Patēriņa cenu indekss (PCI) Latvijā tiek lietots kā galvenais inflācijas rādītājs.

Definīcijas

Ietekmes aprēķinu veic, lai novērtētu, cik lielā mērā noteikts produkts vai produktu grupa ietekmē kopējo PCI, jeb kāds ir šī produkta vai produktu grupas ieguldījums kopējā PCI. Ietekmes aprēķinu mērvienība ir procentpunkti.

Produkti vai produktu grupas ar nelielām cenu pārmaiņām, bet lielu īpatsvaru patēriņa grozā, kopējo PCI var ietekmēt vairāk nekā produkti ar nelielu īpatsvaru patēriņa grozā, bet lielām cenu pārmaiņām.

Datubāzē ir publicētas svērtās aritmētiskās vidējās cenas atsevišķām patēriņa precēm, kas viegli sagrupējamas un aprakstāmas pēc kopīgām pazīmēm, galvenokārt uztura produktiem un atsevišķām nepārtikas precēm. Cenas netiek publicētas precēm, kam ir plašs piedāvātais sortiments, piemēram, apģērbam, apaviem, elektronikas precēm u. tml.

Galvenais cenu reģistrācijas mērķis ir cenu pārmaiņu novērtēšana noteiktā laika periodā, lai aprēķinātu PCI.

Cenu reģistrācijā tiek ņemtas vērā arī cenu atlaides kvalitatīvām precēm, kas tiek piedāvātas visiem pircējiem.

Cenas uzrādītas ar visiem nodokļiem.

PCI atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas noteiktā laika periodā. PCI mēra vidējā cenu līmeņa izmaiņas iedzīvotāju patēriņā nozīmīgākajām precēm un pakalpojumiem (fiksētam patēriņa grozam). Latvijā šis indekss tiek lietots kā galvenais inflācijas rādītājs.

PCI atsauces periods ir 2015. gads, ko izsaka ar 100 indeksa punktiem (2015 = 100). No cenu indeksiem aprēķina cenu pārmaiņas mēneša, gada vai jebkuram citam periodam. Lai aprēķinātu cenu pārmaiņas par ilgāku periodu, izmanto cenu indeksus ar atsauces periodiem 2010 = 100, 2005 = 100, 2000 = 100 vai 1990. gada decembris = 100.

PCI ir tīrais cenu indekss. Tas neatspoguļo ietekmi uz cenu līmeņa izmaiņām, ko nosaka patērētāju iepirkšanās paradumu, preču zīmolu vai tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu maiņa.

Patēriņa cenu pārmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu (gada inflācija) parāda cenu pārmaiņas 12 mēnešu robežās. Katra gada decembrī rādītājs atspoguļo cenu pārmaiņas kalendārā gada laikā.

Šo rādītāju lieto sociālo pabalstu aprēķinos, algu un pensiju indeksēšanai, nomas un īres maksu pārskatīšanai, grāmatvedībā, fizisko un juridisko personu materiālo zaudējumu kompensācijas noteikšanai (neizmaksātas algas, zādzības, nelaimes gadījumi u. tml.). Lai arī šo rādītāju var ietekmēt vienreizēji cenu lēcieni pārskata vai atsauces periodos, tomēr tas kopumā precīzāk atspoguļo pēdējās cenu pārmaiņas.

Patēriņa cenu pārmaiņas pret iepriekšējo periodu (mēneša inflācija) atspoguļo vidējā cenu līmeņa izmaiņas mēneša laikā.

Rādītāju būtiski var ietekmēt sezonālās cenu svārstības.

Patēriņa cenu pārmaiņas vidēji gadā (gada vidējā inflācija) parāda vidējās cenu pārmaiņas pēdējos 12 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem.

Šo rādītāju pārsvarā lieto makroekonomiskajā analīzē, pētot inflācijas procesus ilgākā laika periodā, jo to praktiski neietekmē īslaicīgas vai pārejošas cenu svārstības.

