Saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI) izmanto patēriņa cenu izmaiņu salīdzināšanai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kā arī cenu stabilitātes mērīšanai eirozonā.

Definīcijas

Nemainīgas nodokļu likmes indekss (NNL SPCI) ir saskaņotā patēriņa cenu indeksa satelītindekss, no kura ir izslēgta netiešo nodokļu ietekme uz patēriņa cenām. Aprēķinot NNL SPCI, nodokļu likmes laika gaitā tiek saglabātas nemainīgas. Līdz ar to, ja tiek mainītas produktu nodokļu likmes, SPCI un NNL SPCI uzrāda atšķirīgas vērtības. Šo vērtību starpība raksturo nodokļu izmaiņu teorētiski iespējamo ietekmi uz cenu indeksu. Piemēram, ja SPCI 2011. gada janvārī, salīdzinot ar 2010. gada decembri, pieauga par 1,3%, bet NNL SPCI nemainījās, tad starpība (1,3 procentpunkti) raksturo teorētisko nodokļu ietekmi uz cenu pārmaiņām, pieņemot, ka nodokļu izmaiņas patēriņa cenās janvārī atspoguļojas uzreiz pilnā apmērā.

Praksē reālā nodokļu ietekme var atšķirties no teorētiskās, turklāt tā var neatspoguļoties vienā mēnesī, bet pārklāt vairākus mēnešus.

Pašreiz NNL SPCI ir iekļauti akcīzes un pievienotās vērtības nodokļi, kā arī vieglo automašīnu reģistrācijas nodoklis.

SPCI atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas noteiktā laika periodā. SPCI mēra vidējā cenu līmeņa izmaiņas iedzīvotāju patēriņā nozīmīgākajām precēm un pakalpojumiem (fiksētajam patēriņa grozam). SPCI izmanto patēriņa cenu izmaiņu salīdzināšanai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kā arī cenu stabilitātes mērīšanai eirozonā.

SPCI atsauces periods ir 2015. gads, ko izsaka ar 100 indeksa punktiem (2015 = 100).

SPCI ir tīrais cenu indekss. Tas neatspoguļo ietekmi uz cenu līmeņa izmaiņām, ko nosaka patērētāju iepirkšanās paradumu, preču zīmolu vai tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu maiņa.

Datu pieejamība

Datu publicēšanas kalendārs

Dati mājaslapas sadaļā Galvenie rādītāji un Datubāzes tiek atjaunoti saskaņā ar datu publicēšanas kalendāru.

Statistikas tēma Dati par periodu Plānotais publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Saskaņotais patēriņa cenu indekss
  • par 2017. gada jūliju
11.08.2017
Saskaņotais patēriņa cenu indekss
  • par 2017. gada augustu
12.09.2017
Saskaņotais patēriņa cenu indekss
  • par 2017. gada septembri
12.10.2017
Saskaņotais patēriņa cenu indekss
  • par 2017. gada oktobri
13.11.2017
Saskaņotais patēriņa cenu indekss
  • par 2017. gada novembri
12.12.2017

Statistikas tēma Dati par periodu Datu publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Saskaņotais patēriņa cenu indekss
  • par 2017. gada jūniju
12.07.2017
Saskaņotais patēriņa cenu indekss
  • par 2017. gada maiju
12.06.2017
Saskaņotais patēriņa cenu indekss
  • par 2017. gada aprīli
12.05.2017
Saskaņotais patēriņa cenu indekss
  • par 2017. gada martu
12.04.2017
Saskaņotais patēriņa cenu indekss
  • par 2017. gada februāri
13.03.2017

Klasifikācijas

Visas preces un pakalpojumi SPCI grozā ir sagrupēti atbilstoši Eiropas individuālā patēriņa veidu klasifikācijai (turpmāk – ECOICOP). Dati tiek publicēti ECOICOP klasifikatora divu zīmju līmenī.

ECOICOP klasifikācija (angļu valodā) pieejama RAMON klasifikāciju serverī.

Speciāli sagatavoti dati

Ja ir nepieciešami statistiskie dati, kas nav publicēti CSP publikācijās un kas nav atrodami CSP datubāzē, iesakām sūtīt informācijas pieprasījumu CSP:
  - pa pastu uz adresi: Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301;
  - pa e-pastu info [at] csb [dot] gov [dot] lv;
  - ierodoties personīgi Informācijas centrā.

Vairāk informācijas

Izziņas

Informācija par oficiāli apstiprinātu izziņu iegūšanu dažādiem juridiskiem mērķiem (līgumiem, konkursiem, tiesām u.c.) atrodama sadaļā Maksas pakalpojumi/Izziņas.

Datu vākšana

Apsekojuma metode un datu avoti

Patēriņa cenu izlases apsekojums.

