Iedzīvotāju vecums un ģimenes stāvoklis

1922. gadā rakstījām “Iedzīvotāju vairošanās ātrums atrodas lielā atkarībā no tā, cik liela iedzīvotāju daļa ir precējusies un kādā vecumā iedzīvotāji parasti slēdz laulības. “

Mūsdienās laulības par iedzīvotāju galveno vairošanās dzinuli nevarētu nosaukt, jo liela daļa bērnu Latvijā dzimst ārpus laulības (2017. gadā – 40 %).

“Lielajai mirstībai kara un lielinieku valdīšanas laikā neizbēgami bija jāpalielina atraitņu skaits. Jau pirms kara sieviešu starpā atraitņu bija vairāk nekā vīriešu starpā. Tas galvenā kārtā izskaidrojas ar to, ka vīrieši noslēdza laulības lielākā vecumā nekā sievietes un ka, bez tam, ievērojot mazāku mirstību sieviešu starpā, laulības biežāk izbeidzās ar vīra nāvi, nekā ar sievas nāvi.“

Mainoties sabiedrības uzskatiem un vērtībām, mūsdienās sievietes stājas laulībā aizvien lielākā vecumā, kā arī šķiršanās ir biežāka parādība. Arī mūsdienās atraitņu skaits ir saglabājies samērā liels, kam iemesls ir atšķirības sieviešu un vīriešu dzīves ilgumā – pat bez karadarbības vīriešu mirstība krietni pārsniedz sieviešu.

Grafiks no vēsturiskās publikācijas "Sieviešu ģimenes stāvoklis un vecums 1935. un 2018. gadā"

Grafiks no vēsturiskās publikācijas "Vīriešu vecums un ģimenes stāvoklis 1935. un 2018. gadā

Datu avots:

Latvijas statistikas atlass, XX (6. lapa)

Latvija. Zeme un iedzīvotāji (219. lpp)

CSP datubāzes tabula "Dzīvi dzimušie laulībā un ārpus laulības statistiskajos reģionos un republikas pilsētās"

CSP datubāzes tabula "Iedzīvotāju skaits pēc dzimuma, vecuma grupas un ģimenes stāvokļa reģionos, republikas pilsētās un novados gada sākumā"

Share this page: