Ārējās tirdzniecības dati sniedz apkopojošu informāciju par starpvalstu tirdzniecību sadalījumā pa preču veidiem (nodaļām) un pa valstu grupām. Ārējās tirdzniecības datus izmanto valsts tirdzniecības partneru, svarīgāko eksportpreču un importpreču noteikšanā.

Definīcijas

Eirozona-18: Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākiju, Slovēniju, Somija, Spānija, Vācija un, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, Latvija.

Eirozona-19: Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākiju, Slovēniju, Somija, Spānija, Vācija, Latvija un, sākot ar 2015. gada 1. janvāri, Lietuva.

ES-15 – Eiropas Savienības 15 valstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija.

ES-25 – Eiropas Savienības 25 valstis: visas ES-15 valstis, pieskaitot Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju, Ungāriju pēc ES paplašināšanās 2004. gada 1. maijā.

ES-27 – Eiropas Savienības 27 valstis: visas ES-25 valstis, pieskaitot Bulgāriju un Rumāniju pēc ES paplašināšanās 2007. gada 1. janvārī.

ES-28 – Eiropas Savienības 28 valstis: visas ES-27 valstis, pieskaitot Horvātiju pēc ES paplašināšanās 2013. gada 1. jūlijā.

Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstis ir Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija (sākot ar 2009. gada septembri, vairs neietilpst NVS), Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Moldovas Republika, Tadžikistāna, Turkmenistāna (asociētā dalībnieka statusā), Ukraina (asociētā dalībnieka statusā), Uzbekistāna.

Faktiskajās FOB cenās (preces cena, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai) pēc speciālas tirdzniecības sistēmas shēmas (bez preču plūsmas muitas noliktavās un brīvajās ekonomiskajās zonās), uzrādot pēdējo zināmo preces saņēmējvalsti.

Dati tiek apkopoti atbilstoši t.s. nacionālajam principam: datos atšķirībā no t.s. Kopienas principa neietilpst informācija par preču eksportu, ko caur Latviju kāda ES dalībvalsts realizē uz kādu trešo valsti (kura nav ES dalībvalsts), bet, sākot ar 2008. gadu – arī dati par preču izvedumu uz kādu ES dalībvalsti, kura caur Latviju tās importē no kādas trešās valsts, lai gan muitas kravas deklarācijas tiek aizpildītas Latvijā.

Ārējās tirdzniecības eksporta kopapjomā iekļautas šādas preču plūsmas:

  • preces, kas izvestas realizēšanai ārvalstīs,
  • preces, kas izvestas pārstrādei ārvalstīs, uzņemoties saistības par to atpakaļievešanu,
  • importētās preces, kas pēc pārstrādes izvestas uz ārvalstīm,
  • reeksports jeb patēriņam Latvijā importētās preces, kas izvestas atpakaļ uz ārvalstīm.

Faktiskajās CIF cenās (preces cena, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai) pēc speciālas tirdzniecības sistēmas shēmas (bez preču plūsmas muitas noliktavās un brīvajās ekonomiskajās zonās), importā no trešajām valstīm uzrādot pēdējo zināmo preces izcelsmes valsti (ja tā nav zināma, tad preces nosūtīšanas valsti), ievedumā no ES dalībvalstīm no 2004. gada – preces nosūtīšanas valsti.

No 2004. gada preču ievedumā no ES dalībvalstīm tiek norādīta preces nosūtītājvalsts. Dati tiek apkopoti atbilstoši t. s. nacionālajam principam, kuros atšķirībā no t.s. Kopienas principa neietilpst informācija par preču importu, ko caur Latviju kāda ES dalībvalsts realizē no kādas trešās valsts (kura nav ES dalībvalsts), bet, sākot ar 2008. gadu – arī dati par preču ievedumu no kādas ES dalībvalsts, kura caur Latviju tās eksportē uz kādu trešo valsti, lai gan muitas kravas deklarācijas tiek aizpildītas Latvijā.

Ārējās tirdzniecības importa kopapjomā iekļautas šādas preču plūsmas:

  • preces, kas deklarētas patēriņam Latvijā,
  • preces, kas ievestas pārstrādei, uzņemoties saistības par atpakaļizvešanu,
  • eksportētās preces, kas ievestas pēc pārstrādes ārvalstīs.

