Nodarbinātība un bezdarbs - Tēma

Citāts no „Latvijas statistikas atlasa” (M.Skujenieks, Rīga 1938):

 

Sakarā ar iedzīvotāju skaita pieaugšanu nemitīgi pieaug arī strādājošo cilvēku skaits. 1930.g. bija gandrīz 300 000 strādājošu cilvēku vairāk nekā 1920.gadā un apmēram 90 000 vairāk nekā 1925.gadā. […] Karam izbeidzoties, no Latvijas bija evakuēti visi ievērojamākie rūpniecības uzņēmumi, kamdēļ rūpniecībā nodarbināto skaits un procents bija stipri samazinājies. Tāpat pēckara politiskās pārgrozības uz austrumiem no Latvijas radīja valstis ar ļoti ievērojamu ārējo tirdzniecību, kamdēļ Latvijas ostas zaudēja daudz no savas agrākās starptautiskās nozīmes, un arī tirdzniecībā nodarbināto cilvēku skaits samazinājās. 1920.gadā gandrīz 80% no visiem strādājošiem bija nodarbināti lauksaimniecībā. Līdz ar saimnieciskās dzīves ievirzīšanos normālās sliedēs atjaunojās kara laikā nopostītās saimnieciskās dzīves nozares. Atjaunojās rūpniecība. Tas notika pakārtotā veidā, jo daudzie lielie rūpniecības uzņēmumi neatjaunojās, bet viņu vietā radās liels skaits mazāku, kas galvenā kārtā apkalpo vietējo tirgu. Rūpniecībā nodarbināto cilvēku procents pieauga šādi: 1920.g. – 6,6%, 1925.g. – 11,1%, 1930.g. – 13,5%, un tagad rūpniecībā nodarbināto procents ir vēl lielāks. To pašu ainu redzam tirdzniecībā un satiksmē:1920.g. tirdzniecībā bija nodarbināti 2,3%, 1925.g. 2,5% un 1930.g. 3,3%. Līdz ar to arī pakāpeniski samazinās lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku procents. Lauksaimniecībā bija nodarbināti 1920.g. 79,5%, 1925.g. – 68,3% un 1930.g. – 66,2% no visiem strādājošiem.

Rūpniecībā nodarbināto cilvēku skaits Latvijā ir samērā neliels. Tas turpina pieaugt, bet Latvijā, kā tipiskā agrārvalstī, rūpniecībā un tirdzniecībā nodarbinātā iedzīvotāju daļa nav liela. Kamēr Latvijā tirdzniecībā nodarbināti vien 5,2% no visiem strādājošiem, tikmēr Eiropas galvenās tirdzniecības valstis šinī nodarbošanās nozarē strādā ievērojami lielāka daļa. Tirdzniecībā nodarbināti Anglijā – 90,0%, Holandē – 15,8%, Šveicē 14,6% un Vācijā 13,6%. […]

Līdzīgu ainu redzam transportā. Pie mums transportā nodarbināti 3,3%, Anglijā 7,9%, Holandē 7,6%, Vācijā 4,8% u.t.t. […] Skandināvijas valstīs, pateicoties attīstītai jūrniecībai, transportā nodarbināto procents ir liels: Norvēģijā 9,3% un Zviedrijā 6,7%.

[…] Pieskaitot strādājošiem viņu uzturētos ģimenes locekļus, izrādās, ka no lauksaimniecības pārtiek 59,0% no visiem iedzīvotājiem, no rūpniecības 15,2, no tirdzniecības 6,4% un no satiksmes 4,5%. […]

Dažādo tautību piederīgi nesadalās vienādi pēc nodarbošanās veidiem. Tā no visiem krieviem no lauksaimniecības pārtiek 72,2%, no latviešiem – 64,1%, no vāciešiem – 14,1% un no žīdiem 0,9%. No rūpniecības, turpretim, pārtiek 27,7% no visiem žīdiem, 26,7 no vāciešiem, 14,0% no latviešiem un 11,1% no krieviem. No tirdzniecības pārtiek 48,8% no žīdiem, 19,1 no vāciešiem, 3,6% no latviešiem un 2,6% no visiem krieviem. No darba satiksmē un transportā pārtiek 4,8% no visiem vāciešiem, 4,6% no latviešiem, 3,0% no krieviem un 2,8% no žīdiem. Valsts un pašvaldību dienestā atrodas 4,1% no visiem vāciešiem, 3,6% no latviešiem, 1,8% no krieviem un 0,8% no žīdiem. […]

Kad palūkojamies uz to, kā no atsevišķām nodarbošanās nozarēm pārtiekošie sadalās pēc tautībām, tad redzam, ka latvieši sastāda vairākumu visos darba veidos, izņemot tirdzniecību. […] Arī administrācijā un publiskā dienestā latvieši ar 82,9% ieņem pirmo vietu, kaut arī vācieši un poļi, proporcionāli savam skaitam, šinī darba nozarē ir ievērojami reprezentēti.

