Dati par uzņēmumu nodrošinātību ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) un e-komerciju tiek izmantoti, lai iegūtu kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos un e-komercijas attīstību.

Definīcijas

Bezvadu tīkls (Wi-Fi) ir interneta piekļuves veids, kurš datora pieslēgšanos internetam nodrošina izmantojot radio signālus, nevis vadus. Parasti šo tīkla veidu sauc par "Wi-Fi" un signālu nodrošina bezvadu tīkla maršrutētāji.

Big data ir ierīču radīti elektroniski dati, kas radušies, piemēram, ražošanas un pakalpojumu sniegšanas procesos, sociālo mediju aktivitāšu rezultātā u.c. Tie tiek radīti elektroniski veiktu darbību un saziņas “no ierīces uz ierīci” (machine-to-machine jeb M2M) rezultātā. Datu apstrādei un analīzei tiek izmantotas platformas dažādu sensoru kombinēšanai un rādījumu automatizētai vākšanai (Raspberry Pi, Arduino u.c.). Datubāzes datu uzkrāšanai un analīzei tiek izmantotas tādas platformas kā Hadoop, MongoDB u.c.

Elektroniskā datu apmaiņa (Electronic Data Interchange - EDI) ir uzņēmējdarbības dokumentu apmaiņa standarta elektroniskā formātā starp biznesa partneriem, kas piemērota automātiskai pasūtījumu apstrādei (piemēram, EDIFACT, UBL, XML). Neieskaitot pasūtījumus, kas saņemti ar parastām neautomatizētām e-pasta vēstulēm.

Elektroniskā komercija (e-komercija) ir produktu un pakalpojumu pārdošana vai pirkšana, kas veikta internetā, lietotnēs vai citos datortīklos ar metodēm, kas izstrādātas pasūtījumu veikšanai un saņemšanai. Maksājumi un preču vai pakalpojumu piegāde var arī nenotikt tiešsaistē. 
Par e-komerciju neuzskata pasūtījumus, kas veikti ar parastām neautomatizētām e-pasta vēstulēm.
Elektronisks rēķins (e-rēķins) ir elektronisks darījuma dokuments, kas ietver norēķina informāciju. Ir divi  elektronisko rēķinu veidi:
1) elektroniskie faktūrrēķini saskaņotā formātā, kas ļauj automātiski apstrādāt datus. Piegādātāji un saņēmēji tos var nosūtīt viens otram tiešā veidā vai izmantojot pakalpojumu sniedzējus vai elektronisku banku pakalpojumu sistēmu;
2) elektroniskie rēķini formā, kas nav piemēroti automātiskai apstrādei (piemēram, e-pasts, e-pastam pievienotie PDF, TIF, JPEG vai citu formātu dokumenti).

Iezvanpieeja ir interneta pieslēguma veids, kas savienojumu ar internetu nodrošina izmantojot fiksēto tālruņa līniju (modemu), caur kuru ar zvana palīdzību tiek veikta pieslēgšanās internetam.

IKT speciālisti vai IT speciālisti ir cilvēki, kuru pamatdarbības sfēra saistīta ar IKT vai IT jomu. Viņu darbs parasti saistās ar IKT un IT sistēmu projektēšanu, attīstīšanu, darbības nodrošināšanu un uzturēšanu, kā arī atbalsta sniegšanu. 

Integrēto pakalpojumu ciparu tīkla pieslēgums (Integrated Services Digital Network – ISDN) – telekomunikāciju sakari, kas vienlaikus nodrošina telefona sarunas, datu un video pārraidi ar pieslēguma ātrumu līdz 128 Kb/s.

Interneta lapa ir datņu kopuma atrašanās vieta globālajā tīmeklī, kas tiek identificēta ar tīmekļa (web) adresi.
Interneta lapas informāciju kodē specifiskā programmēšanas valodā (piemēram, HTML, XML, Java u. c.), kas tiek nolasīta ar interneta pārlūkprogrammu palīdzību, piemēram, MS Internet Explorer, Mozilla Firefox, Google Chrome u. c.

Kabeļinternets ir interneta pieslēguma veids, kas savienojumu ar internetu nodrošina izmantojot kabeļtelevīzijas tīklus vai antenas, dati tiek pārraidīti tāpat kā ar DSL tehnoloģiju, izmantojot esošos vara kabeļus.