Cenas visām precēm un pakalpojumiem, izņemot degvielu, tiek reģistrētas katru mēnesi no 4. līdz 20. datumam. Degvielas cenas tiek reģistrētas no 1. līdz 25. datumam. Cenu reģistrācijā tiek ņemtas vērā arī cenu atlaides kvalitatīvām precēm, kas tiek piedāvātas visiem pircējiem. Preču cenas iekļauj tā mēneša SPCI aprēķinā, kurā tās ir novērotas. Pakalpojumu cenas iekļauj tā mēneša SPCI aprēķinā, kurā var sākties pakalpojuma izmantošana par novērotajām cenām.

Cenu reģistrāciju veic speciāli apmācīti CSP darbinieki – cenu reģistratori.

Lai nodrošinātu to, ka preces un pakalpojumi, par kuriem ģimenes maksā lielāku summu no saviem kopējiem izdevumiem, attiecīgi ietekmētu kopējo SPCI lielumu, tiek rēķināti svari, kas ir katras atsevišķas preces vai pakalpojuma izdevumu proporcija no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Aprēķiniem lietotie svari ir gada vidējie svari, kas ir apkopoti balstoties uz Nacionālo kontu un mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) rezultātiem. MBA vāc datus no 2-pakāpju stratificētas izlases, kurā ietilpst aptuveni 4000 mājsaimniecības. Kā papildu avoti tiek izmantoti administratīvie dati, nozaru statistiskas dati, kā arī uzņēmumu, veikalu sniegtā informācija. Svaru atsauces periods ir T-2. Katru gadu svari tiek aktualizēti un pārrēķināti T-1 decembra cenās.

Cenu reģistrēšanas vietu izlase tiek veidota, balstoties uz tādiem kritērijiem kā popularitāte iedzīvotāju vidū, nozīmīgs tirdzniecības apgrozījums un plašs pieejamais preču un pakalpojumu klāsts. Cenu reģistrēšanas vietu izlase tiek regulāri pārskatīta. Ja veikals tiek slēgs vai likvidēts, tas tiek aizvietots ar līdzvērtīgu. Cenu reģistrēšanas vietu izlasē ir arī atklātie tirgi un interneta veikali.

Mērķa populācija

Iedzīvotāju aptvērums

SPCI aptver visus valsts pastāvīgos iedzīvotājus, tai skaitā kolektīvajās mājsaimniecībās (pansionātos, bērnu namos, cietumos u. tml.) dzīvojošās personas. SPCI ietver ārvalstu tūristu izdevumus Latvijā.

Ģeogrāfiskais aptvērums

Patēriņa cenu apsekojums tiek veikts Rīgā un 10 citās Latvijas pilsētās. Izmantojot t. s. iedzīvotāju svarus, apsekojuma dati tiek vispārināti uz visu valsti: gan pilsētām, gan lauku teritorijām.

Preču aptvērums

SPCI aptver to preču un pakalpojumu cenas, par ko ir veikta samaksa naudā. SPCI neietver nelegālas preces un pakalpojumus, dāvanas, izdevumus par īpašnieka apdzīvotu mājokli, izdevumus par azartspēlēm un loterijām, procentu un kredītu maksājumus.

Izlases apjoms

2017. gadā SPCI "grozā" ir 515 preces un pakalpojumi, kam regulāri tiek reģistrētas cenas. Tiek apsekoti aptuveni 2 tūkstoši dažādi tirdzniecības un maksas pakalpojumu objekti. Pavisam katru mēnesi tiek novērotas aptuveni 20 tūkstoši cenas.

Vidējais mēnesī novēroto cenu skaits/preču un pakalpojumu skaits patēriņa grupās:

  Cenas

Preces un
pakalpojumi

01 Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni 6 270 127
02 Alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi 590 13
03 Apģērbs un apavi 2 090 65
04 Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais 1 490 30
05 Mājokļa iekārta, mājturības preces, piederumi un mājas uzkopšana 1 840 54
06 Veselība 1 370 34
07 Transports 1 860 47
08 Sakari 420 13
09 Atpūta un kultūra 1 760 56
10 Izglītība 180 9
11 Ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumi 630 16
12 Dažādas preces un pakalpojumi 1 690 51

Novēroto preču un pakalpojumu specifikācijas visu gadu tiek saglabātas nemainīgas.

Datu aprēķināšana

Aprēķina metodes

Vispirms tiek aprēķināta katra patēriņa grozā ietvertā produkta vai pakalpojuma vidējā cena izlasē ietvertajās apdzīvotajās vietās. To aprēķina kā vienkāršu vidējo aritmētisko no visām apdzīvotajā vietā novērotajām produktu un pakalpojumu cenām. No visu apdzīvoto vietu vidējām cenām tiek aprēķināta valsts vidējā cena katram patēriņa cenu grozā ietvertajam produktam un pakalpojumam, sverot ar iedzīvotāju skaita īpatsvaru attiecīgajās teritorijās.

Tad aprēķina cenu indeksu katram produktam un pakalpojumam (zemākā līmeņa cenu indeksu). Zemākā līmeņa cenu indeksi tiek aprēķināti kā vidējo aritmētisko cenu attiecība pārskata un atsauces periodā.