Trešās valstis ir tās valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

Datu pieejamība

Datu publicēšanas kalendārs

Dati mājaslapas sadaļā Galvenie rādītāji un Datubāzes tiek atjaunoti saskaņā ar datu publicēšanas kalendāru.

Statistikas tēma Dati par periodu Plānotais publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Ārējā tirdzniecība
  • par 2017. gada oktobri
11.12.2017
Ārējā tirdzniecība
  • par 2017. gada novembri
09.01.2018
Ārējā tirdzniecība
  • par 2017. gada decembri
09.02.2018
Ārējā tirdzniecība
  • par 2018. gada janvāri
12.03.2018

Statistikas tēma Dati par periodu Datu publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Ārējā tirdzniecība
  • par 2017. gada septembri
09.11.2017
Ārējā tirdzniecība
  • par 2017. gada augustu
10.10.2017
Ārējā tirdzniecība
  • par 2017. gada jūliju
11.09.2017
Ārējā tirdzniecība
  • par 2017. gada jūniju
09.08.2017
Ārējā tirdzniecība
  • par 2017. gada maiju
11.07.2017

Gada dati tiek publicēti nākamā gada augustā. Ārējā tirdzniecībaikgadējie dati»

Prese ziņojumi


Datums Virsraksts
11.12.2017 Latvijas ārējā tirdzniecība 2017. gada oktobrī
09.01.2018 Latvijas ārējā tirdzniecība 2017. gada novembrī
09.02.2018 Latvijas ārējā tirdzniecība 2017. gada decembrī
12.03.2018 Latvijas ārējā tirdzniecība 2018. gada janvārī

Publikācijas

CSP izveidotās publikācijas par dažādiem periodiem (no 2007.gada) iespējams lejupielādēt sadaļā E-publikācijas. Drukātā veidā publikācijas var saņemt, iepazīstoties ar pasūtīšanas iespējām sadaļā Publikācijas.

Dati arī ir pieejami CSP izdotajās publikācijās: "Latvijas statistikas ikmēneša biļetens", "Latvija. Galvenie statistikas rādītāji" un "Latvijas statistikas gadagrāmata". Izdevumi pieejami sadaļā E-publikācijas zem tēmas "Vispārīgā statistika"

Tēma Virsraksts Publicēšanas datumskārtošanas ikona ZIP/PDF
Ārējā tirdzniecība Latvijas ārējā tirdzniecība. Svarīgākās preces un partneri 2017/03 27.11.2017
Ārējā tirdzniecība Latvijas ārējā tirdzniecība. Svarīgākās preces un partneri 2017/02 25.08.2017
Ārējā tirdzniecība Latvijas ārējā tirdzniecība. Svarīgākās preces un partneri 2017/01 29.05.2017
Ārējā tirdzniecība Latvijas ārējā tirdzniecība. Svarīgākās preces un partneri 2016/04 27.02.2017
Ārējā tirdzniecība Latvijas ārējā tirdzniecība. Svarīgākās preces un partneri 2016/03 25.11.2016
Ārējā tirdzniecība Latvijas ārējā tirdzniecība. Svarīgākās preces un partneri 2016/02 29.08.2016
Ārējā tirdzniecība Latvijas ārējā tirdzniecība. Svarīgākās preces un partneri 2016/01 20.05.2016
Ārējā tirdzniecība Latvijas ārējā tirdzniecība. Svarīgākās preces un partneri 2015/04 29.02.2016
Ārējā tirdzniecība Latvijas ārējā tirdzniecība. Svarīgākās preces un partneri 2015/03 27.11.2015
Ārējā tirdzniecība Latvijas ārējā tirdzniecība. Svarīgākās preces un partneri 2015/02 31.08.2015
Ārējā tirdzniecība Latvijas ārējā tirdzniecība. Svarīgākās preces un partneri 2015/01 29.05.2015
Ārējā tirdzniecība Latvijas ārējā tirdzniecība. Svarīgākās preces un partneri 2014/04 27.02.2015
Ārējā tirdzniecība Latvijas ārējā tirdzniecība. Svarīgākās preces un partneri 2014/03 24.11.2014
Ārējā tirdzniecība Latvijas ārējā tirdzniecība. Svarīgākās preces un partneri 2014/02 25.08.2014
Ārējā tirdzniecība Latvijas ārējā tirdzniecība. Svarīgākās preces un partneri 2014/01 19.05.2014