Mākoņdatošanas pakalpojumi ir pakalpojumi, kas piedāvā iespēju uzglabāt datus uz cita servera esošās glabātuvēs, kuras sauc par "mākoņiem". Internets nodrošina pieeju šīm glabātuvēm, kā arī sniedz iespēju koplietot tur esošos datus ar citiem cilvēkiem. Atsevišķu mākoņpakalpojumu veidos ir iespēja šos datus arī rediģēt. Piemēri šādiem mākoņpakalpojumiem ir Google piedāvātais e-pasta pakalpojums gmail.com un dokumentu rediģēšanas vietne docs.google.com, tāpat kā mākoņdatošanas piemērs ir DropBox, failiem.lv un citi.

Mobilais internets ir pakalpojums tiem mobilo telefonu lietotājiem, kuru telefonā nodrošināta pieeja pieslēgties internetam. Atšķirībā no datoriem, mobilais internets ir interneta pieslēgumu veids, kas izmanto mobilo sakaru operatora izveidoto mobilā interneta tīklu, kas ļauj pieslēgties internetam bez tiešā savienojuma.

Optiskais internets ir interneta pieslēguma veids, kas savienojumu ar internetu nodrošina izmantojot optiskās šķiedras kabeļus, pa kuriem dati tiek vadīti izmantojot lāzeru vai gaismu izstarojošas diodes.

Planšetdators ir pārnēsājams dators ar viedtālruņiem raksturīgu operētājsistēmu (Android, iOS), kam piekļuve internetam iespējama gan izmantojot sim karti, gan bezvadu interneta tīklus. Informācijas ievadei un datora pārvaldīšanai tiek izmantots skārienjūtīgais ekrāns, kas parasti ir lielāks nekā standarta viedtālruņiem.

Platjoslas pieslēgumi ir interneta pieslēgumu veidi (DSL, kabeļinternets, optiskais internets un citi), kas nodrošina ātrāku datu pārraidi, kā arī piekļuvi internetam tiešsaistes režīmā.

Satelīta internets ir interneta pieslēguma veids, kas savienojumu ar internetu nodrošina izmantojot satelīta signālu, pārsvarā izmantots apvidos, kuros nav pieejami citi interneta pieslēgšanas veidi.

Uzņēmuma profils sociālajos medijos ir uzņēmuma izveidots profils kādā no sociālo tīklu platformām (Facebok, Draugiem.lv, Twitter u.c.), kurā uzņēmums dalās ar informāciju par savu darbību, aktualitātēm uzņēmumā utt. 

xDSL (ciparu abonentlīnija) ir viens no platjoslas pieslēguma veidiem, kas apzīmē vairākas tehnoloģijas, kuras izmanto vienlaicīgu   interneta un tālruņa pieslēgumu mājai vai birojam, izmantojot esošo abonenta tālruņa līniju. Vienlaicīgi ar interneta vai citu datu pārraides tīkla savienojumu iespējams izmantot tālruņa vai faksa pakalpojumus.

Datu pieejamība

Datu publicēšanas kalendārs

Dati mājaslapas sadaļā Galvenie rādītāji un Datubāzes tiek atjaunoti saskaņā ar datu publicēšanas kalendāru.

Statistikas tēma Dati par periodu Datu publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
IKT lietošana uzņēmumos
  • par 2016.gadu
19.10.2016
  • perioda sākumā
IKT lietošana uzņēmumos
  • par 2015.gadu
01.10.2015
  • perioda sākumā
IKT lietošana uzņēmumos
  • par 2013.gadu
15.10.2013
  • perioda sākumā
IKT lietošana uzņēmumos
  • par 2012. gadu
15.10.2012
  • perioda sākumā

Preses ziņojumi

Publikācijas

CSP izveidotās publikācijas par dažādiem periodiem (no 2007.gada) iespējams lejupielādēt sadaļā E-publikācijas.

Dati par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos ir publicēti arī CSP izdotajās gadagrāmatās un ikmēneša biļetenos. Izdevumi pieejami sadaļā "E-publikācijas" zem tēmas "Vispārīgā statistika".

Klasifikācijas

Dati tiek apkopoti un publicēti saskaņā ar Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 2. redakciju (NACE 2. red.).

CSP mājaslapā ir publicēts Klasifikāciju katalogs ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.

Speciāli sagatavoti dati

Ja ir nepieciešami statistiskie dati, kas nav publicēti CSP publikācijās un kas nav atrodami CSP datubāzē, iesakām sūtīt informācijas pieprasījumu CSP:
  - pa pastu uz adresi: Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301;
  - pa e-pastu info [at] csb [dot] gov [dot] lv;
  - ierodoties personīgi Informācijas centrā.

Vairāk informācijas

Datu vākšana

Apsekojuma metode un datu avoti

Dati tiek iegūti, veicot izlases apsekojumu.

