Dati par zinātniski pētniecisko darbu sniedz informāciju par to iestāžu un uzņēmumu skaitu, kurās tiek veikts pētnieciskais darbs, par zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošo skaitu un par izdevumiem zinātniski pētnieciskajam darbam un to finansējumu.

Definīcijas

Ārvalstu finansējums ir tāds finansējums, kas saņemts no starptautiskām organizācijām vai uz starptautisko līgumu pamata, kā arī no ārzemēm saņemtie maksājumi par pakalpojumiem.

Uzņēmējdarbības sektora finansējums ir uzņēmuma fondi un no citiem uzņēmumiem saņemtie maksājumi par pakalpojumiem u.c.

Valsts finansējums ir valsts un pašvaldību pamata vai speciālais budžets, fondi, kas ir saņemti no biedrībām, ko finansē valsts (ieskaitot subsīdijas), valsts sektora iestāžu pašu finansējums (no produkcijas vai pakalpojumu pārdošanas, telpu iznomāšanas utt.).

Normālā darba laika ekvivalents atbilst vienas personas gada darbam. Tādējādi, ja persona zinātniski pētnieciskajam darbam parasti veltī 40% no sava laika, bet pārējo laiku – citai darbībai (piemēram, pasniegšanai, universitātes administratīvajam darbam vai konsultācijām), viņš ir jāklasificē tikai kā 0,4 no normālā darba laika ekvivalenta.

Mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu produktu, procesu un metožu radīšanā vai pilnveidošanā.

Intelektuālās darbības sfēra, kurā ar teorētiskām vai eksperimentālām metodēm tiek iegūtas un apkopotas zināšanas par dabā un sabiedrībā pastāvošajām likumsakarībām.

Augstākās izglītības sektors – visas augstākās mācību iestādes, tai skaitā universitātes un koledžas, neskatoties uz to, kas tās finansē un kāds ir to juridiskais statuss. Tas ietver arī visus pētniecības institūtus un slimnīcas, ko tiešā veidā vada, administrē vai arī kas ir saistītas ar augstākās izglītības iestādēm (saskaņā ar "Fraskati rokasgrāmatu" – angl. "Frascati Manual: Proposed Standard Practice for Surveys on Research and Experimental Development", 206.§). Tas ir zinātnes statistikas metodoloģijas krājums, kuru publicējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Rokasgrāmata pieejama: http://www.oecd-ilibrary.org/science-and-technology/frascati-manual-2002....

Uzņēmējdarbības sektors – visi komersanti, kuru pamatnodarbošanās ir preču vai pakalpojumu (izņemot augstāko izglītību) ražošana realizācijai tirgū plašam lietotāju lokam par ekonomiski izdevīgu cenu un privātām bezpeļņas iestādēm, kas galvenokārt tās apkalpo ("Fraskati rokasgrāmata", 163.§).

Valsts sektors – visas organizācijas un citas iestādes, kas piegādā, bet parasti nepārdod sabiedrībai savus pakalpojumus, kas tiek izmantoti sabiedrības sociāli ekonomiskās politikas veidošanā, un privātie bezpeļņas uzņēmumi, ko valsts kontrolē un lielā mērā finansē ("Fraskati rokasgrāmata", 184.§).

Zinātniskos darbiniekus var iedalīt trīs kategorijās:

  1. Zinātniskais personāls ir zinātnieki (fiziskās personas, kuras veic zinātnisko darbību un kuras ieguvušas zinātnisko kvalifikāciju – doktora zinātnisko grādu) un profesionāļi ar akadēmisko grādu vai augstākās izglītības diplomu, kas nodarbojas ar fundamentāliem vai lietišķiem pētījumiem, kā arī eksperimentālo pētniecību, lai iegūtu jaunas zināšanas, ražojumus, procesus, metodes un sistēmas; kā arī projektu vadītāji, kas iesaistīti pētniecības darbu zinātnisko un tehnisko aspektu plānošanā un vadīšanā. Zinātniskais personāls iedalās iekšējā, kas ir iestādē nodarbinātās personas un piedalās iestādē veiktajās pētniecības aktivitātēs un ārējā, kas ir neatkarīgi (pašnodarbinātas personas) vai iestādei pakļauti (darbinieki) strādnieki, kas ir iesaistīti iestādes pētniecības projektos, bet formāli nav iestādes darbinieki.
  2. Zinātnes tehniskais personāls ir personas, kurām ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un pieredze vienā vai vairākās jomās un kuras zinātnieku vadībā piedalās zinātniskajā darbībā, veicot tehniskos uzdevumus.
    Zinātnes tehniskajā personālā ietilpst inženieri, tehniķi, laboranti, tehnologi, operatori.  
  3. Zinātni apkalpojošais personāls ir personas, kuras veic palīgfunkcijas zinātniski tehnisko darbu izpildē (plānošanas, ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, arhivāri, kā arī kvalificēti strādnieki, kuri nodrošina zinātniskās darbības veikšanai nepieciešamās aparatūras un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu).