Datu pieejamība

Datu publicēšanas kalendārs

Dati mājaslapas sadaļā Galvenie rādītāji un Datubāzes tiek atjaunoti saskaņā ar datu publicēšanas kalendāru.

Statistikas tēma Dati par periodu Plānotais publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Patēriņa cenu indeksi
  • par 2017. gada aprīli
11.05.2017
Patēriņa cenu indeksi
  • par 2017. gada maiju
08.06.2017
Patēriņa cenu indeksi
  • par 2017. gada jūniju
10.07.2017
Patēriņa cenu indeksi
  • par 2017. gada jūliju
08.08.2017
Patēriņa cenu indeksi
  • par 2017. gada augustu
08.09.2017

Statistikas tēma Dati par periodu Datu publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Patēriņa cenu indeksi
  • par 2017. gada martu
10.04.2017
Patēriņa cenu indeksi
  • par 2017. gada februāri
08.03.2017
Patēriņa cenu indeksi
  • par 2017. gada janvāri
10.02.2017
Patēriņa cenu indeksu svari
  • par 2017.gadu
10.02.2017
Patēriņa cenu indeksi
  • par 2016.gada decembri
11.01.2017

Gada dati tiek publicēti vienlaicīgi ar decembra datiem: Patēriņa cenas – ikgadējie dati

Preses ziņojumi


Datums Virsraksts
10.05.2017 Patēriņa cenu pārmaiņas 2017. gada aprīlī
11.05.2017 Patēriņa cenu pārmaiņas 2017. gada aprīlī
08.06.2017 Patēriņa cenu pārmaiņas 2017. gada maijā
08.06.2017 Patēriņa cenu pārmaiņas 2017. gada maijā
10.07.2017 Patēriņa cenu pārmaiņas 2017. gada jūnijā

Publikācijas

CSP izveidotās publikācijas par dažādiem periodiem (no 2007.gada) iespējams lejupielādēt sadaļā E-publikācijas. Drukātā veidā publikācijas var saņemt, iepazīstoties ar pasūtīšanas iespējām sadaļā Publikācijas.

Dati par patēriņa cenām ir pieejami CSP izdotajās gadagrāmatās un ceturkšņa biļetenos. Izdevumi pieejami sadaļā "E-publikācijas" zem tēmas "Vispārīgā statistika"

Klasifikācijas

Visas preces un pakalpojumi PCI grozā ir sagrupēti atbilstoši Eiropas individuālā patēriņa veidu klasifikācijai (turpmāk – ECOICOP). Dati tiek publicēti ECOICOP klasifikatora grupu, klašu un apakšklašu līmenī.

ECOICOP klasifikācija (angļu valodā) pieejama RAMON klasifikāciju serverī.

Speciāli sagatavoti dati

Ja ir nepieciešami statistiskie dati, kas nav publicēti CSP publikācijās un kas nav atrodami CSP datubāzē, iesakām sūtīt informācijas pieprasījumu CSP:
  - pa pastu uz adresi: Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301;
  - pa e-pastu info [at] csb [dot] gov [dot] lv;
  - ierodoties personīgi Informācijas centrā.

Vairāk informācijas

Izziņas

Informācija par oficiāli apstiprinātu izziņu iegūšanu dažādiem juridiskiem mērķiem (līgumiem, konkursiem, tiesām u.c.) atrodama sadaļā Maksas pakalpojumi/Izziņas.

Inflācijas kalkulators

Ja nepieciešams aprēķināt patēriņa cenu pārmaiņas (inflāciju) Jūsu izvēlētā periodā, izmantojiet Inflācijas kalkulatoru: Palīgs/Inflācijas kalkulators.

