Mājsaimniecības rīcībā esošos ienākumus raksturo gūtie ieņēmumi: naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātie darba ņēmēja natūrā gūtie ienākumi, izmantojot uzņēmuma vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni, jaunāki par 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta ienākuma nodokļa pārmaksas dēļ (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.). Šis rādītājs raksturo mājsaimniecību finansiālās iespējas.

Definīcijas

Visas personas vecumā no 0 līdz 17 gadiem, kā arī personas 18–24 gadu vecumā, ja tās ir ekonomiski neaktīvas un dzīvo ar vismaz vienu no vecākiem.

Ekvivalentais (pieaugušais) patērētājs ir aprēķina vienība, kas ļauj salīdzināt mājsaimniecību ienākumu un patēriņa līmeni, ņemot vērā mājsaimniecības lielumu un sastāvu. Analītiskā ziņojuma datu aprēķinos tiek izmantota modificēta OECD* skala (1,0; 0,5; 0,3) – pirmais pieaugušais tiek pielīdzināts 1,0, katrs nākamais mājsaimniecības loceklis vecumā no 14 gadiem un vecāks – 0,5, bet katrs bērns jaunāks par 14 gadiem – 0,3.

*OECD - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

Mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums, kas tiek aprēķināts uz ekvivalento patērētāju.

To iegūst, dalot mājsaimniecības ienākumu ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido, izmantojot modificēto OECD skalu (1,0; 0,5; 0,3) – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam –0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3.

Dažāda sastāva mājsaimniecībām ir dažādas patēriņa vajadzības un ne vienmēr tās ir tieši proporcionālas personu skaitam mājsaimniecībā.

Trijām personām nav nepieciešama trīs reizes lielāka dzīvojamā platība un trīs reizes vairāk ilglietošanas preču. Atšķirības patēriņā pastāv arī starp bērniem un pieaugušajiem. 

Tas apgrūtina dažāda sastāva mājsaimniecību datu salīdzināšanu, tāpēc statistikas praksē izmanto ekvivalences skalas, kuru rezultātā dati tiek pārrēķināti uz ekvivalento patērētāju skaitu mājsaimniecībā, kas nodrošina dažāda sastāva mājsaimniecību datu salīdzināmību. 

Eiropas statistikas sistēmā izmanto modificēto OECD* skalu – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam, jaunākam par 14 gadiem, – 0,3. Summējot katram mājsaimniecības loceklim piešķirto svaru, iegūst ekvivalento patērētāju skaitu mājsaimniecībā.

*OECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

Saņemtā naudas atlīdzība, ko darba devējs izmaksā strādājošajiem.

Tie ir pamatdarbā un papilddarbos gūtie ienākumi no darba devēja.

Algota darba ienākumos tiek iekļautas komandējuma naudas, dzeramnaudas, papildu samaksa par virsstundu darbu, darbnespējas A lapas samaksa, prēmijas, naudas apbalvojumi un citi papildu samaksas veidi.

Netiek ņemta vērā atlīdzība par izdevumiem, kas saistīti ar darba pienākumu pildīšanu (piemēram, transporta izdevumiem, speciāliem darba aizsargtērpiem u.tml.), kā arī kompensācijas sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu. 

Noguldījumu un depozītu procenti, dividendes un ienākumi no zemes, mājokļa vai cita nekustamā īpašuma izīrēšanas.

Ienākumu summa no pašnodarbinātības vai uzņēmējdarbības, ko persona izmanto personiskajiem tēriņiem vai privāto uzkrājumu veidošanai.

Viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli.

Mājsaimniecības locekļi ir personas, kurām ir kopīgi izdevumi ar pārējiem mājsaimniecības locekļiem.

Mediāna ir statistiskais rādītājs, kas raksturo novērojumu, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai, centra vērtību (sadalījuma viduspunktu).

Privātā mājsaimniecība (mājsaimniecība) ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.

Regulāra naudas palīdzība un uzturlīdzekļi, kas saņemti no personas, kura dzīvo citā mājsaimniecībā.

Naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātie darba ņēmēja natūrā gūtie ienākumi, izmantojot uzņēmuma vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni, jaunāki par 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ienākuma nodokļa pārmaksas dēļ (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u. tml.).

No šīs kopējās ienākumu summas tiek atskaitīti nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi; naudas summas, kas tikušas regulāri piešķirtas citām mājsaimniecībām; atmaksātā summa VID sakarā ar nenomaksāto vai nepilnīgi nomaksāto ienākuma nodokli.