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 995/2012 (2012. gada 26. oktobris) 1. pielikuma 1. sadaļas prasībām no 2012. gada tiek apkopoti dati par citu zinātnisko personālu, kas sevī ietver zinātnes tehnisko un zinātni apkalpojošo personālu.

Datu pieejamība

Datu publicēšanas kalendārs

Dati mājaslapas sadaļā Galvenie rādītāji un Datubāzes tiek atjaunoti saskaņā ar datu publicēšanas kalendāru.

Statistikas tēma Dati par periodu Datu publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Zinātne
  • par 2016.gadu
01.09.2017
Zinātne
  • par 2015.gadu
02.09.2016
Zinātne
  • par 2014.gadu
04.09.2015
Zinātne
  • par 2013.gadu
04.09.2014
Zinātne
  • par 2012. gadu
19.08.2013

Publikācijas

CSP izveidotās publikācijas par dažādiem periodiem (no 2007.gada) iespējams lejupielādēt sadaļā E-publikācijas. Drukātā veidā publikācijas var saņemt, iepazīstoties ar pasūtīšanas iespējām sadaļā Publikācijas.

Dati arī ir pieejami CSP izdotajās publikācijās "Latvijas statistikas ikmēneša biļetens", "Latvija. Galvenie statistikas rādītāji" un "Latvijas statistikas gadagrāmata". Izdevumi pieejami sadaļā E-publikācijas zem tēmas "Vispārīgā statistika".

Klasifikācijas

Dati apkopoti un publicēti saskaņā ar:

  • Vispārējo ekonomiskās darbības klasifikāciju (NACE 1.1. red.) – līdz 2007. gada beigām;
  • Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (NACE 2. red.) – no 2008. gada;
  • Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienu klasifikatoru (ATVK);
  • Zinātnisko programmu un budžetu analīzes un salīdzināšanas klasifikatoru (NABS 2007);
  • Zinātnes jomu klasifikāciju ("Fraskati rokasgrāmata", angl. – "Frascati Manual"). 

CSP mājaslapā ir publicēts Klasifikāciju katalogs ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.

Speciāli sagatavoti dati

Ja ir nepieciešami statistiskie dati, kas nav publicēti CSP publikācijās un kas nav atrodami CSP datubāzē, iesakām sūtīt informācijas pieprasījumu CSP:
  - pa pastu uz adresi: Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301;
  - pa e-pastu info [at] csb [dot] gov [dot] lv;
  - ierodoties personīgi Informācijas centrā.

Vairāk informācijas

Datu vākšana

Apsekojuma metode un datu avoti

Dati par zinātniski pētniecisko darbu augstākajā izglītībā tiek iegūti, veicot pilnu apsekojumu. Datu avots ir CSP izstrādātais gada pārskats "Augstākās mācību iestādes, tās pārraudzībā esošās zinātniskās iestādes pārskats par zinātnisko darbu izpildi" (veidlapa Nr. 1-pētniecība).

Dati par zinātniski pētniecisko darbu uzņēmumos tiek iegūti izlases apsekojumā. Datu avots ir CSP izstrādātie gada pārskati: "Pārskats par pētniecības darbu izpildi uzņēmējdarbības sektorā" (veidlapa Nr. 2-pētniecība un eksperimentālās izstrādes; sākot ar pārskatu par 2012. gadu – veidlapa Nr. 2-pētniecība) un "Pārskats par pētniecību un inovācijām uzņēmējdarbībā" (veidlapa Nr. 2-pētniecība un inovācijas). Katru gadu izlasē iekļautie uzņēmumi aizpilda veidlapu Nr. 2-pētniecība. Katru otro gadu daļa no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem (atbilstoši nosacījumiem par inovāciju apsekojuma veikšanu) aizpilda veidlapu Nr. 2-pētniecība un inovācijas.