Klasifikācijas

Ārējās tirdzniecības datu apkopošanā tiek izmantota:

  • ES Kombinētā nomenklatūra;
  • Muitas iestāžu klasifikators;
  • Muitas režīmu klasifikators;
  • Transporta veidu klasifikators (muitas uzskaite);
  • Darījumu veidu klasifikators;
  • Valstu un teritoriju nomenklatūra Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas un dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības statistikas vajadzībām. 

CSP mājaslapā ir publicēts Klasifikāciju katalogs ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.

Speciāli sagatavoti dati

Ja ir nepieciešami statistiskie dati, kas nav publicēti CSP publikācijās un kas nav atrodami CSP datubāzē, iesakām sūtīt informācijas pieprasījumu CSP:
  - pa pastu uz adresi: Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301;
  - pa e-pastu info [at] csb [dot] gov [dot] lv;
  - ierodoties personīgi Informācijas centrā.

Vairāk informācijas

Datu vākšana

Apsekojuma metode un datu avoti

Ārējās tirdzniecības datu iegūšanai tiek veikts uzņēmumu apsekojums:

  • pilns apsekojums par tirdzniecību ar trešajām valstīm;
  • izlases apsekojums par tirdzniecību ar ES dalībvalstīm pēc noteikta parametra un aprēķiniem, izveidojot sliekšņa izlasi.

Ārējās tirdzniecības datu avoti ir:

  • CSP izveidotie Intrastat ikmēneša pārskati no uzņēmumiem tirdzniecībā ar ES dalībvalstīm: veidlapas Nr. Ievedums-Intrastat-1A, Nr. Ievedums-Intrastat-1B, Nr. Izvedums-Intrastat-2A, Nr. Izvedums-Intrastat-2B.
  • Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Integrētās Latvijas kuģu datubāzes dati par:
    • kuģu reģistrā reģistrētajiem un izslēgtajiem kuģiem un jahtām;
    • reģistrētajiem īpašniekiem un fraktētājiem;
    • kuģu un jahtu pamatdatiem, reģistrētajiem un dzēstajiem tiesiskajiem apgrūtinājumiem un to apmēriem. Šī informācija tiek izmantota datu apkopošanai un analīzei par kuģiem, kuri saskaņā ar 2004. gada 18. novembra Komisijas Regulas (EK) Nr. 1982/2004 5. nodaļas 17. pantu tiek uzskatīti par īpašām precēm, kuru pārvietojumiem piemērojami īpaši noteikumi.
  • Civilās aviācijas aģentūras dati par gaisa kuģiem (reģistrācijas/izslēgšanas datumu, tipu, sērijas numuru, izgatavotāju, izgatavošanas gadu, ekspluatanta nosaukumu un kontaktinformāciju), kas tiek reģistrēti un izslēgti no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra, ja to ekspluatanti, kas vienlaicīgi ir arī to īpašnieki vai finanšu līzinga ņēmēji, ir juridiskas personas. Šī informācija tiek izmantota datu apkopošanai un analīzei par lidmašīnām, kuras saskaņā ar 2004. gada 18. novembra Komisijas Regulas (EK) Nr. 1982/2004 5. nodaļas 17. pantu tiek uzskatītas par īpašām precēm, kuru pārvietojumiem piemērojami īpaši noteikumi.
  • Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Centrālajā muitas informācijas sistēmā esošie vienotā administratīvā dokumenta dati. Šī informācija tiek izmantota apkopojuma veidošanai par tirdzniecību ar trešajām valstīm, kā arī Intrastat datu papildināšanai ar darījumiem par tirdzniecību ar ES dalībvalstīm, kas notiek muitas kontrolē (IntraMuita).
  • Valsts ieņēmuma dienesta datu noliktavas sistēma. No tās saņem informāciju no PVN deklarācijas 45., 46., 47., 481., 50. un 51. rindas, kā arī no deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata II daļas, PVN 2 pārskata un PVN 3 pārskata – par no/uz ES dalībvalstīm iegādātām/piegādātām precēm.