Materiālā palīdzība citām mājsaimniecībām, nomaksātais nekustamā īpašuma un zemes nodoklis.

Valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu.

Datu pieejamība

Datu publicēšanas kalendārs

Dati mājaslapas sadaļā Galvenie rādītāji un Datubāzes tiek atjaunoti saskaņā ar datu publicēšanas kalendāru.

Preses ziņojumi


Datums Virsraksts
19.12.2017 Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2016. gadā

Publikācijas

CSP izveidotās publikācijas par dažādiem periodiem (no 2007.gada) iespējams lejupielādēt sadaļā E-publikācijas. Drukātā veidā publikācijas var saņemt, iepazīstoties ar pasūtīšanas iespējām sadaļā Publikācijas.

Dati par mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem ir publicēti arī statistikas ikmēneša biļetenos un gadagrāmatās. Izdevumi pieejami sadaļā E-publikācijas zem tēmas "Vispārīgā statistika".

Tēma Virsraksts Publicēšanas datumskārtošanas ikona ZIP/PDF
EU-SILC apsekojums Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2016. gadā 08.05.2017
EU-SILC apsekojums Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2016. gadā 28.04.2017
EU-SILC apsekojums Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2015. gadā 05.05.2016
EU-SILC apsekojums Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2015. gadā 13.04.2016
EU-SILC apsekojums Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2014.gadā 08.05.2015
EU-SILC apsekojums Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2014. gadā 30.04.2015
EU-SILC apsekojums Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2013.gadā 26.05.2014
EU-SILC apsekojums Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2013.gadā 22.04.2014
EU-SILC apsekojums Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2012.gadā 11.06.2013
EU-SILC apsekojums Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2012.gadā 16.04.2013
EU-SILC apsekojums Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2011.gadā 20.04.2012
EU-SILC apsekojums Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2010.gadā 30.06.2011
EU-SILC apsekojums Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2009.gadā 30.06.2010
EU-SILC apsekojums Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2007.gadā 30.06.2009

Klasifikācijas

Datu iegūšanai un aprēķināšanai tiek izmantotas šādas klasifikācijas:

  • Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators (ATVK);
  • Profesiju klasifikators;
  • Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas Eiropas Savienības variants (ISCO-88 (COM));
  • Saimnieciskodarbību statistiskā klasifikācija (NACE 2. red.);
  • Statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (NUTS);
  • Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (ISCED).

CSP mājaslapā ir publicēts Klasifikāciju katalogs ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.

Speciāli sagatavoti dati

Ja ir nepieciešami statistiskie dati, kas nav publicēti CSP publikācijās un kas nav atrodami CSP datubāzē, iesakām sūtīt informācijas pieprasījumu CSP:
  - pa pastu uz adresi: Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301;
  - pa e-pastu info [at] csb [dot] gov [dot] lv;
  - ierodoties personīgi Informācijas centrā.

Vairāk informācijas

Datu vākšana

Apsekojuma metode un datu avoti

Dati par mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem tiek iegūti no apsekojuma "Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem" (The European Union Statistics on Income and Living Conditions, saīsinājums – EU-SILC). Viens no EU-SILC apsekojuma galvenajiem izpētes objektiem ir mājsaimniecību gada ienākumi – to sastāvs un līmenis.

Informācijas iegūšanai ir izstrādātas četras anketas: Mājsaimniecību reģistrs, Mājsaimniecības anketa un Individuālā anketa. Katrai anketai ir savs uzdevums, un to informācija nepārklājas. Ceturtā anketa ir moduļa anketa, kuras tēma katru gadu mainās.

Mājsaimniecības reģistrs ir anketa, kurā tiek ierakstītas galvenās ziņas par katru mājsaimniecības locekli. Tā galvenokārt ir demogrāfiska informācija par mājsaimniecībā dzīvojošajām personām, kā arī par tām personām, kas mājsaimniecību ir pametušas.

Mājsaimniecības anketā ir iekļauti jautājumi, kas skar visu mājsaimniecību kopumā. Anketā ir iekļauti šādi jautājumi:

  1. mājoklis un mājokļa apstākļi;
  2. mājokļa izmaksas;
  3. mājsaimniecības ekonomiskais stāvoklis;
  4. mājsaimniecības kopējie ienākumi;
  5. mājsaimniecību savstarpējā palīdzība;
  6. lauksaimnieciskā ražošana mājsaimniecībā.

Individuālā anketa tiek aizpildīta par katru mājsaimniecības locekli, kuram ir 16 gadi un vairāk. Tajā tiek uzdoti jautājumi par:

  1. nodarbinātību;
  2. ienākumiem;
  3. izglītību;
  4. veselību.

