Normatīvie akti

Pamatdokuments, kas regulē CSP un citu statistikas ražošanā iesaistīto iestāžu darbību, ir Statistikas likums, kas nosaka:

  • oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmu;

  • oficiālās statistikas nodrošināšanas organizēšanu;

  • datu izplatīšanas noteikumus.

 
Latvijas un Eiropas statistikas iestāžu darbību regulē arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku, kas nosaka:
  • Eiropas statistikas sistēmas organizāciju;
  • Eiropas statistikas veidošanu;
  • statistikas kvalitātes kritērijus un Eiropas statistikas prakses kodeksa piemērošanu;
  • Eiropas statistikas izplatīšanu.

CSP nolikums, reglaments un darbības stratēģija

2004. gada 30. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 994 “Centrālās statistikas pārvaldes nolikums” formulē CSP funkcijas, uzdevumus un tiesības, kā arī vispārīgi nosaka CSP struktūru.
 
2005.gada 12.janvāra iekšējais normatīvais akts Nr.2-NOR/REG "Centrālās statistikas pārvaldes reglaments" detalizēti nosaka CSP struktūru, kā arī CSP darba organizāciju un tās amatpersonu un darbinieku kompetences. Katrai CSP struktūrvienībai ir savs reglaments, kurā detalizēti noteiktas šīs struktūrvienības funkcijas un uzdevumi, struktūrvienības amatpersonu un darbinieku tiesības un pienākumi. Organizācijas struktūra sadaļā → Par mums.
 

CSP nolikums

CSP reglaments

CSP darbības stratēģija
 

Statistikas nodrošināšanā ļoti nozīmīgs ir jautājums gan par statistikas vajadzībām atbilstošu jaunu administratīvo reģistru, datubāžu vai informācijas sistēmu veidošanu (turpmāk kopā – administratīvie datu avoti), gan par esošo administratīvo datu avotu atbilstību statistikas vajadzībām. Tas tiešā veidā ietekmē uzņēmēju administratīvā sloga samazināšanu statistikas sagatavošanā.

Viena no CSP prioritātēm, atbilstoši Eiropas statistikas sistēmas  stratēģiskajiem virzieniem un statistisko datu ieguves tendencēm, ir regulāri paplašināt administratīvo datu avotu un CSP regulāro apsekojumu sniegtās informācijas izmantošanu statistikas nodrošināšanā, vienlaikus sekojot respondentu administratīvā sloga samērīgai mazināšanai.

Sadarbībā ar administratīvo datu turētājiem, CSP, atbilstoši  Statistikas likumā noteiktajāai kompetencei, regulāri risina ar administratīvo datu izmantošanu saistītās problēmas, lai nodrošinātu iespējami pilnīgu un kvalitatīvu administratīvo datu avotu informāciju, kas ļauj samazināt administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.

CSP veiktie pasākumi administratīvo datu izmantošanas uzlabošanā un respondentu sloga mazināšanā 2018. gada 1. pusgadā
 

Statistiskie reģioni

Latvijā seši statistiskie reģioni tika izveidoti, balstoties uz 2003. gada 26. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (turpmāk - regula) ietvertajiem pamatprincipiem. Šī regula ir tieši attiecināma uz visām Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm, un no 2004. gada 1. maija tā ir saistoša arī Latvijai. Šī hierarhiskā trīs līmeņu klasifikācija veidota, lai nodrošinātu teritoriālo vienību vienotu iedalījumu ES reģionālās statistikas mērķiem. Regulas pielikumos ir nosauktas statistisko teritoriālo vienību klasifikatora līmeņu teritorijas un to kodi. Dalījuma NUTS līmeņos galvenais kritērijs ir iedzīvotāju skaits attiecīgajā teritorijā:

NUTS 1    3–7 miljoni
NUTS 2    800 tūkstoši – 3 miljoni
NUTS 3    150 tūkstoši – 800 tūkstoši.

