Galvenais Mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) mērķis ir noteikt mājsaimniecību patēriņa izdevumu līmeni un struktūru gan valstī kopumā, reģionos, pilsētās un laukos, kā arī dažādās mājsaimniecību grupās. MBA nodrošina informāciju patēriņa cenu (inflācijas) indeksa aprēķināšanai un iekšzemes kopprodukta novērtēšanai, kā arī ļauj analizēt pārtikas produktu patēriņu mājsaimniecībās.

Definīcijas

Kvintile ir viena piektā daļa (20%) no mājsaimniecību skaita, kuras Mājsaimniecību budžeta apsekojumā (MBA) sagrupētas augošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli.

Kvintiļu grupas tiek lietotas MBA, lai noteiktu mājsaimniecību diferenciāciju (noslāņošanos) pēc patēriņa apjoma, analizētu to izdevumu struktūru un veiktu citus pētījumus. 

Mājsaimniecības galvenais pelnītājs ir persona, kuras ienākumi (naudā un natūrā) mājsaimniecības budžetā ir lielākie ne tikai apsekojuma mēnesī, bet pēdējo 3–6 mēnešu laikā.

Zemnieku mājsaimniecībām šis periods ir pēdējie 12 mēneši.

Pirkto, pašražoto un bez maksas iegūto produktu patēriņš, neņemot vērā uztura produktu patēriņu restorānos, ēdnīcās u.tml. ēdināšanas uzņēmumos.

Preču un pakalpojumu vērtība (naudā un natūrā), kas izlietoti personīgo vajadzību apmierināšanai.

Saskaņā ar starptautisko Individuālā patēriņa veidu klasifikāciju Mājsaimniecību budžeta apsekojumam (COICOP/HBS) patēriņa izdevumi tiek sadalīti 12 grupās pēc to funkcionālās nozīmes. Dati tiek sniegti kopā naudā un natūrā. 

Patēriņa izdevumu 4. grupā "Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais" nacionālajā līmenī netiek iekļauta nosacītā īre, t. i., īpašnieka apdzīvotā mājokļa nosacīti aprēķinātā īres maksa, kura tiek ņemta vērā, salīdzinot datus starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Patēriņa izdevumos netiek ieskaitīti privātai uzņēmējdarbībai paredzētie un investīciju rakstura izdevumi, kā arī izdevumi, kas saistīti ar kredītu atmaksu un to apkalpošanu.

Patēriņa izdevumi tiek apkopoti naudā un natūrā attiecīgā gada cenās. Patēriņa izdevumi natūrā ietver pārtikas produktus, ko mājsaimniecība izaudzē savā piemājas dārzā vai iegūst no pašsagādēm, saņem bez maksas no citām mājsaimniecībām vai no darba devēja, kā arī pašsagādātu malku. Izdevumi natūrā tiek novērtēti tirgus cenās. Arī no darba devēja un vietējās pašvaldības bez maksas saņemtie vai daļēji apmaksātie pakalpojumi tiek pieskaitīti patēriņa izdevumiem natūrā.

Privātā mājsaimniecība (mājsaimniecība) ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.

Pilsēta – administratīva teritorija, kurai ir piešķirts pilsētas statuss.

Lauki – administratīva teritorija, kurai nav piešķirts pilsētas statuss.

Statistiskie reģioni:

  • Rīgas reģions – Rīgas pilsēta.
  • Pierīgas reģions – Alojas novads, Ādažu novads, Babītes novads, Baldones novads, Carnikavas novads, Engures novads, Garkalnes novads, Ikšķiles novads, Inčukalna novads, Jaunpils novads, Jūrmala, Kandavas novads, Krimuldas novads, Ķeguma novads, Ķekavas novads, Lielvārdes novads, Limbažu novads, Mālpils novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salacgrīvas novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Sējas novads, Siguldas novads, Stopiņu novads, Tukuma novads.
  • Vidzemes reģions – Alūksnes novads, Amatas novads, Apes novads, Beverīnas novads, Burtnieku novads, Cesvaines novads, Cēsu novads, Ērgļu novads, Gulbenes novads, Jaunpiebalgas novads, Kocēnu novads, Līgatnes novads, Lubānas novads, Madonas novads, Mazsalacas novads, Naukšēnu novads, Pārgaujas novads, Priekuļu novads, Raunas novads, Rūjienas novads, Smiltenes novads, Strenču novads, Valkas novads, Valmiera, Varakļānu novads, Vecpiebalgas novads.
  • Kurzemes reģions – Aizputes novads, Alsungas novads, Brocēnu novads, Dundagas novads, Durbes novads, Grobiņas novads, Kuldīgas novads, Liepāja, Nīcas novads, Pāvilostas novads, Priekules novads, Rojas novads, Rucavas novads, Saldus novads, Skrundas novads, Talsu novads, Vaiņodes novads, Ventspils, Ventspils novads.
  • Zemgales reģions – Aizkraukles novads, Aknīstes novads, Auces novads, Bauskas novads, Dobeles novads, Iecavas novads, Jaunjelgavas novads, Jelgava, Jelgavas novads, Jēkabpils, Jēkabpils novads, Kokneses novads, Krustpils novads, Neretas novads, Ozolnieku novads, Pļaviņu novads, Rundāles novads, Salas novads, Skrīveru novads, Tērvetes novads, Vecumnieku novads, Viesītes novads.
  • Latgales reģions – Aglonas novads, Baltinavas novads, Balvu novads, Ciblas novads, Dagdas novads, Daugavpils, Daugavpils novads, Ilūkstes novads, Kārsavas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzekne, Rēzeknes novads, Riebiņu novads, Rugāju novads, Vārkavas novads, Viļakas novads, Viļānu novads, Zilupes novads.
     

Datu pieejamība

Datu publicēšanas kalendārs

Dati mājaslapas sadaļā Galvenie rādītāji un Datubāzes tiek atjaunoti saskaņā ar datu publicēšanas kalendāru.

Statistikas tēma Dati par periodu Plānotais publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Mājsaimniecību budžets
  • par 2016.gadu
25.08.2017

Statistikas tēma Dati par periodu Datu publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Mājsaimniecību budžets
  • par 2015.gadu
26.08.2016
Mājsaimniecību budžets
  • par 2014.gadu
28.08.2015
Mājsaimniecību budžets
  • par 2013.gadu
28.08.2014
Mājsaimniecību budžets
  • par 2012. gadu
02.08.2013
Mājsaimniecību budžets
  • par 2011.gadu
29.08.2012

Preses ziņojumi

Publikācijas

CSP izveidotās publikācijas par dažādiem periodiem (no 2007.gada) iespējams lejupielādēt sadaļā E-publikācijas. Drukātā veidā publikācijas var saņemt, iepazīstoties ar pasūtīšanas iespējām sadaļā Publikācijas.

Dati par mājsaimniecību budžetu un patēriņa izdevumiem ir arī publicēti statistikas gadagrāmatās. Statistikas gadagrāmatas ir pieejamas mājaslapas sadaļā E-publikācijas zem tēmas "Vispārīgā statistika". 

Klasifikācijas

Mājsaimniecību budžeta apsekojumam tiek izmantotas šādas klasifikācijas:

  • Individuālā patēriņa veidu klasifikācija. Tās mērķis ir nodrošināt harmonizētu informāciju atbilstoši Eurostat un citu starptautisko statistikas organizāciju prasībām, nodrošināt informācijas salīdzināmību personīgā patēriņa aprēķinos. Līdz 2014.gadam dati pieejami saskaņā ar COICOP klasifikāciju, savukārt sākot no 2015. gada patēriņa izdevumi publicēti atbilstoši Eiropas individuālā patēriņa veidu klasifikācijai (ECOICOP), līdz ar to dati ir salīdzināmi tikai klašu līmenī. ECOICOP aizstāj līdz šim izmantoto COICOP klasifikāciju. Patēriņa izdevumi atbilstoši COICOP klasifikācijai par periodu līdz 2014. gadam datu lietotājiem arī turpmāk būs pieejami CSP datubāzēs.
  • Statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (NUTS).
  • Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators (ATVK).
  • Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija (NACE 2. red.).
  • Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas Eiropas Savienības variants (ISCO-88 (COM)).
  • Profesiju klasifikators.
  • Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (ISCED).

CSP mājaslapā ir publicēts Klasifikāciju katalogs ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.