Mājaslapas sadaļā Respondentiem/Veidlapas varat iepazīties ar apsekojumu veidlapām.

Mērķa populācija

Preču nosūtītājas/saņēmējas ES dalībvalsts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji vai šo personu pārstāvji nodokļa jautājumos un tie:

  1. kuri nosūta/saņem preces uz/no ES dalībvalstīm un ir noslēguši līgumu, izņemot pārvadājumu līgumus, saskaņā ar kuru notiek preču nosūtīšana/piegāde;
  2. kuri nosūta/saņem preces uz/no ES dalībvalstīm vai liek tās nosūtīt/saņemt;
  3. kuru valdījumā ir nosūtāmās/piegādājamās preces uz/no ES dalībvalstīm.

Izlases apjoms

2017. gadā izlases izveide un optimizācija balstās uz CSP noteiktajām robežvērtībām un īpašajām robežvērtībām. Robežvērtības un īpašās robežvērtības tiek noteiktas atsevišķi preču ievedumam un izvedumam tā, lai ar Instrastat pārskatu palīdzību iegūtie dati aptvertu ne mazāk kā 93% ieveduma un 97% izveduma no kopējā Latvijas tirdzniecības apjoma ar ES dalībvalstīm.

CSP noteiktās robežvērtības 2017. gadā

 

Izvedumi, eiro

Ievedumi, eiro
Robežvērtība

100 000

(aizpilda veidlapu Nr. Izvedums-Intrastat-2A)

180 000

(aizpilda veidlapu Nr. Ievedums-Intrastat-1A)

Īpašā robežvērtība

4 000 000

(aizpilda veidlapu Nr. Izvedums-Intrastat-2B)

2 500 000

(aizpilda veidlapu Nr. Ievedums-Intrastat-1B)

Uzņēmumiem, kuri pārsnieguši CSP noteikto īpašo robežvērtību, ir jāiesniedz B veida statistikas pārskata veidlapas. Savukārt izlases rāmis ir veidots, izmantojot VID PVN deklarāciju informāciju no VID Datu noliktavas sistēmas, izlases rāmī vērtības izteiksmē ir pieejama informācija par PVN maksātāju veikto preču ievedumu un izvedumu Latvijā no/uz ES valstīm atsevišķi par katru pārskata gada mēnesi.

Izlases apjoms pa pārskatu veidiem (statistiskās informācijas iesniedzēju skaits)

Veidlapa

Izlases apjoms gada sākumā

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

Ievedums-Intrastat-1A

3 243

3 571

3 384

3 814

4 070

3 882

3251

3801

Ievedums-Intrastat-1B

535

551

534

533

587

535

552

574

Izvedums-Intrastat-2A

1 825

2 065

 1 957

2 161

2 344

2 682

2336

3016

Izvedums-Intrastat-2B

307

353

286

298

278

248

300

319

               

Datu aprēķināšana

Aprēķina metodes

Ārējās tirdzniecības datu analīze tiek veikta dažādos līmeņos. Pārsvarā tiek salīdzināti vēsturiskie dati pa preču grupām un partnervalstīm. Analizējot dinamiku, var izdarīt secinājumus par ieveduma/izveduma pieaugumu/samazinājumu noteiktām precēm vai par nozīmīgākajām tirdzniecības partnervalstīm.

Katru mēnesi pirms datu publicēšanas dati tiek pārbaudīti preču Kombinētās nomenklatūras (KN) sadaļu un nodaļu (KN2) līmenī. Šeit dati tiek salīdzināti ar iepriekšējiem periodiem, lai noskaidrotu, vai par iemeslu ieveduma/izveduma apjoma pieaugumam vai samazinājumam varētu būt neiesniegts pārskats.