Apsekojumā tiek izmantoti arī Valsts ieņēmuma dienesta dati par fiziskām personām/nodokļu maksātājiem un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati par valsts pensijām un pabalstiem.

Mērķa populācija

EU-SILC apsekojuma pamatvienība ir personas, kuras dzīvo privātās mājsaimniecībās. Apsekojuma izlasē netiek iekļautas kolektīvās mājsaimniecības (veco ļaužu pansionāti, bērnu invalīdu internāti, studentu kopmītnes, viesnīcas, kazarmas, slimnīcas, sanatorijas, brīvības atņemšanas iestādes u.tml.).

Apsekojumā tiek iegūta informācija gan par visu mājsaimniecību kopā, gan arī par katru mājsaimniecības locekli, kam ir 16 gadi un vairāk. Mājsaimniecības, kuras pieder garengriezuma izlasei, tiek apsekotas vairāku gadu garumā (maksimāli 4 gadus). Latvijā tiek izmantots četru gadu rotācijas panelis, un izlases personas ir visi mājsaimniecības locekļi, kas pirmajā apsekojuma gadā ir vismaz 14 gadus veci.

Izlases apjoms

Gads 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
EU-SILC izlases apjoms 5 813 6 018 6 717 7 042 7 610 8 151 8 463 8 572 8 510 8 209 8 008 8 022
Aizpildīti anketu komplekti 3 843 4 315 4 471 5 196 5 797 6 255 6 599 6 499 6 309 6 125 6 113 6 042
Individuālas intervijas (personas) 7 913 9 071 9 270 10 910 12 207 12 999 13 503 12 964 12 442 11 929 11 726 11 637
Neatbildētības līmenis 33,9% 28,3% 33,4% 26,2% 23,8% 23,3% 22,0% 24,2% 25,9% 25,4% 23,7% 24,7%

Datu aprēķināšana

Aprēķina metodes

EU-SILC dati tiek vispārināti uz visām privātajām mājsaimniecībām un tajās dzīvojošajiem mājsaimniecības locekļiem. Svarošanas procesā tiek izmantoti dizaina svari, kas tiek koriģēti pēc faktiskā atbildētības līmeņa. Papildu dati tiek kalibrēti pēc iedzīvotāju dzimuma un vecuma.

Detalizētāka datu aprēķinu, svaru veidošanas informācija atrodama šeit, meklējot pēc projekta Mājsaimniecības un tēmas Kopienas statistika attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC).

Datu precizēšana

Publicētajiem datiem nav paredzēta precizēšana.

Salīdzināmība

Salīdzināmība laikā

Dati ir pieejami no 2005. gada (ieņēmumi par 2004. gadu).

Starptautiskie salīdzinājumi

Eurostat

Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) metodoloģijas apraksts "Income and living conditions" ir pieejams šeit.

Eurostat mājaslapā ir publicēta informācija par mājokļa apstākļiem ES valstīs. Datus var atrast sadaļā: Statistics/Population and social conditions/Income, social inclusion and living conditions/Database/Income distribution and monetary poverty/Distribution of income.

http://ec.europa.eu/eurostat/web/main/home

Konferences, kas notika Helsinkos 2006. gada 6–8. novembrī un bija veltīta EU-SILC jautājumiem, materiāli atrodami šeit.

Kvalitāte

Kvalitātes ziņojumus sagatavo saskaņā ar ES prasībām noteiktās statistikas jomās.

Kvalitātes ziņojumi sniedz detalizētu informāciju iekšējiem un ārējiem datu lietotājiem par sagatavoto datu kvalitāti un statistiskā produkta sagatavošanas posmiem. Kvalitātes ziņojumu tēmas ir pieejamas šeit.

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Vārds Uzvārds Telefona numurs Amats E-pasts
Viktors Veretjanovs 67366609 vadītājs Viktors.Veretjanovs@csb.gov.lv

Metadati pēdējo reizi atjaunoti

19.01.2017.

Saistītās tēmas

Mājsaimniecību budžets un mājsaimniecību patēriņa izdevumi

Privāto mājsaimniecību skaits

Nosacītie apzīmējumi

-

Parādība nav konstatēta

0

Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par pusi no lietotās mērvienības

...

Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi

X

Tabulas rindas un ailes krustpunktā esošās rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama

.

Dati nav publicējami to konfidencialitātes dēļ

Ja dati ir absolūti skaitļi

0

Parādība nav konstatēta