Uzņēmumu konfidences rādītāji janvārī

Uzņēmējdarbības konfidences rādītājs 2021. gada janvārī nedaudz pieaudzis būvniecībā, neliels kritums ir rūpniecībā, bet būtisks samazinājums mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: ”Šī brīža epidemioloģiskā situācija Latvijā vēl neuzrāda pozitīvas tendences, kas valdībai ļautu atcelt visus vīrusa ierobežojošos pasākumus. Daudzu nozaru uzņēmumi joprojām nevar pilnvērtīgi strādāt; visvairāk ietekmētās joprojām ir izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas, izklaides, atpūtas un tirdzniecības nozares. Covid-19 negatīvo ietekmi līdz šim ir mīkstinājuši ieviestie valsts atbalsta pasākumi, kas ļāvuši uzņēmējiem saglabāt saimniecisko darbību, kā arī darbavietas un iedzīvotāju ienākumus. Latvijā vēl nekad uzņēmējiem nav sniegts tik plašs un daudzveidīgs atbalsts, kas ietver atbalstu uzņēmumu darbības saglabāšanai un nodarbināto noturēšanai, attīstībai, apmācībām, inovācijām un eksporta veicināšanai.

Šobrīd ir svarīgi turpināt nodrošināt visus nepieciešamos drošības un atbalsta pasākumus uzņēmējiem Covid-19 pandēmijas dēļ cietušā biznesa saglabāšanai, lai tas, beidzoties valsts noteiktajiem ierobežojumiem, spētu ātri atsākt savu darbu. Uzņēmumi cieš zaudējumus valsts ieviesto ierobežojošo pasākumu dēļ nevis neveiksmīga biznesa dēļ, tāpēc valstij ir maksimāli jāatbalsta uzņēmējus un jāturpina ieviest jauni atbalsta mehānismi. Biznesu “jāiekonservē” līdz “labākiem laikiem” nevis pandēmijas ierobežojumu dēļ jānoved līdz bankrotam vai pārdošanai ārvalstu investoriem, t.sk. jādod atbalsts arī tiem uzņēmumiem, kas turpina darboties ar nepilnu jaudu.”

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs ir pietuvojies 2008.gada zemākajam līmenim.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem janvārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā ir -15,8. Salīdzinot ar decembri, šis rādītājs samazinājies par 4,1 procentpunktiem. Konfidences rādītāji jau trešo mēnesi ir negatīvi gan visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs, gan arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā un remontā. Viszemākais rādītājs (-32,9) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā. Tas pārsniedzis 2019. gada zemāko vērtību, kas tika sasniegta aprīlī (-30,4), un pietuvojies 2008. - 2009. gada ekonomiskās krīzes laika zemākajai vērtībai (-36,3).

Janvārī turpināja pieaugt to mazumtirgotāju skaits, kas norāda, ka viņu saimniecisko darbību ierobežo COVID - 19 ietekme. Šo faktoru atzīmējuši 55,3 % respondentu. Būtiski mazumtirgotāju sekmīgu darbību ierobežo arī konkurence savā tirdzniecības sektorā (28,5 %) un nepietiekams pieprasījums (28,2 %). Janvārī turpināja samazināties to mazumtirdzniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Tādu bija 14,0 %.

Uzņēmēju noskaņojums negatīvs gandrīz visās pakalpojumu nozarēs.

Pakalpojumu sektorā 2021. gada janvārī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence ir -27,1. Salīdzinot ar decembri, šis rādītājs samazinājies par 7,1 procentpunktiem. Īpaši zemi konfidences rādītāji joprojām ir ēdināšanā (-77,2 %), izmitināšanā (-74,2 %), kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē (-50,9 %), taču visās trīs nozarēs, salīdzinot ar decembri, rādītājs ir uzlabojies.  Pozitīvas konfidences vērtības janvārī ir apdrošināšanas nozarē (9,0 %) un zinātniskās pētniecības darbībā (5,4 %). Uz pārējo pakalpojumu nozaru fona īpaši optimistiski ir pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (41,2 %).