Augstāku līmeņu (patēriņa grupu) cenu indeksu un kopējā SPCI aprēķināšanā lieto Laspeiresa tipa formulu, iegūstot svērto vidējo aritmētisko indeksu no zemāko līmeņu cenu indeksiem:

, kur

  kopējais patēriņa cenu indekss periodā T, salīdzinot ar periodu 0 (atsauces periodu);

produkta j īpatsvars iedzīvotāju patēriņa grozā atsauces periodā;

cenu indekss produktam j periodā T, salīdzinot ar periodu 0 (atsauces periodu).

SPCI aprēķinos indeksa atsauces periods ir 2015. gada vidējā vērtība (2015 = 100). Ja sasaistes mēnesis ir katra gada decembris, tad cenu indeksu mēnesī m gadā G aprēķina:

, kur

– jaunākais ķēdes posms (cenu indekss pārskata gada mēnesī, salīdzinot ar iepriekšējā gada mēnesi);

– ķēdes posms, ko aprēķina no vēsturiskiem datiem, pārejot no decembra kā atsauces perioda uz vidējo vērtību.

Atsauces periods

Cenu atsauces periods ir iepriekšējā gada decembris. SPCI atsauces periods ir 2015. gads, ko izsaka ar 100 indeksa punktiem (2015 = 100).

Datu precizēšana

Publicētie dati var tikt pārskatīti.

Salīdzināmība

Salīdzināmība laikā

Salīdzināmi dati pieejami kopš 1996. gada.

Starptautiskie salīdzinājumi

Eurostat

Gan aprēķinātie cenu indeksi, cenu pārmaiņas un svari, gan metodiskais apraksts, kā arī cita informācija ir atrodama sadaļā: Statistics/ Economy and finance/ Harmonized Indices of Consumer Prices (HICP):http://ec.europa.eu/eurostat

*Atšķirības starp CSP, citu valstu statistikas iestāžu publicētajiem PCI un Eurostat publicētajiem SPCI aprakstītas šajā dokumentā.

Eiropas Centrālā banka

http://www.ecb.europa.eu/stats/prices/hicp/html/index.en.html

Konfidencialitāte

Respondentu sniegtās informācijas konfidencialitāti aizsargā Statistikas likuma 17.pants, kas nosaka tiesības un pienākumus, kuri jāveic Centrālajai statistikas pārvaldei vai citām institūcijām, kas nodarbojas ar valsts un citu statistiku. Lasīt vairāk

Kvalitāte

Metodoloģiskās atbilstības un kvalitātes nodrošināšanas kontekstā Eurostat ES dalībvalstīs regulāri veic SPCI aprēķinu atbilstības pārbaudes. Ziņojumus ar Latvijas SPCI detalizēto vērtējumu Eurostat publicēja 2007. un 2013. gadā.

Pēdējā, 2013. gadā publicētajā ziņojumā ir apstiprināts, ka Latvijas SPCI aprēķiniem lietotās metodes atbilst izvirzītajiem kritērijiem un SPCI precizitāte un uzticamība ir droša. Latvijas dati atbilst visiem SPCI standarta validācijas testiem - tie ir savstarpēji saskanīgi. Ziņojumā secināts, ka Latvijas SPCI dati ir salīdzināmi ar citu ES valstu datiem.

Ar ziņojumiem var iepazīties Eurostat mājas lapas sadaļā par SPCI kvalitātes novērošanu.

2014. gada novembrī Eurostat mājas lapas sadaļā “Tehniskie un tematiskie preses ziņojumi” publicēja ziņojumu par euro ieviešanas ietekmi uz inflāciju Latvijā:

http://ec.europa.eu/eurostat/web/hicp/publications/technical-and-thematic-news-releases

Eurostat vērtējumā euro ieviešanas ietekme uz novēroto inflāciju Latvijā bija līdzīga kā pārējās valstīs, kas ieviesa euro pirms mums.

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Vārds Uzvārds Telefona numurs Amats E-pasts
Nataļja Dubkova 67366644 daļas vadītājs Natalja.Dubkova@csb.gov.lv

Metadati pēdējo reizi atjaunoti

10.02.2017.

Saistītas tēmas

Biznesa pakalpojumu cenu indeksi

Būvniecības izmaksu indeksi

Eksporta un importa vienības vērtības indeksi

Jauno dzīvojamo māju būvniecības izmaksu indekss

Īpašnieka apdzīvotā mājokļa cenu indekss

Mājokļa cenu indekss

Patēriņa cenu indekss

Ražotāju cenu indeksi rūpniecībā

Nosacītie apzīmējumi

-

Parādība nav konstatēta

0

Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par pusi no lietotās mērvienības

...

Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi

X

Tabulas rindas un ailes krustpunktā esošās rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama

.

Dati nav publicējami to konfidencialitātes dēļ

Ja dati ir absolūti skaitļi

0

Parādība nav konstatēta