Rūpniecība - Tēma

Citāts no „Latvijas statistikas atlasa” (M.Skujenieks, Rīga 1938):

Nodarbināto personu skaits

Rūpniecībā un amatniecībā nodarbināto personu skaits

 

Skaits

%

1897

147 793

100

1920

61 054

41

1925

124 920

84

1930

163 922

111

1935

179 000

121

1937

205 000

138

Izņemot pēdējo skaitļu rindu, visas pārējās ņemtas no minēto gadu tautas skaitīšanu iznākumiem. Par 1937.gadu skaitļi aprēķināti pēc ziņām par nodarbinātību statistiski kontrolējamā rūpniecībā un pēc slimo kasu datiem.

[…] Savas attīstības augstāko pakāpi lielrūpniecība mūsu zemē sasniedza 1908.-14.gados.

1910.gadā tagadējai statistiski kontrolējamai rūpniecībai atbilstošie uzņēmumi (t.i. ar mehānisku dzinējspēku vai 5 un vairāk strādniekiem) nodarbināja 93 tūkstošus strādnieku, turpretim 1937.gadā – 94 tūkstošus. […]

Radikāla atšķirība, salīdzinot ar pirmskara laiku, saskatāma rūpniecība struktūrā: agrāk tur dominēja lielie uzņēmumi, kamēr tagad pārsvarā ir vidējie un mazākie. 1910.gadā fabriku inspekcijas uzraudzībai Latvijā bija padoti tikai 782 rūpniecības uzņēmumi, bet 1920.gadā, saimnieciskai dzīvei atjaunojoties, šādu uzņēmumu skaits palielinājās. 1937.gadā mums bija 5 717 uzņēmumi ar mehānisko dzinēju vai 5 un vairāk strādniekiem. Citiem vārdiem, kopš 1910.gada to skaits ir vairāk kā septiņkāršojies. […]

 

Rūpniecības ražojumu vērtība

Rūpniecības uzņēmumi, kas 1910.gadā atradās uz tagadējās Latvijas valsts teritorijas, ražoja gadā preces par apmēram 521 miljoniem latu. Pirmajos pēckara gados Latvjias rūpniecības ražojumu vērtība bija 4 reizes mazāka, bet ar katru gadu tā palielinājās. Valdības politika pēdējās saimnieciskās krīzes laikā sekmēja Latvijā ražoto preču patēriņu vietējā tirgū, un tagad ražoto preču vērtība ir apmēram tāda, kā pirms kara. […]

Latvijas rūpniecība galvenā kārtā strādā vietējam tirgum un apstrādā vietējās izejvielas. […]

Mainījusies pēckara gados Latvijas rūpniecības struktūra nevien no uzņēmumu lieluma, bet arī no nodarbju viedokļa. Jaunajos izejvielu iegūšanas un ražojumu novietošanas apstākļos, smagās lielrūpniecības vietā, priekšplānā izvirzījušās tās nodarbes, kas lauksaimniecības produktus pārstrādā pārtikas un baudvielās, apstrādā tādus lauksaimniecības ražojumus, kā ādas, vilnu un linu, vai izmanto mūsu pašu dabas bagātības – kokus un vietējos izrakteņus. Metālrūpniecībā aug to nodarbju nozīme, kas ražo un remontē vidējās un mazākās lauksaimniecības mašīnas, darba rīkus un mājturības piederumus. […]

 

Atsevišķas rūpniecības nozares

Svarīgākās rūpniecības nozares Latvijā ir metālrūpniecība, kokrūpniecība, tekstilrūpniecība un pārtikas un baudvielu rūpniecība. Katra no šīm nozarēm nodarbina vairāk nekā 17 tūkstošus personu.

Ja palūkojamies uz atsevišķu rūpniecības nozaru attīstības gaitu Latvijas pastāvēšanas laikā, redzam to pašu ainu, par kuru runājām sakarā ar ražojumu vērtību. Līdz 1929.gadam mūsu rūpniecība uzrāda strauji pieaugošu tendenci. 1930.gadā tās attīstībā notiek lūzums: iestājas sabrukums, kas savu viszemāko stāvokli sasniedz 1932.gadā. Tad rūpniecība no jauna sāk pieaugt; šī tendence joprojām turpninās, pie kam produkcija jau 1936.gadā pārsniedz savu 1929.gada kulminācijas punktu.

 

Rūpniecības uzņēmumu lielums

Rūpniecības uzņēmumu lieluma grupas 1937.gadā

 

Uzņēmumi ar mazāk par 20 algotiem strādniekiem

Uzņēmumi ar 20-49 algotiem strādniekiem

Uzņēmumi ar 50 un vairāk algotiem strādniekiem

Uzņēmumu skaits

4 971

397

349

Nodarbināto personu skaits

26 633

14 077

71 207

tai skaitā strādnieki

19 318

12 059

62 809

Ražojumu vērtība, tūkst. Ls

141 742

69 596

425 491

Skaitliski pārsvarā ir sīkie uzņēmumi. Par lielrūpniecības uzņēmumiem mūsu apstākļos varētu uzskatīt tādus ar 500 un vairāk nodarbinātām personām. Šādu uzņēmumu ir 27 ar 24 574 nodarbinātām personām un 21 950 strādniekiem, kas iztaisa 23% no visiem strādniekiem, kamēr 1910.gadā šāda lieluma fabrikās bija nodarbināti 42% no visiem strādniekiem. Pāri par 1000 nodarbinātu personu ir 9 fabrikās. Lielākā ir Valts elektrotehniskā fabrika „VEF” (2 260 nodarbinātās personas), Hofa linu vērptuve Jelgavā (1 637), Liepājas drāšu fabrika (1 197), Kara ostas darbnīca (1 123) un atlikušās ir tekstilfabrikas Rīgā.

          

         

 

 

 

 

Dati apkopoti no „Latvijas statistikas atlasa” (M.Skujenieks, Rīga 1938)

 

 

 

 

Interesanti fakti...

 

Valdības aizdevumi rūpniecības uzņēmumiem 1921.gadā (Latvijas statistikas gada grāmata 1921)

Dinamomašīnas pēc primārā dzinējspēka 1934 – 1938.g. (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)

Elektrības iestādes 1934 – 1938.g. (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)

Elektrības ražošana 1936 – 1938.g. (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)

Svarīgākie rūpniecības ražojumi 1937. un 1938.gadā (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)

Nodokļu departamenta uzraudzībai padotie rūpniecības uzņēmumi 1934 – 1938. g. (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)