Dati par uzņēmumu nodrošinātību ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) un e-komerciju tiek izmantoti, lai iegūtu kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos un e-komercijas attīstību.

Definīcijas

Automatizētā datu apmaiņa ir ziņojumu apmaiņa (piemēram, pasūtījumi, rēķini, maksājumu darījumi vai preču apraksti) uzņēmumā un ar citām IKT sistēmām ārpus uzņēmuma, izmantojot internetu vai citus datortīklus, saskaņotā formātā, kas ļauj automātiski apstrādāt datus (piemēram, XML, EDIFACT u. c.) bez vajadzības manuāli rakstīt atsevišķu ziņojumu.

Tas ir pieslēgums interneta tīklam, izmantojot mobilo telefonu tīklu vai satelītu.

Radiolīnijas (aironeta) un LMDS (Local Multipint Distribution Service) interneta pieslēgumus arī iekļauj bezvadu pieslēguma veidos.

Cits fiksēts platjoslas interneta pieslēgums ir cits pastāvīgais platjoslas interneta pieslēgums, kas nav DSL (piemēram, kabelis, nomātas līnijas, satelīts, optiskās šķiedras tīkls, bezvadu internets (Wi-Fi), bezvadu fiksētā piekļuve (Fixed Wireless Access – FWA) u. c.).

Elektroniskā komercija (e-komercija) – darbības, kas veiktas uz interneta protokola balstītos tīklos vai citos sakaru datortīklos.

Preces un pakalpojumus pasūta pa šiem tīkliem, bet maksāšanu un preču vai pakalpojumu tiešo piegādi var veikt tiešsaistes vai nesaistes režīmā. 

Pasūtījumus, kurus saņem vai veic pa telefonu, faksu vai ar roku rakstītos e-pasta ziņojumos, neuzskata par elektronisko komerciju.

Elektronisks rēķins (e-rēķins) ir elektronisks darījuma dokuments, kas ietver norēķina informāciju. Ir divi dažādi e-rēķinu veidi:
1)    elektroniski faktūrrēķini saskaņotā formātā, kas ļauj automātiski apstrādāt datus. Piegādātāji un saņēmēji tos var nosūtīt viens otram tiešā veidā vai izmantojot pakalpojumu sniedzējus vai elektronisku banku pakalpojumu sistēmu;
2)    e-rēķini elektroniskā formā, kas nav piemēroti automātiskai apstrādei (piemēram, e-pasts, e-pastam pievienotie PDF, TIF, JPEG vai citu formātu dokumenti).

Iezvanpieeja ir datora pieslēgums internetam, izmantojot fiksēto tālruņa līniju.

Tā nenodrošina vienlaicīgu darbošanos internetā un telefona sarunas.

IKT speciālisti vai IT speciālisti spēj konkretizēt, projektēt, attīstīt, instalēt, darbināt, sniegt atbalstu, uzturēt, vadīt, vērtēt un pētīt IKT un IT sistēmas. IKT/IT ir viņu pamatdarbs.

Integrēto pakalpojumu ciparu tīkla pieslēgums (Integrated Services Digital Network – ISDN) – telekomunikāciju sakari, kas vienlaikus nodrošina telefona sarunas, datu un video pārraidi ar pieslēguma ātrumu līdz 128 Kb/s.

Interneta mājaslapa ir datņu kopuma atrašanās vieta globālajā tīmeklī, kas tiek identificēta ar tīmekļa (web) adresi.

Mājaslapas informāciju kodē specifiskā valodā (piemēram, HTML, XML, Java u. c.), kas tiek nolasīta ar interneta pārlūkprogrammu palīdzību, piemēram, MS Internet Explorer, Mozilla, Chrome u. c.

Mākoņdatošana ir IKT pakalpojumi internetā, kas sniedz piekļuvi programmatūrai, datu apstrādes jaudai un datu glabātuves vietām (mākoņiem) utt.

Mākoņdatošanas pakalpojumi:

  • tiek sniegti no pakalpojumu sniedzēju serveriem;
  • tos viegli pielāgot (piemēram, iespējams mainīt lietotāju skaitu vai datu glabātuves vietas ietilpību);
  • tos var izmantot pēc lietotāja pieprasījuma, vismaz pēc sākotnējiem iestatījumiem (bez cilvēkresursu līdzdalības no pakalpojuma sniedzēja puses);
  • ir maksas pakalpojums; maksāt var par lietotāju skaitu vai izmantoto jaudu vai arī priekšapmaksā.