Šādās situācijās ļoti nozīmīgs ir iepriekš veiktais darbs ar tiem respondentiem, kuru tirdzniecības apjomi savā darbības jomā ir noteicoši vai pietiekami lieli, lai viņu neatbildētība būtiski ietekmētu datu kvalitāti.

Trūkstošo Intrastat datu pierēķins vērtības izteiksmē tiek veikts valstu un KN nodaļu līmenī (KN2) par neatbildējušiem uzņēmumiem, kā arī par tiem uzņēmumiem, kas nav pakļauti Intrastat uzskaitei to nelielā tirdzniecības apjoma dēļ. Sīkākā KN detalizācijā nesadalītā pierēķina atspoguļošanai CSP datubāzē tiek lietoti KN nodaļām atbilstoši nosacītie kodi: KN4 līmenī 0100, 0200, utt., bet KN8 līmenī 01000000, 02000000, utt.

Datu precizēšana

Katru mēnesi tiek veikta iepriekšējo datu korekcija.

Ārējās tirdzniecības statistikas datiem ir revīziju plāns, kas paredz divas obligātas datu revīzijas. Pirmā datu revīzija notiek stingri pēc grafika – pēc 3 mēnešiem, publicējot datus par kārtējo mēnesi. Otrās revīzijas grafiks ir elastīgs atkarībā no savākto datu apjoma, bet ne vēlāk kā nākamā pārskata gada augustā. Piemēram, pēdējās plānotās revīzijas par 2016. gada datiem var būt publicētas ne vēlāk kā 2017. gada augustā. Pēc šī termiņa beigām dati var tikt revidēti tikai ārkārtas gadījumos, kad izmaiņu apjoms var būtiski ietekmēt ārējās tirdzniecības statistikas datu kopējo apjomu un struktūru.

Neplānotās datu revīzijas izmanto, ja kāda pārskata perioda mēneša datos ir veikti nopietni labojumi vai papildinājumi (var veikt līdz nākamā gada augustam). Tas ir skaidrojams ar to, ka, izņemot datu validācijas, kuras pakļautas revīziju ciklam, pastāv vēl citi pārbaudes paņēmieni (piemēram, Intrastat un VID PVN deklarāciju datu salīdzināšana), ar kuriem var tikt atklātas kļūdas. Papildus tam nepārtraukti tiek veikts darbs ar neatbildējušajiem respondentiem, kuri savlaicīgi nav iesnieguši pārskatus. Šie papildus iegūtie dati var būtiski ietekmēt kopējos ārējās tirdzniecības statistikas datus. Neplānotās revīzijas tiek veiktas, lai saņemtu adekvātus un kvalitatīvus datus pēc iespējas īsākā laika periodā, negaidot nākamo plānoto revīziju pēc grafika. Neplānoto revīziju rezultātā saņemtie dati tiek izplatīti, publicējot datus par kārtējo mēnesi.

Kalendārā un sezonālā izlīdzināšana

Sezonāli izlīdzināti dati – dati kas laika rindu analīzē ļauj objektīvāk novērtēt pārmaiņas ekonomiskajos procesos, novēršot sezonālo un kalendāro ietekmi.

Laikrinda ir sakārtotu novērojumu virkne, kuras elementi iegūti vienādos laika intervālos, piemēram, mēnešos. Laikrinda raksturo rādītāja izmaiņas jeb attīstību. Liela daļa ar ekonomiku saistītu laikrindu satur sezonalitāti un kalendāros efektus.

Sezonalitāte jeb laikrindas sezonālās svārstības ir notikumi, kas ar lielāku vai mazāku regularitāti atkārtojas ik gadu. Piemēram, Ziemassvētku dāvanu pirkšanas laiks ik gadu atspoguļojas laikrindās par mazumtirdzniecības pārdošanas datiem. Par galvenajiem sezonalitātes cēloņiem var minēt gadalaiku maiņu, sociālos paradumus un institucionālo notikumu ietekmi.

Kalendārie efekti ir kalendāra ietekme uz laikrindu. Tā ir atšķirīgo darbdienu skaita (vai pirmdienu, otrdienu un citu nedēļas dienu skaita) mēnešos ietekme uz rādītāja izmaiņām. Piemēram, atšķirīgais darbdienu skaits starp mēnešiem var ietekmēt laikrindas datus par saražotās produkcijas daudzumiem.