Dati par zinātniski pētniecisko darbu valsts sektorā tiek iegūti, veicot pilnu apsekojumu. Datu avots ir CSP izstrādātais gada pārskats "Valsts sektora zinātniskās iestādes pārskats par zinātnisko darbu izpildi" (veidlapa Nr. 3-pētniecība).

Mājaslapas sadaļā Respondentiem/Veidlapas varat iepazīties ar apsekojumu veidlapām.

Mērķa populācija

Dati par zinātniski pētniecisko darbu augstākajā izglītībā tiek iegūti no augstākās izglītības iestādēm un to pārraudzībā esošajām zinātniskajām iestādēm.

Dati par zinātniski pētniecisko darbu uzņēmumos tiek iegūti izlases apsekojumā no ekonomiski aktīvām statistiskām vienībām – komersantiem (individuālie komersanti un komercsabiedrības), kuru pamatdarbības nozares pēc NACE 2. red. atbilst sadaļām no A līdz T. Visiem mērķa populācijā iekļautajiem uzņēmumiem, SVTK* klasifikatora trešā un ceturtā zīme ir 10, 51, 55, 57, 59, 61, 62, 71, 73, 74, 90. Apsekojuma mērķa populācijai nepieder uzņēmumi, kas iesniedz veidlapas Nr. 1-pētniecība, Nr. 3-pētniecība. Mērķa populācijā netiek iekļauti uzņēmumi, kuriem biznesa reģistrā ir atzīme B, K, L, N, T, V, P; uzņēmumu filiāles (SVTK trešā un ceturtā zīme ir 11, 52, 56, 80) un NACE 2. red. 9603. nozare (apbedīšana un ar to saistītā darbība).

*SVTK – CSP Statistisko vienību tipoloģiskais klasifikators

Dati par zinātniski pētniecisko darbu valsts sektorā tiek iegūti no zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajām organizācijām, kuru darbība pamatā tiek finansēta no valsts budžeta (neieskaitot iestādes, kuras iekļautas augstākās izglītības sektorā), kā arī tās valsts iestādes, kuras veic pētniecības darbus.

Datu aprēķināšana

Aprēķina metodes

Uzņēmējdarbības sektora izlasē (dati par zinātniski pētniecisko darbu uzņēmumos) iekļauto respondentu informācija tiek vispārināta, izmantojot katrai izlases vienībai piešķirtos svarus.

Datu precizēšana

Publicētie dati ir galīgi un netiek precizēti.

Salīdzināmība

Salīdzināmība laikā

Dati par zinātniski pētniecisko darbu augstākajā izglītībā, uzņēmējdarbībā un valsts sektorā ir pieejami no 1993. gada.

Starptautiskie salīdzinājumi

Eurostat

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par zinātni Eiropas Savienības valstīs kopā un par katru valsti atsevišķi. To var atrast sadaļā: Statistics/ Science and technology/ Science, technology and innovation/ Database/ Research and development (research).

http://ec.europa.eu/eurostat/web/main/home

Konfidencialitāte

Respondentu sniegtās informācijas konfidencialitāti aizsargā Statistikas likuma 17.pants, kas nosaka tiesības un pienākumus, kuri jāveic Centrālajai statistikas pārvaldei vai citām institūcijām, kas nodarbojas ar valsts un citu statistiku. Lasīt vairāk

Kontaktpersonas metodoloģijas jautājumos

Vārds Uzvārds Telefona numurs Amats E-pasts
Inga Pribitoka 67366910 Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības statistikas daļas vecākā referente Inga [dot] Pribitoka [at] csb [dot] gov [dot] lv
Ilga Liepiņa 67366688 Investīciju un nekustamā īpašuma statistikas daļas vecākā referente Ilga [dot] Liepina [at] csb [dot] gov [dot] lv

Metadati pēdējo reizi atjaunoti

18.03.2014.

Saistītās tēmas

Inovācijas uzņēmumos

Nosacītie apzīmējumi

-

Parādība nav konstatēta

0

Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par pusi no lietotās mērvienības

...

Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi

X

Tabulas rindas un ailes krustpunktā esošās rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama

.

Dati nav publicējami to konfidencialitātes dēļ

Ja dati ir absolūti skaitļi

0

Parādība nav konstatēta