Dati par svarīgākajiem mežsaimniecības rādītājiem tiek izmantoti, lai novērtētu meža platību, izcirsto platību un krāju sadalījumā pa ciršu veidiem, mežizstrādes apjomus sadalījumā pa īpašuma formām, meža atjaunošanas platības, kā arī koku sugu sadalījumu visā Latvijas Republikas teritorijā.

Definīcijas

Teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu un īpašu skaistumu. To mērķis ir aizsargāt un saglabāt Latvijai raksturīgo kultūrvidi un ainavu tās daudzveidībā, kā arī nodrošināt sabiedrības atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu metožu pielietošanu. Latvijā ir 9 aizsargājamo ainavu apvidi.

Daļa no meža platības.

Tajā neietilpst platības, kurās neaug mežs (izcirtumi, iznīkušas audzes, bojātas audzes), kā arī meža kultūras (mākslīgi apmežotas platības, kuras nav vēl iekļautas ar mežu apklātās platībās).

Koksnes krāja attiecīgajā cirtes veidā.

Galvenā cirte ir cirtes veids mežaudzes nociršanai vienā paņēmienā vai vairākos paņēmienos pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas.

Kailcirte ir galvenās cirtes veids. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums tiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu.

Kopšanas cirte ir cirtes veids mežaudzes sastāva un paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu uzlabošanai.

Rekonstruktīvā cirte ir cirtes veids neproduktīvas mežaudzes nociršanai vienlaidus vai izlases veidā.

Sanitārā kailcirte ir cirtes veids, ar kuras palīdzību novāc kaitēkļu, slimību, meža dzīvnieku, abiotisku (ūdens, vēja, uguns u. c.) faktoru dēļ augtspēju zaudējušās audzes.

Sanitārā izlases cirte ir cirte, ar kuras palīdzību no audzes izvāc atsevišķus vēja gāztos un lauztos, nokaltušos, kaitēkļu invadētos, slimību inficētos un citu iemeslu dēļ bojātos kokus, kuriem zudusi augtspēja.

Cita cirte ir cirtes veids, ko izmanto, ja cirte, nepieciešama meža infrastruktūras un robežstigu izveidošanai un uzturēšanai, bīstamu koku novākšanai, dabas vērtību saglabāšanai.

Izlases cirtes pēdējais paņēmiens ir galvenās cirtes veids, ar kuru mežaudzi nocērt vairākos paņēmienos. Minimālais starplaiks starp paņēmieniem ir 5 gadi. Veicot izlases cirtes pēdējo paņēmienu, mežaudze tiek nocirsta pilnībā.

Cilvēku darbības mazpārveidotas vai dažādā pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsargājamas savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamus biotopus. Latvijā pavisam ir 260 dabas liegumi.

Teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, un ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. Latvijā ir 42 dabas parki, no kuriem pazīstamākie ir Engures ezera dabas parks, Tērvetes dabas parks un dabas parks "Daugavas loki".

Atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: aizsargājami koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība. Latvijā tiek aizsargāti 206 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, 89 dendroloģiskie stādījumi un 60 alejas.

Cilvēku darbības neskartas vai mazpārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas. Latvijā ir izveidoti četri dabas rezervāti: Moricsalas (1912), Grīņu (1936), Krustkalnu (1977) un Teiču rezervāts (1982).

Koksnes izciršana raksturo kokmateriālu sagatavošanu galvenajā un starpcirtē.

Augošu koku masa mežā, izteikta kubikmetros.

Pasākumu kopums mežaudzes atjaunošanai meža platībā, kurā pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu.

Meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana meža zemē.

Meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi.

Mežs ar viendabīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu.

Mežs ir ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 procentu no mežaudzes aizņemtās platības.

Plaši apvidi, kam raksturīgi nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības. Nacionālo parku galvenais uzdevums ir dabas aizsardzība un zinātniskā izpēte.

Latvijā ir četri nacionālie parki: Gaujas Nacionālais parks (1973), Ķemeru Nacionālais parks (1997), Slīteres Nacionālais parks (1999) un Rāznas Nacionālais parks (2007).

Datu pieejamība

Datu publicēšanas kalendārs

Dati mājaslapas sadaļā Galvenie rādītāji un Datubāzes tiek atjaunoti saskaņā ar datu publicēšanas kalendāru.

Statistikas tēma Dati par periodu Plānotais publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Izcirstās platības un krājas
  • par 2016.gadu
25.05.2017
Meža atjaunošanas un kopšanas izmaksas, EUR/ha
  • par 2016.gadu
30.06.2017
Mežizstrādes vidējās izmaksas, EUR/m3
  • par 2016.gadu
30.06.2017
Kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas
  • par 2017. gada pirmo pusgadu
15.09.2017
Kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas
  • par 2017. gada otro pusgadu
09.04.2018

Statistikas tēma Dati par periodu Datu publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas
  • par 2016.gada otro pusgadu
07.04.2017
Mežsaimniecība
  • par 2015.gadu
29.07.2016
Mežu platības, atjaunošana un mežainums
  • par 2016.gadu
28.07.2016
Meža atjaunošanas un kopšanas izmaksas, EUR/ha
  • par 2015.gadu
30.06.2016
Mežizstrādes vidējās izmaksas, EUR/m3
  • par 2015.gadu
30.06.2016

Publikācijas

CSP izveidotās publikācijas par dažādiem periodiem (no 2007.gada) iespējams lejupielādēt sadaļā E-publikācijas. Drukātā veidā publikācijas var saņemt, iepazīstoties ar pasūtīšanas iespējām sadaļā Publikācijas.