Mākoņdatošana var iekļaut virtuālu privāto tīklu (Virtual Private Networks) savienojumus.

Mobilā interneta lietošana nozīmē tādu pārnēsājamu ierīču izmantošanu, kurām ir mobilā telefona tīklu interneta pieslēgums uzņēmuma vajadzībām.

Platjoslas pieslēgums nodrošina lielāku datu pārraides ātrumu un piekļuvi internetam tiešsaistes režīmā.

Par platjoslas pieslēgumu var uzskatīt tādus platjoslas savienojuma veidus kā DSL, kabeļinternetu, optisko internetu, fiksēto bezvadu internetu, satelītu internetu un UMTS.

Latvijā par platjoslas pieslēgumu atzīta piekļuve, kas pastāvīgi ir tiešsaistes režīmā un kuras datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 144 Kbit/s, pamata platjoslas ātrums ir 2 Mbit/s, augsta ātruma platjoslai – 30 Mbit/s un ļoti augsta ātruma platjoslai – 100 Mbit/s.

Sociālo mediju lietošana internetā – par uzņēmumiem, kuri izmanto sociālos medijus, tiek uzskatīti tādi uzņēmumi, kuriem ir savs lietotāja profils, konts vai lietotāja atļauja atbilstoši konkrētā sociālā medija lietošanas noteikumiem.

xDSL ir viens no platjoslas pieslēguma veidiem, kas apzīmē vairākas tehnoloģijas, kuras izmanto vienlaicīgu liela ātruma interneta un tālruņa pieslēgumu mājai vai birojam, izmantojot esošo abonenta tālruņa līniju.

Savienojums ar interneta tīklu ir pastāvīgs un tam nav nepieciešama iezvanīšanās. Datu pārraide ir nepārtraukta, stabila un droša. Vienlaicīgi ar interneta vai citu datu pārraides tīkla savienojumu iespējams izmantot tālruņa vai faksa pakalpojumus, kas darbojas neatkarīgi un kuru kvalitāte ir nemainīga.

Datu pieejamība

Datu publicēšanas kalendārs

Dati mājaslapas sadaļā Galvenie rādītāji un Datubāzes tiek atjaunoti saskaņā ar datu publicēšanas kalendāru.

Statistikas tēma Dati par periodu Datu publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
IKT lietošana uzņēmumos
  • par 2016.gadu
19.10.2016
  • perioda sākumā
IKT lietošana uzņēmumos
  • par 2015.gadu
01.10.2015
  • perioda sākumā
IKT lietošana uzņēmumos
  • par 2013.gadu
15.10.2013
  • perioda sākumā
IKT lietošana uzņēmumos
  • par 2012. gadu
15.10.2012
  • perioda sākumā

Preses ziņojumi


Datums Virsraksts
19.10.2017 Informācijas tehnoloģiju izmantošana uzņēmumos 2017. gadā
25.10.2017 Iedzīvotāju interneta lietošanas paradumi 2017. gadā

Publikācijas

CSP izveidotās publikācijas par dažādiem periodiem (no 2007.gada) iespējams lejupielādēt sadaļā E-publikācijas. Drukātā veidā publikācijas var saņemt, iepazīstoties ar pasūtīšanas iespējām sadaļā Publikācijas.

Dati par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos ir publicēti arī CSP izdotajās gadagrāmatās un ikmēneša biļetenos. Izdevumi pieejami sadaļā "E-publikācijas" zem tēmas "Vispārīgā statistika".

Klasifikācijas

Dati tiek apkopoti un publicēti saskaņā ar Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 2. redakciju (NACE 2. red.).

CSP mājaslapā ir publicēts Klasifikāciju katalogs ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.

Speciāli sagatavoti dati

Ja ir nepieciešami statistiskie dati, kas nav publicēti CSP publikācijās un kas nav atrodami CSP datubāzē, iesakām sūtīt informācijas pieprasījumu CSP:
  - pa pastu uz adresi: Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301;
  - pa e-pastu info [at] csb [dot] gov [dot] lv;
  - ierodoties personīgi Informācijas centrā.

Vairāk informācijas

Datu vākšana

Apsekojuma metode un datu avoti

Dati tiek iegūti, veicot izlases apsekojumu.

Datu avoti ir:

  • CSP pārskats par informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos – veidlapa Nr. 1-e-komercija,
  • CSP veiktais apsekojums par uzņēmējdarbības strukturālajiem rādītājiem,
  • Valsts ieņēmuma dienesta informācija no uzņēmumu iesniegtajām PVN deklarācijām.