Laikrindas sezonālās svārstības un kalendārie efekti var apgrūtināt laikrindas analīzes procesu, jo traucē iegūt skaidru izpratni par rādītāja attīstību. Lai novērstu sezonālo svārstību un kalendāro efektu ietekmi uz laikrindu, veic laikrindas sezonālo koriģēšanu.

Rezultātā tiek iegūta sezonāli koriģētā laikrinda, kas nesatur sezonālās svārstības un kalendāros efektus. Tas nozīmē, ka sezonāli koriģētās laikrindas dati ir informācija par „jaunumiem” rādītāja izmaiņās, piemēram, izmaiņām tendencēs, biznesa ciklā vai neregulārajā komponentē. Tāpat sezonālās koriģēšanas procesā tiek iegūta kalendāri koriģētā laikrinda, kurā ir novērsta kalendāro efektu jeb atšķirīgā darbdienu skaita starp mēnešiem ietekme. Sezonāli koriģēto datu specifika ļauj uzlabot datu salīdzināmību laikā:

  • Sezonāli koriģētie dati nesatur sezonālās svārstības un kalendāros efektus, tādejādi, iespējams salīdzināt, piemēram, pašreizējā mēneša datus ar iepriekšējā mēneša datiem.
  • Kalendāri koriģētie dati nesatur kalendāro efektu ietekmi un tiek izmantoti, lai salīdzinātu, piemēram, pašreizējā mēneša datus ar iepriekšējā gada atbilstošā mēneša datiem.

Jāņem vērā, ka, papildinot laikrindu ar jauniem datiem, tiek pārrēķināta visa sezonāli koriģētā laikrinda. Reizi gadā CSP veic laikrindu modeļu pārskatīšanu – tas nozīmē – tiek pārbaudīta modeļu atbilstība laikrindām un vajadzības gadījumā laikrindu modeļi tiek uzlaboti.

CSP sezonālā koriģēšana tiek veikta ņemot vērā Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) izstrādātās sezonālās koriģēšanas vadlīnijas.

Programma

JDemetra+

Sezonālās izlīdzināšanas metode

TRAMO/SEATS

Pēdējā modeļu pārskatīšana tika veikta

2017. gada janvāra datiem

 

Salīdzināmība

Salīdzināmība laikā

Ārējās tirdzniecības dati ir pieejami, sākot ar 1993. gadu.

Saistībā ar Intrastat sistēmas ieviešanu salīdzināmi dati ir pieejami kopš 2004. gada.

Starptautiskie salīdzinājumi

Eurostat

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē preses izlaidumus, metodoloģiju, publikācijas un informāciju datubāzē par ārējo tirdzniecību ar ES-28 un par katru valsti atsevišķi. To var atrast sadaļā Statistics/ International trade.

Konfidencialitāte

Ārējās tirdzniecības statistikas gadījumā tiek pielietots pasīvās konfidencialitātes princips. Tas nozīmē, ka tikai tad, ja informācijas iesniedzējas personas izsaka lūgumu neizpaust to informāciju, attiecīgās valsts iestādes lemj, vai statistikas rezultāti, kas ļauj noteikt minētos informācijas sniedzējus, ir izplatāmi vai ir pielāgojumi tā, lai to izplatīšana neapdraudētu statistikas datu konfidencialitāti (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 222/2009 11. pants).

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Vārds Uzvārds Telefona numurs Amats E-pasts
Lilita Laganovska 67366604 vecākā referente Lilita [dot] Laganovska [at] csb [dot] gov [dot] lv

Metadati pēdējo reizi atjaunoti

16.08.2017.

Saistītās tēmas

Eksporta / importa vienības vērtības indekss

Nosacītie apzīmējumi

-

Parādība nav konstatēta

0

Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par pusi no lietotās mērvienības

...

Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi

X

Tabulas rindas un ailes krustpunktā esošās rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama

.

Dati nav publicējami to konfidencialitātes dēļ

Ja dati ir absolūti skaitļi

0

Parādība nav konstatēta