No visiem Latvijā strādājošiem cilvēkiem 25% ir sava veikala, uzņēmuma vai saimniecības īpašnieki. 36% no visiem strādājošiem ir šo īpašnieku ģimenes locekļi, kas nesaņem noteiktu atalgojumu, bet radniecības sakariem tik tuvu saistīti ar īpašnieku, ka pārtikai saņem daļu no viņa peļņas. Šo grupu galvenā kārtā sastāda īpašnieku sievas un bērni. Īpašnieki un viņu ģimenes locekļi sastāda 61% no visiem strādājošiem valsts iedzīvotājiem. 39% no strādājošiem ir algoti darbinieki. Šie skaitļi liecina, ka Latvijas valsts pastāvēšanas laikā ir notikusi ļoti liela pārgrozība iedzīvotāju sociālā struktūrā. Pirms kara, kad vēl dominēja sevišķi lieli rūpniecības uzņēmumi un agrārā reforma vēl nebija izvesta, saimniecisku pasākumu īpašnieki un viņu strādājošie ģimenes locekļi sastādīja mazāk par ¼ no visiem iedzīvotājiem, kamēr tagad šai grupai pieder vairāk nekā 3/5. Visvairāk (100%) algotu darbinieku ir starp mājkalpotājiem un valsts administrācijā un publiskā dienestā nodarbinātajiem. Tālāk ļoti liela daļa algotu cilvēku (92,3%) ir satiksmē, brīvās profesijās (71,8%) un rūpniecībā (74,0%). Tirdzniecībā nodarbinātie sadalās apmēram uz pusi: 51,3% algoti un 48,7% īpašnieki un to ģimenes locekļi. Vienīgā nodarbošanās nozare, kurā noteiktā pārsvarā ir īpašnieki un viņu strādājošie ģimenes locekļi ir lauksaimniecībā, kurā strādā tikai 20,6% algotu cilvēku, bet 79,4% īpašnieku un viņu ģimenes locekļu. […]


Strādājošo algoto personu skaits tūkstošos
(izņemot lauksaimniecībā un valsts un pašvaldību administrācijā nodarbinātos)

 

1930

1932

1935

1938.g. jūnijā

Pavisam

172,4

135,5

167,1

205,2

Rūpniecībā

82,5

63,5

90,4

113,2

Tirdzniecībā

28,5

22,8

22,9

27,4

Mājkalpotāji

17,7

14,2

14,9

15,5

Intelektuālā darba strādnieki

16,1

12,9

12,9

13,5

Tīrība un higiēna

11,7

9,4

9,9

12,6

Satiksme un transports

9,0

7,2

8,0

8,9

Pārējie darba veidi

6,9

5,5

8,1

14,1

Nodarbināto skaits šeit (tabulā „Strādājošo algoto personu skaits tūkstošos”) saskan ar slimo kasēs apdrošināto algoto darbinieku skaitu, atskaitot slimo kasēs apdrošinātos lauksaimniecībā un pašvaldībās nodarbinātos. Nodarbinātība valsts pastāvēšanas pirmos gados nemitīgi palielinājās un 1930.gadā sasniedza savu augstāko pakāpi ar 1972 400 personām. 1932.gada nodarbināto personu skaits noslīdēja līdz 135 500, bet kopš tā laika nemitīgi palielinās, sasniegdams 1938.gada jūnijā Latvijā nekad agrāk nesasniegtu skaitli – 205200. […]

Sākot ar 1928.gadu pie mums sāka palielināties dīkā palikušo darba meklētāju skaits. Sevišķi liels tas bija 1931.-33.gados. 1932.gadā caurmērā mēnesī palika bez darba 14600 darba meklētāji. Bet atsevišķos mēnešos bezdarbnieku skaits bija ievērojami lielāks. Tā 1932.gada janvārī reģistrēti 39086 bezdarbnieki. Tanī pašā laikā sabiedriskos darbos bija nodarbināts 12751 cilvēks. 1932./33. budžeta gada bezdarba apkarošana un mazināšana izmaksāja valstij 8,73 miljonus latu un pašvaldībām 1,03 miljonus. Tomēr toreiz dīkā palika vairāk nekā 14000 darba meklētāji. Pēc šī smagā krīzes gada apstākļi uzlabojās, un pēdējos gados pie mums nevar būt runa par bezdarbu, jo vienmēr, pat visaugstākā saimnieciskās dzīves uzplaukuma laikā, būs cilvēki, kas šādu jeb citādu apstākļu dēļ meklēs darbu. Pie mums […] tādu cilvēku ir starp 3 un 4000.

  

 

 

 

Dati apkopoti no „Latvijas statistikas atlasa” (M.Skujenieks, Rīga 1938):

 

 

 

 

Interesanti fakti...

 

Pašvaldību darba apgāžu darbība 1928.-1932.gados (Latvijas statistikas gada grāmata 1932)

Sabiedrisko darbu organizēšanai izdotie līdzekļi (Latvijas statistikas gada grāmata 1932)

Darba ņēmēju arodorganizācijas 1931.-1932.g. (Latvijas statistikas gada grāmata 1932)

Darba inspekcijas darbība 1936-1938.g. (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)

Darba inspekcijā 1938.g. caurskatītas darba ņēmēju sūdzības (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)