Dati par mežsaimniecību ir publicēti arī CSP izdotajās gadagrāmatās un ikmēneša biļetenos. Gadagrāmatas un ikmēneša biļeteni ir pieejami CSP mājaslapas sadaļā E-publikācijas zem tēmas "Vispārīgā statistika".

Speciāli sagatavoti dati

Ja ir nepieciešami statistiskie dati, kas nav publicēti CSP publikācijās un kas nav atrodami CSP datubāzē, iesakām sūtīt informācijas pieprasījumu CSP:
  - pa pastu uz adresi: Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301;
  - pa e-pastu info [at] csb [dot] gov [dot] lv;
  - ierodoties personīgi Informācijas centrā.

Vairāk informācijas

Datu vākšana

Apsekojuma metode un datu avoti

Mežsaimniecības informācijas svarīgākie rādītāju dati tiek izmantoti, lai novērtētu meža platību, mežaudžu krāju, izcirsto platību un krāju sadalījumā pa ciršu veidiem, kā arī koku sugu sadalījumu visā Latvijas Republikas teritorijā.

Dati par izcirstajām meža platībām un krāju līdz 2012.gadam tiek iegūti no Valsts meža dienesta pārskata Nr. 1-ms "Pārskats par koku ciršanu", kuru iesniedz visas Valsts meža dienesta teritoriālās struktūrvienības – valsts virsmežniecības. No 2013.gada šie dati tiek iegūti no Valsts meža dienesta pārskata ‘’Pārskats par koku ciršanu.’’

Dati par atjaunotajām meža platībām un mežizstrādes apjomiem sadalījumā pa īpašuma formām, dabas aizsardzības mežu platībām, meža bojājumiem, mežsaimnieciskās darbības aprobežojumiem, meža ugunsgrēkiem, likumpārkāpumiem, medījamo dzīvnieku skaitu un nomedītajiem dzīvniekiem tiek iegūti no Valsts meža dienesta apkopotās informācijas.

Tabulās "Latvijas meža zeme gada beigās un koksnes krāja", "Atsevišķu koku sugu sadalījums visos Latvijas mežos", "Mežainums un koku veidu struktūra statistiskajos reģionos un rajonos" līdz 2006. gadam ir ievietoti Valsts meža dienesta dati.

Sākot no 2006. gada, dati tiek iegūti no meža statistiskās inventarizācijas, kuru veic Valsts mežzinātnes institūts "Silava". Meža statistiskā inventarizācija tiek veikta pēc parauglaukumu uzmērījumu metodes, kā rezultātā tiek iegūta augstas precizitātes mežu resursus raksturojoša informācija. Sākot ar 2009. gadu, Valsts mežzinātnes institūts "Silava" meža statistiskās inventarizācijas darbus veic reizi piecos gados.

Datu precizēšana

Publicētie dati ir galīgi un netiek precizēti.

Salīdzināmība

Salīdzināmība laikā

Dati par mežizstrādes apjomiem ir pieejami no 1991. gada.

Dati par meža zemju platību ir pieejami no 1994. gada.

Dati par koku sugu sadalījumu, mežainumu ir pieejami no 2004. gada.

Starptautiskie salīdzinājumi

Eurostat

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par mežsaimniecību Eiropas Savienības dalībvalstīs kopā un katrā valstī atsevišķi. Datus par mežsaimniecību meklējiet sadaļā: Statistics/ Agriculture and fisheries/ Forestry/ Database.

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/

Citi salīdzinājumi

Valsts meža dienests

Valsts meža dienesta mājaslapā pieejami dati par meža resursiem Latvijā – meža atjaunošanu, koksnes resursiem, meža zemju transformāciju, meža veselību, medību resursiem.

http://www.vmd.gov.lv

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Vārds Uzvārds Telefona numurs Amats E-pasts
Alda Jirgensone 67366745 vecākā referente Alda [dot] Jirgensone [at] csb [dot] gov [dot] lv

Metadati pēdējo reizi atjaunoti

23.09.2015.

Saistītās tēmas

Medījamo dzīvnieku skaits un medību sezona nomedītie dzīvnieki

Meža atjaunošanas un kopšanas izmaksas

Mežizstrādes vidējās izmaksas

Nosacītie apzīmējumi

-

Parādība nav konstatēta

0

Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par pusi no lietotās mērvienības

...

Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi

X

Tabulas rindas un ailes krustpunktā esošās rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama

.

Dati nav publicējami to konfidencialitātes dēļ

Ja dati ir absolūti skaitļi

0

Parādība nav konstatēta