Piemērs PCI pielietošanai indeksācijā

Indeksēšanas mērķis ir kompensēt inflācijas nelabvēlīgo ietekmi uz naudas vērtību. Visbiežāk šim nolūkam izmanto kopējo patēriņa cenu indeksu (datubāzēs nosaukums "Visas preces un pakalpojumi"). Kompensācijas mērķiem var izmantot arī atsevišķu patēriņa grupu cenu indeksus vai arī kādas nozares, vai nozaru grupas ražotāju cenu indeksus.

Lai veiktu indeksēšanu, ir jāzina sākotnējā (indeksējamā) vērtība, laika periods, par kuru indeksēšanu veiks, un patēriņa cenu indekss attiecīgajā laika periodā.

Piemēram, 2016. gada 1. janvārī (atsauces periodā) vērtība ir 700 EUR. Lai noteiktu, kāda ir jaunā indeksētā vērtība 2016. gada beigās, ir jālieto PCI 2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri (2015. gada decembris = 100). Tā kā PCI aprēķina periods ir mēnesis, tad CSP nevar sniegt datus par konkrētu dienu vai nedēļu.

No datubāzu tabulas "PATĒRIŅA CENU INDEKSI GRUPĀS UN APAKŠGRUPĀS (2015=100)" iegūst nepieciešamos cenu indeksus:

1) PCI 2015. gada decembrī (atsauces periodā) – 99,4;

2) PCI 2016. gada decembrī (pārskata periodā) – 101,6;

Izmantojot šos datus, aprēķina jauno vērtību:

700 EUR x 101,6/99,4 = 700 EUR x 1,022 = 715,40 EUR

Jaunā vērtība ir par 2,2% lielāka nekā sākotnējā (atsauces perioda) vērtība. Pieaugums atbilst inflācijai 2016. gadā.

Citi piemēri

Pārtikas indeksēšana

No datubāzu sadaļas Patēriņa cenas mēnešu/ceturkšņu dati tabulas “PATĒRIŅA CENU INDEKSI GRUPĀS UN APAKŠGRUPĀS”, izvēloties grupu "Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni (01)", cenu pārmaiņas "(2015 = 100)" un attiecīgo periodu (vispirms 2015. gada decembri, pēc tam 2016. gada decembri), iegūst nepieciešamos cenu indeksus:

1) PCI 2015. gada decembrī (atsauces periodā) – 99,0;

2) PCI 2016. gada decembrī (pārskata periodā) – 103,7;

Izmantojot šos datus, aprēķina jauno vērtību:

EUR 700 x 103,7/ 99,0 = EUR 700 x 1,048 = EUR 733,60

Jaunā vērtība ir par 4,8% lielāka nekā sākotnējā (atsauces perioda) vērtība. Pieaugums atbilst attiecīgās preču grupas inflācijai 2016. gadā.

Pakalpojumu indeksēšana

No datubāzu sadaļas Patēriņa cenas mēnešu/ceturkšņu dati tabulas “PATĒRIŅA CENU INDEKSI GRUPĀS UN APAKŠGRUPĀS”, izvēloties grupu "Pakalpojumi", cenu pārmaiņas "(2015 = 100)" un attiecīgo periodu (vispirms 2015. gada decembri, pēc tam 2016. gada decembri), iegūst nepieciešamos cenu indeksus:

1) PCI 2015. gada decembrī (atsauces periodā) – 100,5;

2) PCI 2016. gada decembrī (pārskata periodā) – 103,9;

Izmantojot šos datus, aprēķina jauno vērtību:

EUR 700 x 103,9/ 100,5 = EUR 700 x 1,034 = EUR 723,80

Jaunā vērtība ir par 3,4% lielāka nekā sākotnējā (atsauces perioda) vērtība. Pieaugums atbilst attiecīgās pakalpojumu grupas inflācijai 2016. gadā.

Datu vākšana

Apsekojuma metode un datu avoti

Patēriņa cenu izlases apsekojums.

