puse no tiem ir sporta skolotāji. 

Pēdējo 10 gadu laikā augstais sieviešu skolotāju īpatsvars nav mainījies – 2008. gadā 87,7 % skolotāju bija sievietes, bet 2018. gadā – 88 %.

 


Mācības pārtraukušie jaunieši


Izglītība ir viens no pamatmērķiem ES izaugsmes stratēģijā “Eiropa 2020”. Viens no mērķiem ir saistīts ar mācības pārtraukušo jauniešu (1824 gadu vecumā) īpatsvara samazinājumu – Latvija noteikusi mērķi, ka līdz 2020. gadam līdz 10 % jāsamazina to jauniešu skaits, kas pametuši mācības pēc pamatizglītības iegūšanas, kas sakrīt ar ES mērķi. 2019. gadā Latvijā rādītājs bija 8,7 % un mērķis jau sasniegts. Tomēr starp dzimumiem vērojamas atšķirības mācības pārtraukušo jauniešu īpatsvarā, jo vīrieši gandrīz divreiz biežāk izvēlas neturpināt mācības pēc pamatizglītības iegūšanas – 10,5 % vīriešu un 6,8 % sieviešu 1824 gadu vecumā, kuriem bija pamatizglītība vai zemāka izglītība, mācības neturpināja.

 


Pieaugušo piedalīšanās izglītībā 


2019. gadā Latvijā 7,4 % iedzīvotāju 25–64 gadu vecumā mācījās vai bija piedalījušies apmācībās pēdējo četru nedēļu laikā. Starp sievietēm to, kas turpina mācīties arī pēc 25 gadu vecuma, īpatsvars ir par 3,8 procentpunktiem augstāks – 9,2 % sieviešu (5,4 % – vīriešu) piedalījās pieaugušo izglītībā.

 


Zinātne


Latvija ar sieviešu īpatsvaru zinātniskajā personālā (zinātnieki, profesionāļi un projektu vadītāji ar zinātnisko grādu) starp Eiropas Savienības valstīm ir līderu pozīcijās. 2019. gadā Latvijā puse (50,6 %) no zinātniskā personāla bija sievietes.

Savukārt zinātniskajā personālā pēc sektora 2019. gadā lielākais vīriešu īpatsvars bija uzņēmējdarbības sektorā (62,9 %), bet sieviešu īpatsvars – valsts un augstākās izglītības sektoros (attiecīgi 55,5 % un 53 %).

 

Zinātņu nozares ar lielāko sieviešu īpatsvaru zinātniskajā personālā Latvijā 2019. gadā bija humanitārās un mākslas zinātnes (69,8 %),  kam seko medicīnas un veselības zinātnes (66,2% sieviešu), sociālās zinātnes (65,5 %) un lauksaimniecības un veterinārās zinātnes (63,1 %). Lielākais vīriešu īpatsvars zinātniskajā personālā bija inženierzinātņu un tehnoloģiju (65,8% vīriešu) un dabaszinātņu (52,3 %) nozarēs.


Dzimumu līdztiesības indekss – izglītība


Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aprēķinātais dzimumu līdztiesības indekss1 jomā “Zināšanas”, kurā raksturo atšķirības starp sasniegto izglītības līmeni, mūžizglītības iespējām, Latvijā novērtēts ar vērtību 49,7, un tas ir krietni mazāk nekā ES vidējais rādītājs (63,5). Zemais vērtējums saistīts gan ar augstāku sieviešu īpatsvaru augstskolu absolventu skaitā, gan sieviešu un vīriešu studentu skaita atšķirībām dažādās izglītības nozarēs (sievietes biežāk izvēlas humanitārās zinātnes, savukārt vīrieši – zinātnes un tehniskās disciplīnas).

 

Skatīt visus datu avotus

 

1Indekss tiek vērtēts skalā 1–100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību. 

 

Pēdējo reizi atjaunots 04.09.2020

Ieteikt