Datu avoti ir:

  • CSP pārskats par informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos – veidlapa Nr. 1-e-komercija,
  • CSP veiktais apsekojums par uzņēmējdarbības strukturālajiem rādītājiem,
  • Valsts ieņēmuma dienesta informācija no uzņēmumu iesniegtajām PVN deklarācijām.

Mājaslapas sadaļā Respondentiem/Veidlapas varat iepazīties ar apsekojumu veidlapām.

Uzņēmumi tiek sadalīti pa nozarēm pēc to galvenā darbības veida atbilstoši NACE 2. redakcijai, kā arī trīs grupās pēc nodarbināto skaita.

Reģionālais sadalījums balstīts uz uzņēmuma reģistrācijas vietu, nevis tā faktisko atrašanās vietu.

Mērķa populācija

Apsekojuma populācijā iekļauj ekonomiski aktīvus:

  1. šādu nozaru komersantus (apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, ūdensapgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana un sanācija, būvniecība, tirdzniecība, viesnīcas un restorāni, transports un uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība un sakaru iekārtu remonts (pēc NACE 2. red. C–J un N sadaļa un 69.–74. nodaļa, un 95.1. grupa));
  2. zemnieku un zvejnieku saimniecības ar attiecīgo NACE kodu, kuras ir bijušas aktīvas iepriekšējā gada laikā.

Apsekojumā tiek iekļauti ekonomiskie aktīvie komersanti ar darbinieku skaitu 10 un vairāk. Taču aptaujāti tiek visi minēto nozaru uzņēmumi, kuros ir vismaz 250 nodarbinātie. Pārējie uzņēmumi tiek apsekoti izlases veidā, lietojot vienkāršu stratificētu gadījuma izlasi, kur stratifikācija notiek pēc uzņēmuma galvenā darbības veida un strādājošo skaita.

Apsekojuma populācijā netiek iekļautas valsts un pašvaldību budžeta iestādes, biedrības, nodibinājumi, fondi, pašnodarbinātas fiziskas personas.

Izlases apjoms

            

Gads Izlases apjoms Respondentu aktivitāte
2016 3 098 97%
2015 3 405 96%
2014 4 227 97%
2013 3 804 96%
2012 4 547 96%
2011 4 387 96%
2010 4 466 97%
2009 5 093 94%
2008 8 160 96%

Datu aprēķināšana

Aprēķina metodes

No izlasē iekļautajiem respondentiem iegūtā informācija tiek vispārināta, izmantojot katrai izlases vienībai piešķiros svarus.

Lai mazinātu respondentu noslodzi, atsevišķi rādītāji plānveidā tiek imputēti no kompleksā pārskata par uzņēmuma darbību (veidlapa Nr. 1-gada). Imputācijai tiek izmantoti arī VID dati no PVN deklarācijām.

Detalizētāka datu aprēķinu, svaru veidošanas informācija atrodama šeit, meklējot pēc projekta Pakalpojumi tēmas Komersantu nodrošinātība ar IKT un e-komercija.

Datu precizēšana

Publicētajiem datiem nav paredzēta datu koriģēšana.

Salīdzināmība

Salīdzināmība laikā

Salīdzināmi dati par datoru un interneta lietošanu uzņēmumos ir pieejami no 2009. gada.

Starptautiskie salīdzinājumi

Eurostat

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) apkopo un savā mājaslapā publicē datus par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās un uzņēmumos Eiropas Savienības valstīs kopā un katrā valstī atsevišķi. Šos datus var atrast sadaļā: Statistics/Industry, trade and services/Information society/Database.

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/

Konfidencialitāte

Respondentu sniegtās informācijas konfidencialitāti aizsargā Statistikas likuma 17.pants, kas nosaka tiesības un pienākumus, kuri jāveic Centrālajai statistikas pārvaldei vai citām institūcijām, kas nodarbojas ar valsts un citu statistiku. Lasīt vairāk

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Vārds Uzvārds Telefona numurs Amats E-pasts
Aiva Grinšpone 67366664 vecākā referente Aiva [dot] Grinspone [at] csb [dot] gov [dot] lv

Metadati pēdējo reizi atjaunoti

18.10.2016.

Saistītās tēmas

Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektora statistika

Uzņēmumu izdevumi informācijas un komunikāciju tehnoloģijām
 

Nosacītie apzīmējumi

-

Parādība nav konstatēta

0

Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par pusi no lietotās mērvienības

...

Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi

X

Tabulas rindas un ailes krustpunktā esošās rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama

.

Dati nav publicējami to konfidencialitātes dēļ

Ja dati ir absolūti skaitļi

0

Parādība nav konstatēta