Transports - ūdens transports - Tēma

Citāts no „Latvijas statistikas atlasa” (M.Skujenieks, Rīga 1938):

 

Jūrniecība

Kā visās valstīs, kas robežo ar jūru, arī Latvijā jūrai vienmēr piekritusi izcila nozīme visās dzīves nozarēs. […] Protams, smagā saimnieciskā krīze atstājusi iespaidu arī uz kuģniecību. Ienākušo un izgājušo kuģu tonnāža 1928.gadā ar 2,0 milj. netto tonnām bija vislielākā. Smagajā 1932.kīzes gadā tā noslīdēja uz zemāko stāvokli – 1,2 milj. tonnām – un kopš tā laika nemitīgi pieauga, 1937.gadā atkal sasniegdama 1,9 netto tonnas, tas ir 94% no līdz šim reģistrētā rekorda gada. Šeit tomēr jāņem vērā, ka 1928.-31. gados redzama loma piekrita tranzītam, kamēr pēdējos gados kuģniecība kalpojusi gandrīz vienīgi vietējai tirdzniecībai. No Latvijas ostās ienākušiem kuģiem 65,5% apmeklēja Rīgu, 17,2% Ventspili, 15,7% Liepāju un atlikušie pārējo piekrasti.

Pasaules karā tika iznīcināti 90% no visas Latvijas jūras tirdzniecības flotes, bet 1929.gadā Latvijā bija jau lielākā tonnāža nekā pirms kara. Saimnieciskā krīze 1932. gadā pārtrauca Latvijas tirdzniecības flotes pieaugumu, bet pēdējos 3 gados tā atkal palielinās. Latvijas flotes sastāvs pēckara gados ievērojami grozījies. Kamēr pirms kara ļoti lielā pārsvarā bija burinieki (274 burinieki un 59 tvaikoņi), tikmēr 19 1938.gadā bija 89 tvaikoņi un 14 burinieki un buru motorkuģi. […]

Iekšējie ūdens ceļi

Pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadāto preču daudzums

 

1000 tonnas

1913

841

1920

575

1930

1667

1935

1149

1937

1756

Latvijā 1937.gadā bija 446 kilometri kuģniecībai noderīgu iekšējo ūdensceļu un, bet tam, 4023 kilometri plostošanai un koku pludināšanai derīgu ūdensceļu. Uz iekšējiem ūdeņiem bija nodarbināti 43 tvaikoņi, 107 velkoņi (kopā 12 687 IHP mašīnu jauda) un 635 liellaivas un buru kuģi, kas var uzņemt vairāk nekā 20 m kravas tonnu. Pa iekšējiem ūdensceļiem 1937.gadā pārvadāti 172 264 pasažieri. Pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadāto preču daudzums, atskaitot saimnieciskās krīzes gadus, nemitīgi pieaug, un 1937.gadā tas bija lielāks nekā pirms kara. Pirmo vietu mūsu iekšējo ūdensceļu starpā ieņem Lielupes baseins, pa kura ūdeņiem pārvadātas 732 024 tonnas. Otrā vietā ir Daugava ar tās pietekām, kas deva iespējamību pārvadāt 423 492 tonnas preču. Lielupi pakāpeniski izveido par ūdensceļu, kas būs pieejams arī  mazākiem jūras kuģiem. Ar to mūsu iekšējo ūdensceļu nozīme vēl palielināsies.

   

 

 

 

 

Dati apkopoti no Valsts statistiskās pārvaldes izdevumiem "Latvijas statistikas gadagrāmata" (1920-1939) un „Latvijas statistikas atlass” (M.Skujenieks, Rīga 1938).

 

 

 

 

Interesanti fakti...

 

Jūras kuģu un buksieru skaits Latvijā uz 1.janvāri 1921.g. (Latvijas statistikas gada grāmata 1920)

Kabotāžas ceļā ievesto preču daudzums Latvijas ostās 1920.g. (Latvijas statistikas gada grāmata 1920)

Pieaugums un samazināšanās tirdzniecības flotē 1920-1938.g. (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)

Ienākošie un izgājušie kuģi 1913.g. un 1928.-1938.g. (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)

Pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadātas preces 1938.gadā (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)

Ārzemju satiksmē pārvadātas preces 1938.g. (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)