Mājaslapas sadaļā Respondentiem/Veidlapas varat iepazīties ar apsekojumu veidlapām.

Uzņēmumi tiek sadalīti pa nozarēm pēc to galvenā darbības veida atbilstoši NACE 2. redakcijai, kā arī trīs grupās pēc nodarbināto skaita.

Reģionālais sadalījums balstīts uz uzņēmuma reģistrācijas vietu, nevis tā faktisko atrašanās vietu.

Mērķa populācija

Apsekojuma populācijā iekļauj ekonomiski aktīvus:

  1. šādu nozaru komersantus (apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, ūdensapgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana un sanācija, būvniecība, tirdzniecība, viesnīcas un restorāni, transports un uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība un sakaru iekārtu remonts (pēc NACE 2. red. C–J un N sadaļa un 69.–74. nodaļa, un 95.1. grupa));
  2. zemnieku un zvejnieku saimniecības ar attiecīgo NACE kodu, kuras ir bijušas aktīvas iepriekšējā gada laikā.

Apsekojumā tiek iekļauti ekonomiskie aktīvie komersanti ar darbinieku skaitu 10 un vairāk. Taču aptaujāti tiek visi minēto nozaru uzņēmumi, kuros ir vismaz 250 nodarbinātie. Pārējie uzņēmumi tiek apsekoti izlases veidā, lietojot vienkāršu stratificētu gadījuma izlasi, kur stratifikācija notiek pēc uzņēmuma galvenā darbības veida un strādājošo skaita.

Apsekojuma populācijā netiek iekļautas valsts un pašvaldību budžeta iestādes, biedrības, nodibinājumi, fondi, pašnodarbinātas fiziskas personas.

Izlases apjoms

            

Gads Izlases apjoms Respondentu aktivitāte
2016 3 098 97%
2015 3 405 96%
2014 4 227 97%
2013 3 804 96%
2012 4 547 96%
2011 4 387 96%
2010 4 466 97%
2009 5 093 94%
2008 8 160 96%

Datu aprēķināšana

Aprēķina metodes

No izlasē iekļautajiem respondentiem iegūtā informācija tiek vispārināta, izmantojot katrai izlases vienībai piešķiros svarus.

Lai mazinātu respondentu noslodzi, atsevišķi rādītāji plānveidā tiek imputēti no kompleksā pārskata par uzņēmuma darbību (veidlapa Nr. 1-gada). Imputācijai tiek izmantoti arī VID dati no PVN deklarācijām.

Detalizētāka datu aprēķinu, svaru veidošanas informācija atrodama šeit, meklējot pēc projekta Pakalpojumi tēmas Komersantu nodrošinātība ar IKT un e-komercija.

Datu precizēšana

Publicētajiem datiem nav paredzēta datu koriģēšana.

Salīdzināmība

Salīdzināmība laikā

Salīdzināmi dati par datoru un interneta lietošanu uzņēmumos ir pieejami no 2009. gada.

Starptautiskie salīdzinājumi

Eurostat

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) apkopo un savā mājaslapā publicē datus par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās un uzņēmumos Eiropas Savienības valstīs kopā un katrā valstī atsevišķi. Šos datus var atrast sadaļā: Statistics/Industry, trade and services/Information society/Database.

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/

Konfidencialitāte

Respondentu sniegtās informācijas konfidencialitāti aizsargā Statistikas likuma 17.pants, kas nosaka tiesības un pienākumus, kuri jāveic Centrālajai statistikas pārvaldei vai citām institūcijām, kas nodarbojas ar valsts un citu statistiku. Lasīt vairāk

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Vārds Uzvārds Telefona numurs Amats E-pasts
Aiva Grinšpone +371 67366664 vecākā referente Natalja [dot] Kalinina [at] csb [dot] gov [dot] lv (Aiva.Grinšpone [at] csb [dot] gov [dot] lv)

Metadati pēdējo reizi atjaunoti

18.10.2016.

Saistītās tēmas

Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektora statistika

Uzņēmumu izdevumi informācijas un komunikāciju tehnoloģijām
 

Nosacītie apzīmējumi

-

Parādība nav konstatēta

0

Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par pusi no lietotās mērvienības

...

Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi

X

Tabulas rindas un ailes krustpunktā esošās rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama

.

Dati nav publicējami to konfidencialitātes dēļ

Ja dati ir absolūti skaitļi

0

Parādība nav konstatēta