Cenas visām precēm un pakalpojumiem, izņemot degvielu, tiek reģistrētas katru mēnesi no 4. līdz 20. datumam. Degvielas cenas tiek reģistrētas no 1. līdz 25. datumam. Cenu reģistrācijā tiek ņemtas vērā arī cenu atlaides kvalitatīvām precēm, kas tiek piedāvātas visiem pircējiem. Preču cenas iekļauj tā mēneša PCI aprēķinā, kurā tās ir novērotas. Pakalpojumu cenas iekļauj tā mēneša PCI aprēķinā, kurā var sākties pakalpojuma izmantošana par novērotajām cenām.

Cenu reģistrāciju veic speciāli apmācīti CSP darbinieki – cenu reģistratori.

Lai nodrošinātu, ka preces un pakalpojumi, par kuriem ģimenes maksā lielāku summu no saviem kopējiem izdevumiem, attiecīgi ietekmētu kopējo PCI lielumu, tiek rēķināti svari, kas ir katras atsevišķas preces vai pakalpojuma izdevumu proporcija no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Aprēķiniem lietotie svari ir gada vidējie svari kas ir apkopoti balstoties uz Nacionālo kontu un mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) rezultātiem. MBA vāc datus no 2-pakāpju stratificētas izlases, kurā ietilpst aptuveni 4000 mājsaimniecības. Kā papildu avoti tiek izmantoti administratīvie dati, nozaru statistiskas dati, kā arī uzņēmumu, veikalu sniegtā informācija. Svaru atsauces periods ir T-2. Katru gadu svari tiek aktualizēti un pārrēķināti T-1 decembra cenās.

Cenu reģistrēšanas vietu izlase tiek veidota, balstoties uz tādiem kritērijiem kā popularitāte iedzīvotāju vidū, nozīmīgs tirdzniecības apgrozījums un plašs pieejamais preču un pakalpojumu klāsts. Cenu reģistrēšanas vietu izlase tiek regulāri pārskatīta. Ja veikals tiek slēgs vai likvidēts, tas tiek aizvietots ar līdzvērtīgu. Cenu reģistrēšanas vietu izlasē ir arī atklātie tirgi un interneta veikali.

Mērķa populācija

Iedzīvotāju aptvērums

PCI aptver visus valsts pastāvīgos iedzīvotājus, tai skaitā kolektīvajās mājsaimniecībās (pansionātos, bērnu namos, cietumos u. tml.) dzīvojošās personas. PCI neietver ārvalstu tūristu izdevumus Latvijā.

Ģeogrāfiskais aptvērums

Patēriņa cenu apsekojums tiek veikts Rīgā un 10 citās Latvijas pilsētās. Izmantojot t. s. iedzīvotāju svarus, apsekojuma dati tiek vispārināti uz visu valsti: gan pilsētām, gan lauku teritorijām.

Preču aptvērums

PCI aptver to preču un pakalpojumu cenas, par ko ir veikta samaksa naudā. Saskaņotie patēriņa cenu indeksi (SPCI) neietver nelegālas preces un pakalpojumus, dāvanas, izdevumus par īpašnieka apdzīvotu mājokli, procentu un kredītu maksājumus.

Izlases apjoms

2017. gadā PCI ''grozā'' ir 517 preces un pakalpojumi, kam regulāri tiek reģistrētas cenas. Tiek apsekoti aptuveni 2 tūkstoši dažādu tirdzniecības un maksas pakalpojumu objekti. Pavisam katru mēnesi tiek novērotas aptuveni 20 tūkstoši cenas.

Vidējais mēnesī novēroto cenu skaits / preču un pakalpojumu skaits patēriņa grupās:

                        

  Cenas

Preces un
pakalpojumi

01 Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni 6 270 127
02 Alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi 590 13
03 Apģērbs un apavi 2 090 65
04 Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais 1 490 30
05 Mājokļa iekārta, mājturības preces, piederumi un mājas uzkopšana 1 840 54
06 Veselība 1 370 34
07 Transports 1 860 47
08 Sakari 420 13
09 Atpūta un kultūra 1 760 58
10 Izglītība 180 9
11 Ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumi 630 16
12 Dažādas preces un pakalpojumi 1 690 51

Novēroto preču un pakalpojumu specifikācijas visu gadu tiek saglabātas nemainīgas.