Ievērojot regulā noteiktās prasības dažādu NUTS līmeņu reģionu noteikšanai, tika izveidoti Latvijas statistiskie reģioni. Tie tika saskaņoti ar Eiropas Savienības statistikas biroju Eurostat un 2004. gada 28. aprīlī apstiprināti ar Ministru Kabineta rīkojumu Nr. 271 “Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām”. 2005. gada 26. oktobrī Latvijas statistiskie reģioni tika apstiprināti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1888/2005, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi saistībā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Latvijas statistisko reģionu sastāvs

 

Latvijas statistisko reģionu NUTS kodi

Latvijas statistisko reģionu NUTS kodi


NUTS reģioni ir izveidoti, lai nodrošinātu salīdzināmas reģionālās statistikas vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu Eiropas Savienībā. Latvijā NUTS reģioni sakrīt ar statistiskajiem reģioniem.

Regula (EK) Nr. 1059/2003 nosaka NUTS reģionu kritērijus un definē katras dalībvalsts NUTS reģionus.

NUTS klasifikācija ir hierarhiska: katra dalībvalsts ir iedalīta NUTS 1. līmeņa teritoriālajās vienībās, no kurām katra iedalīta NUTS 2. līmeņa teritoriālajās vienībās, un tās savukārt iedalītas NUTS 3. līmeņa teritoriālajās vienībās. Katrai teritoriālajai vienībai ir piešķirts īpašs kods un nosaukums.

Papildu informācija NUTS mājaslapā (angļu valodā)

Latvijas administratīvo teritoriju un NUTS 3 statistisko reģionu kodi

Latvijas administratīvo teritoriju piederība NUTS 3 statistiskajiem reģioniem

Eiropas Savienības teritoriālās tipoloģijas un tām atbilstošs Latvijas administratīvo teritoriju un NUTS  3 reģionu iedalījums

Eiropas Komisija kopā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) ir izstrādājusi teritoriālās tipoloģijas, lai paplašinātu statistikas datu pieejamību par konkrētā mērķa teritorijām Eiropas līmeņa politikas veidošanai. Šīs tipoloģijas ir apstiprinātas ar 2017. gada 12. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2017/2391, ar ko attiecībā uz teritoriālajām tipoloģijām (Tercet) groza Regulu (EK) Nr. 1059/2003.

Tipoloģijas vietējo administratīvo teritoriju līmenī: 
 
Urbanizācijas pakāpe (DEGURBA) 
1.    Urbānās teritorijas
1.1.    Pilsētas vai Blīvi apdzīvotas teritorijas
1.2.    Mazpilsētas un piepilsētas vai Vidēji blīvi apdzīvotas teritorijas
2.    Lauku teritorijas vai Mazapdzīvotas teritorijas 

Funkcionālās urbānās teritorijas
1.    Pilsētas un to Svārstmigrācijas zonas
 
Piekrastes teritorijas
1.    Piekrastes teritorijas
2.    Teritorijas, kas nav piekrastes teritorijas
 
Tipoloģijas NUTS 3 reģionu līmenī:
 
Urbānā-lauku tipoloģija
1.    Galvenokārt urbānie reģioni
2.    Pārejas reģioni
3.    Galvenokārt lauku reģioni
 
Metropoles tipoloģija
1.    Metropoles reģioni
2.    Nemetropoles reģioni
 
Piekrastes tipoloģija
1.    Piekrastes reģioni
2.    Reģioni, kas nav piekrastes reģioni
    
Tipoloģijas koordinātu tīkla šūnu līmenī:

Tipoloģija 1 km2 koordinātu tīkla izšķirtspējas līmenī
1.    Urbānie centri
2.    Urbānie klasteri
3.    Lauku koordinātu tīkla šūnas


Latvijas administratīvo teritoriju iedalījums atbilstoši Urbanizācijas pakāpes (DEGURBA) tipoloģijai un to kodi 
Latvijas administratīvo teritoriju iedalījums atbilstoši Piekrastes teritoriju tipoloģijai
NUTS 3 statistisko reģionu iedalījums atbilstoši Urbānajai - lauku tipoloģijai un to kodi
NUTS 3 statistisko reģionu iedalījums atbilstoši Metropoles tipoloģijai
NUTS 3 statistisko reģionu iedalījums atbilstoši Piekrastes tipoloģijai

Institucionālie sektori

Uzņēmumu saraksts atbilstoši institucionālajiem sektoriem, kurā var atrast darījumu partnerim atbilstošo institucionālā sektora kodu.

Pilno uzņēmumu sarakstu iespējams lejuplādēt Uzņēmumu saraksts CSV

Integrācijai citās sistēmās ir iespējams izmantot API. API vaicājuma piemērs https://csb.gov.lv/api/isk/90000069830.

Ieteikt