Veselība - Tēma

Ārstniecības personāls caurmērā gadā

Aptiekas un slimnīcas

Šie skaitļi liecina, ka ārstniecības personāls Latvijā ir nemitīgi pieaudzis. It sevišķi tas sakāms par praktizējošiem ārstiem. 1925.gadā uz 10 000 iedzīvotājiem bija 5,12 ārsti, bet 1935.gadā 7.19 ārsti. Ar to Latvija ārstu daudzuma ziņā ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropā. Tāpat pieaudzis zobārstu skaits. Arī aptieku skaits palielinājies, jo laikā starp 1923.-27.gadu bija caurmērā 364 aptiekas, 1928.-1932.g. bija 453 un laikā starp 1933.-1937.g. bija caurmērā 512 aptiekas. Pateicoties valsts un pašvaldību lielajam darbam tautas veselības pacelšanā, slimo kopšana ir ievērojami uzlabojusies. Laikā no 1922.-1937. gadam slimnīcu un sanatoriju skaits palielinājies no 75 uz 141, t.i. gandrīz dubultojies. Tāpat minētā laika sprīdī gultu skaits slimnīcās un sanatorijās pieaudzis no 4767 uz 12 853, t.i. gandrīz trīskāršojies, kas ar katru gadu deva lielāku iespējamību ārstniecības iestādēs uzņemt slimniekus. Slimnieku skaits minētās iestādēs 1927.gada beigās bija 5649, bet 1937.gadā 9883. Tautas veselības kopšanas darbu bez valsts un pašvaldībām ievērojami sekmē Sarkanais krusts, slimo kases, valsts darbinieku ārstniecības nodaļa, kara sanitārā nodaļa, lauku iedzīvotāju ārstēšana un daudzas citas iestādes un organizācijas, kas strādā, lai paceltu tautas veselības līmeni. Šī darba panākumi redzami mirstību skaita, bet ir sevišķi zīdaiņu mirstības samazināšanā un iedzīvotāju caurmēra vecuma palielināšanā. Kamēr valsts pastāvēšanas pirmajos gados plašos lauku apvidos trūka ārstu, tikmēr tagad ārstu skaits provincē ir stipri palielinājies. Viens ārsts bija 1937.gadā uz 110 km Vidzemē, 87 km Zemgalē, uz 86 km Latgalē un 71 km Kurzemē.

Prostitūcijas uzraudzība 1931.-1936.g. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1936)
Balneoloģiskā ārstēšana 1935. un 1936.gadā (Latvijas statistikas gadagrāmata 1936)
Leprozorijas 1934-1938.g. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1939)