Datu aprēķināšana

Aprēķina metodes

Vispirms tiek aprēķināta katra patēriņa grozā ietvertā produkta vai pakalpojuma vidējā cena izlasē ietvertajās apdzīvotajās vietās. To aprēķina kā vienkāršu vidējo aritmētisko no visām apdzīvotajā vietā novērotajām produktu un pakalpojumu cenām. No visu apdzīvoto vietu vidējām cenām tiek aprēķināta valsts vidējā cena katram patēriņa cenu grozā ietvertajam produktam un pakalpojumam, sverot ar iedzīvotāju skaita īpatsvaru attiecīgajās teritorijās.

Tad aprēķina cenu indeksu katram produktam un pakalpojumam (zemākā līmeņa cenu indeksu). Zemākā līmeņa cenu indeksi tiek aprēķināti kā vidējo aritmētisko cenu attiecība pārskata un atsauces periodā.

Augstāku līmeņu (patēriņa grupu) cenu indeksu un kopējā PCI aprēķināšanā lieto Laspeiresa tipa formulu, iegūstot svērto vidējo aritmētisko indeksu no zemāko līmeņu cenu indeksiem:

, kur

  kopējais patēriņa cenu indekss periodā T, salīdzinot ar periodu 0 (atsauces periodu);

produkta j īpatsvars iedzīvotāju patēriņa grozā atsauces periodā;

cenu indekss produktam j periodā T, salīdzinot ar periodu 0 (atsauces periodu).

PCI aprēķinos indeksa atsauces periods ir 2015. gada vidējā vērtība (2015 = 100). Ja sasaistes mēnesis ir katra gada decembris, tad cenu indeksu mēnesī m, gadā G aprēķina:

, kur

– jaunākais ķēdes posms (cenu indekss pārskata gada mēnesī, salīdzinot ar iepriekšējā gada mēnesi);

– ķēdes posms, ko aprēķina no vēsturiskiem datiem, pārejot no decembra kā atsauces perioda uz vidējo vērtību.

Atsauces periods

Cenu atsauces periods ir iepriekšējā gada decembris. Lai aprēķinātu cenu pārmaiņas ilgākā laika periodā, katra gada cenu indeksus "saķēdē" vienā dinamiskā rindā ar vienu atsauces periodu.

PCI atsauces periods ir 2015. gads, ko izsaka ar 100 indeksa punktiem (2015=100). No cenu indeksiem aprēķina cenu pārmaiņas mēneša, gada vai jebkuram citam periodam. Lai aprēķinātu cenu pārmaiņas par ilgāku periodu, izmanto cenu indeksus ar atsauces periodu  2010 = 100, 2005 = 100, 2000 = 100 vai 1990. gada decembris = 100.

Datu precizēšana

Publicētie dati ir galīgi un netiek pārskatīti.

Salīdzināmība

Salīdzināmība laikā

Salīdzināmi dati par PCI pieejami kopš 1991. gada.

Starptautiskie salīdzinājumi

Eurostat

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) apkopo un savā mājaslapā publicē saskaņotos patēriņa cenu indeksus (SPCI)* par Eiropas Savienību (ES), eirozonu un katru valsti atsevišķi. Atšķirībā no nacionālā PCI, SPCI ietver arī ārvalstu tūristu izdevumus mūsu valstī, bet neietver loteriju un azartspēļu izdevumus. 