23 % pakalpojumu sektora respondentu janvārī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 39 % respondentu norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtisks ierobežojošs faktors pakalpojumu sektorā bijis arī nepietiekams pieprasījums, ko atzīmējuši 35 % aptaujāto uzņēmēju. Pieaudzis arī to uzņēmēju īpatsvars, kurus ierobežo finansiālas grūtības (15 %).

Būvniecībā konfidences rādītājs pieauga par 1,3 procentpunktiem

Konfidences rādītājs būvniecībā 2021. gada janvārī bija -21,2, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 1,3 procentpunktiem. Salīdzinot ar decembri, janvārī nedaudz uzlabojās uzņēmēju novērtējums būvdarbu pasūtījumu līmenim un vērtējums par gaidāmo nodarbinātību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs palielinājās visās būvniecības nozarēs – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Salīdzinot ar decembri, janvārī samazinājies respondentu skaits, kas no visiem būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību ierobežojošiem faktoriem norādījuši finansiālās grūtības (11 % apsekoto uzņēmumu).  Savukārt pieaudzis uzņēmumu skaits, kas atzīmējuši laika apstākļu ietekmi (44 % respondentu), nepietiekamu pieprasījumu (38 % būvniecības uzņēmumu), darbaspēka trūkumu (11 % būvniecības uzņēmumu) un materiālu un iekārtu trūkumu (4 % respondentu). COVID-19 ietekmi janvārī norādījuši 12 % respondentu. Vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjuta nepietiekamu pieprasījumu un laika apstākļu ietekmi (attiecīgi par 8 procentpunktiem un 4 procentpunktiem), bet mazāk – darbaspēka trūkumu (par 7 procentpunktiem). 17 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību janvārī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

Apstrādes rūpniecības konfidences rādītājs samazinājās par 0,5 procentpunktiem

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs šī gada janvārī bija -6,7 (par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā decembrī), un to ietekmēja negatīvāks uzņēmumu vadītāju novērtējums šī brīža produkcijas pasūtījumu līmenim. Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar decembri, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, citu transportlīdzekļu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, bet vislielākais pieaugums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā un dzērienu ražošanā. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pozitīvākas bija uzņēmēju prognozes par sava uzņēmuma aktivitāti nākamajos trīs mēnešos (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums, kopējās saimnieciskās darbības novērtējuma kāpums), kā arī uzlabojies noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar 2020. gada janvāri, par 10,1 procentpunktu samazinājies uzņēmēju novērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apjomam nākamajos trīs mēnešos (tai skaitā, samazinājies novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm). Krities arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Savukārt nedaudz palielinājies uzņēmumu kopējo pasūtījumu apjoms pēdējos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar decembri, pieaudzis uzņēmumu skaits, kuri no visiem ražošanu ietekmējošajiem faktoriem uzņēmumā norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (37 % respondentu) un finansiālās grūtības (12  % aptaujāto uzņēmumu). COVID-19 ietekmi janvārī norādījuši 17 % respondentu. Par 3 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada uzņēmumi izjuta finansiālās grūtības, materiālu un iekārtu trūkumu, bet mazāk – darbaspēka trūkumu (par 7 procentpunktiem). 30 % apsekoto rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību janvārī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada janvārī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 87,23, kas ir par 1,8 punktiem mazāk nekā decembrī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Konjunktūra.

1Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.

2Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.

3Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000 – 2019. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

 

Papildu informācija par datiem:
Ieva Vanaga
Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa
E-pasts: Ieva.Vanaga@csb.gov.lv
Tālr.: 67366738

Madara Liepiņa
Rūpniecības un būvniecības statistikas daļa
E-pasts: Madara.Liepina@csb.gov.lv
Tālr.: 67366953

 

Ieteikt