Meži - Tēma

Pēdējie trīs skaitļi iegūti lauksaimniecības skaitīšanās. Mežu procents šeit aprēķināts kā daļa no visas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā lietotās zemes. […] Meži, piemēram, 1935.gadā sastādīja 28,0% no visas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izlietotās zemes, bet tikai 26,6% no visas valsts teritorijas. […] Kara gados mežu platība mazliet palielinājās, jo daudzas ganības un lauki bija apauguši ar kokiem. Atjaunojot nacionālo lauksaimniecību, pie mums nemitīgi pieaug aramzemes platība un līdz ar to kokiem un krūmiem apaugušā zeme atkal pārvērsta par druvām. Pēdējos gados, līdztekus aramzemes platības palielinājumam, pieaugusi arī mežu platība (no 1929.-1935.gadam par 88000 ha), kas izskaidrojams ar to, ka agrāk nederīgā un mežsaimniecībās neizlietotā zeme plašos apmēros apsēta mežiem. Visbagātākā mežiem pie mums tagad ir Kurzemes pussala (Ventspils un Talsu apr. ar daļām no Kuldīgas, Aizputes un Tukuma apr.). Otrs mežu rajons ir Valkas apriņķis ar daļām no Madonas un Abrenes apriņķiem, un trešo mežu rajonu aptver Rīgas apriņķa rietumu daļa ar Jelgavas un Bauskas apriņķu ziemeļu daļām un Jēkabpils apriņķi. Ievērojot to, ka vairāk nekā ceturtdaļa no visas Latvijas teritorijas ir apklāta mežiem, visa valsts ir uzskatāma par ļoti labi apgādātu ar mežsaimniecības ražojumiem. Vismazāk mežu ir Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķos un Jelgavas un Bauskas apriņķu dienvidos. Bet arī tur caurmērā ir vairāk nekā 12% mežu, un par mežu materiālu trūkumu var tikai atsevišķas vietās runāt kā par tīri vietēju parādību. Lielā pārsvarā Latvijā ir skuju koki. Apaļo 80% no visiem mežiem pieder valstij, kuras mežsaimniecība jāuzskata par plānveidīgāku un tālredzīgāku nekā agrāko saimniecību, kad mežu izciršanu nereti diktēja privātas intereses. Mežu bagātību izmantošanai piekrīt izcila nozīme mūsu tautsaimniecībā. Laikā no 1927./28.-1931./32. gadiem no valsts mežiem caurmērā pa gadu izsniedza 5,7 miljonus kubikmetrus koksnes, bet 1932./33.-1936./37.gadiem 6,5 miljonus. Atkarībā no koku materiālu cenām starptautiskajā tirgū, izsniegtās koksnes vērtība svārstījās no 12,8 miljoniem latu 1932./33.gados līdz 33,5 milj. 1928./29.gados un 35,7 milj. 1936./37.gados.

Mežsaimniecības produktu eksportam piekrīt redzama vieta mūsu ārējā tirdzniecībā. Latvija uzskatāma par valsti, kas ļoti labi apgādāta ar mežiem. […] Labāk par Latviju mežiem apgādātas vienīgi Somija, Krievija, Zviedrija un Norvēģija, turpretim Eiropas valstu lielākai daļai jāieved koku materiāli. Tamdēļ Latvija pieskaitāma pie ievērojamākām kokus eksportējošām zemēm. Koku tirdzniecībā Rīga pirms Pasaules kara ieņēma pirmo vietu pasaulē. 

No valsts mežiem izsniegtie mežu materiāli 1937./38. budžeta gadā (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)

Par tirgus cenām no valsts mežiem pārdotie mežu materiāli 1937./38. budžeta gadā (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)

Par pazeminātu maksu izsniegtie mežu materiāli 1937./38. budžeta gadā (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)

Bez maksas no valsts mežiem izsniegtie mežu materiāli 1937./38. budžeta gadā(Latvijas statistikas gada grāmata 1939)