Gan aprēķinātie cenu indeksi, cenu pārmaiņas un svari, gan metodiskais apraksts, kā arī cita informācija ir atrodama sadaļā: Statistics/ Economy and finance/ Harmonized Indices of Consumer Prices (HICP)http://ec.europa.eu/eurostat

*Atšķirības starp CSP, citu valstu statistikas iestāžu publicētajiem PCI un Eurostat publicētajiem SPCI aprakstītas šajā dokumentā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF)

SVF mājaslapā publicēts PCI metodoloģijas apraksts SDDS formātā:

http://dsbb.imf.org/

Konfidencialitāte

Respondentu sniegtās informācijas konfidencialitāti aizsargā Statistikas likuma 17.pants, kas nosaka tiesības un pienākumus, kuri jāveic Centrālajai statistikas pārvaldei vai citām institūcijām, kas nodarbojas ar valsts un citu statistiku. Lasīt vairāk

Kvalitāte

Metodoloģiskās atbilstības un kvalitātes nodrošināšanas kontekstā Eurostat ES dalībvalstīs regulāri veic SPCI aprēķinu atbilstības pārbaudes. Ziņojumus ar Latvijas SPCI detalizēto vērtējumu Eurostat publicēja 2007. un 2013. gadā.

Pēdējā, 2013. gadā publicētajā ziņojumā ir apstiprināts, ka Latvijas SPCI aprēķiniem lietotās metodes atbilst izvirzītajiem kritērijiem un SPCI precizitāte un uzticamība ir droša. Latvijas dati atbilst visiem SPCI standarta validācijas testiem - tie ir savstarpēji saskanīgi. Ziņojumā secināts, ka Latvijas SPCI dati ir salīdzināmi ar citu ES valstu datiem.

SPCI ir rādītājs, kas izveidots vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņu salīdzināšanai starp ES valstīm. SPCI pamatā aprēķina pēc tādas pašas metodikas kā nacionālo patēriņa cenu indeksu (PCI). Salīdzinot ar nacionālo PCI, kas ir mūsu valsts galvenais inflācijas mērs, tam ir nedaudz atšķirīga iedzīvotāju aptvēruma definīcija, jo SPCI izdevumu struktūrā ietverti arī ārvalstu tūristu izdevumi mūsu valstī. Līdz ar to Eurostat ekspertu novērojumi un secinājumi par SPCI metodoloģisko atbilstību ir pilnībā attiecināmi arī uz PCI.

Ar ziņojumiem var iepazīties Eurostat mājas lapas sadaļā par SPCI kvalitātes novērošanu.

2014. gada novembrī Eurostat mājas lapā sadaļā "Tehniskie un tematiskie preses ziņojumi" publicēja ziņojumu par euro ieviešanas ietekmi uz inflāciju Latvijā:

http://ec.europa.eu/eurostat/web/hicp/publications/technical-and-thematic-news-releases

Eurostat vērtējumā euro ieviešanas ietekme uz novēroto inflāciju Latvijā bija līdzīga kā pārējās valstīs, kas ieviesa euro pirms mums.

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Vārds Uzvārds Telefona numurs Amats E-pasts
Nataļja Dubkova 67366644 vadītājs Natalja.Dubkova@csb.gov.lv

Metadati pēdējo reizi atjaunoti

09.02.2017.

Saistītas tēmas

Biznesa pakalpojumu cenu indeksi

Būvniecības izmaksu indeksi

Eksporta un importa vienības vērtības indeksi

Jauno dzīvojamo māju būvniecības izmaksu indekss

Īpašnieka apdzīvotā mājokļa cenu indekss

Mājokļa cenu indekss

Ražotāju cenu indeksi rūpniecībā

Saskaņotais patēriņa cenu indekss

Nosacītie apzīmējumi

-

Parādība nav konstatēta

0

Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par pusi no lietotās mērvienības

...

Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi

X

Tabulas rindas un ailes krustpunktā esošās rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama

.

Dati nav publicējami to konfidencialitātes dēļ

Ja dati ir absolūti skaitļi

0

Parādība nav konstatēta