Brīvo darbvietu skaits 2005.gadā

Centrālā statistikas pārvalde 2005.gadā Eiropas Statistikas biroja projekta ietvaros uzsāka informācijas vākšanu no komercsabiedrībām, individuālajiem komersantiem un iestādēm par brīvo darbvietu skaitu.

Saskaņā ar apsekojuma metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta darbvieta, kurai pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts, un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu pretendentu (ārpus savu darbinieku vidus), un gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvāko 3 mēnešu laikā. Brīvo darbvietu īpatsvars tiek aprēķināts procentos, dalot brīvo darbvietu skaitu ar kopējo darbvietu skaitu (aizņemtās + brīvās darbvietas).

Apsekojuma dati liecina, ka vidēji valstī 2005.gadā brīvo darbvietu īpatsvars bija 1,3% (12,3 tūkst. brīvās darbvietas).

Aplūkojot datus pa nozarēm, vislielākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldes un aizsardzības nozarē – 4,4% (3,5 tūkst. brīvo darbvietu), veselībā un sociālajā aprūpē – 2,3% (1,3 tūkst.), transportā, glabāšanā un sakaros – 2,1% (1,7 tūkst.).

Lielāks brīvo darbvietu īpatsvars bija sabiedriskajā sektorā– 2,4% (7,7 tūkst. brīvo darbvietu), bet privātajā sektorā – 0,8% (4,6 tūkst.).

Jāatzīmē, ka brīvo darbvietu skaits valstī 2005.gada IV ceturkšņa beigās, salīdzinot ar I ceturkšņa beigām, pieaudzis par 19,1% jeb 2,1 tūkst., tai skaitā sabiedriskajā sektorā – par 14,1% jeb 1,0 tūkst., bet privātajā sektorā – par 28,3% jeb 1,1 tūkst.

Visvairāk šajā periodā brīvās darbvietas pieaugušas transporta un sakaru nozarē – par 71% jeb 0,9 tūkst., tirdzniecībā – par 52% jeb 0,5 tūkst. un apstrādes rūpniecībā – par 30% jeb 0,5 tūkst.

Analizējot datus pa reģioniem, var konstatēt, ka augstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2005.gadā bija Rīgā (1,6%) un Pierīgas reģionā (1,4%). Tomēr pa īpašumu sektoriem tas ir atšķirīgs. Tā, piemēram, Rīgā brīvo darbvietu īpatsvars sabiedriskajā sektorā bija 3,7%, tai skaitā budžeta iestādēs – 4,2%, kamēr privātajā sektorā – 0,7%. Pārējos reģionos nav vērojamas tik krasas atšķirības starp sabiedrisko un privāto sektoru, lai gan arī tajos brīvo darbvietu īpatsvars ir nedaudz lielāks sabiedriskajā sektorā.

Privātajā sektorā augstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Pierīgas reģionā (1,3%), bet Rīgā un pārējos reģionos tas bija no 0,7% līdz 0,5%.

Viszemākais brīvo darbvietu īpatsvars valstī bija Latgales reģionā (0,6%) un Kurzemes reģionā (0,7%).

Apskatot sabiedriskā sektora datus pa republikas pilsētām un rajoniem, jāatzīmē, ka vislielākais brīvo darbvietu īpatsvars aiz Rīgas (3,7%) bija Jelgavā (3,2%), Rīgas rajonā (2,2%), Jūrmalā (1,7%), Talsu rajonā (1,5%), Jēkabpils un Valkas rajonā (1,4%).

Savukārt vismazākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Madonas un Preiļu rajonā (0,3%), Dobeles un Jelgavas rajonā (0,4%).

Brīvo darbvietu skaits un īpatsvars 2005.gadā

Brīvo darbvietu skaits pa reģioniem vidēji 2005.gadā