Speciāli sagatavoti dati

Ja ir nepieciešami statistiskie dati, kas nav publicēti CSP publikācijās un kas nav atrodami CSP datubāzē, iesakām sūtīt informācijas pieprasījumu CSP:
  - pa pastu uz adresi: Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301;
  - pa e-pastu info [at] csb [dot] gov [dot] lv;
  - ierodoties personīgi Informācijas centrā.

Vairāk informācijas

Datu vākšana

Apsekojuma metode un datu avoti

Mājsaimniecību budžeta apsekojuma datu iegūšanas metode ir personīga intervija ar personu mājsaimniecībā, kura ir atsaukusies uz CSP nosūtīto aicinājumu piedalīties apsekojumā, kā arī regulāru pierakstu veikšana patēriņa izdevumu dienasgrāmatā. Parasti respondents ir mājsaimniecības loceklis jeb pieaugušais, kurš ir vislabāk informēts par mājsaimniecību kopumā. Mājsaimniecību piedalīšanās apsekojumā ir brīvprātīga.

Informācijas iegūšanai ir izstrādātas divas pamatanketas: Mājsaimniecības patēriņa izdevumu dienasgrāmata un Mājsaimniecības aptauja, kā arī kabatas formāta Individuālā dienasgrāmata.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumu dienasgrāmatu aizpilda paši respondenti, divu nedēļu laikā ierakstot visus personiskā patēriņa naudas izdevumus par pirktajām precēm un pakalpojumiem, kā arī pārtikas produktus, kas mājsaimniecības patēriņa vajadzībām iegūti no piemājas saimniecības vai saņemti bez maksas.

Individuālā dienasgrāmata ir paredzēta mājsaimniecības locekļiem, kuri ir īslaicīgā prombūtnē, kā arī bērniem.

Mājsaimniecības aptauju aizpilda intervētājs. To veido divas intervijas: Ievadaptauja un Noslēguma aptauja. Pirmajā tiek uzdoti vispārīgi jautājumi par mājsaimniecības sastāvu, mājokļa apstākļiem, mājsaimniecības locekļu nodarbinātību, lauksaimnieciskās ražošanas aktivitātēm, bet noslēguma intervijā tiek iekļauti jautājumi par mājsaimniecības locekļu ienākumiem, kultūras un sadzīves priekšmetu pieejamību mājsaimniecībā un to iegādi.

Mērķa populācija

Apsekojuma pamatvienība ir privāta mājsaimniecība. Apsekojumā netiek ietvertas kolektīvās mājsaimniecības (veco ļaužu pansionāti, bērnu invalīdu internāti, studentu kopmītnes, viesnīcas, kazarmas, slimnīcas, sanatorijas, cietumi u. tml.). 

Izlases apjoms

Izlase ir vienmērīgi izvietota pa visu Latvijas teritoriju. Apsekojumā tiek iekļautas visas personas, kas dzīvo konkrētajā mājsaimniecībā.

Gads 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Izlases apjoms 6158 6001 6513 7429 9004 9470 10281 10267 9407 9983 10559 11196 11205 11222
Atbildējošo mājsaimniecību skaits 3949 3631 3913 3774 4051 3565 4002 4359 3798 3769 3791 3931 3713 3844
Atbildētība, % 65 62 61 52 45 40 41 45 43 40 37 36 34 35
Neatbildētība, % 35 38 39 48 55 60 59 55 57 60 63 64 66 65
Tajā skaitā atteikumi, % 13 17 18 21 25 25 26 28 32 32 33 35 33 30

Mājsaimniecību budžeta apsekojuma izlase ir veidota kā divpakāpju stratificēta izlase, kur stratifikācija tiek veikta pēc teritorijas urbanizācijas līmeņa: Rīga, astoņas lielās pilsētas (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils), pārējās pilsētas, lauki. Tautas skaitīšanas iecirknis ir izmantots par primāro izlases vienību (PIV) katras stratas ietvaros. Izlase ir sadalīta vienmērīgi gan pa galvenajām teritorijām, gan arī laikā.

Ar detalizētāku metodoloģisko apskatu var iepazīties šeit, meklējot pēc projekta tēmas Mājsaimniecību budžeta apsekojums.

Datu precizēšana

2010. – 2015.gada MBA datu vispārināšanā izmantots precizētais iedzīvotāju skaits un to sadalījums saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātiem.

Salīdzināmība

Salīdzināmība laikā

Mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati ir pieejami no 2002. gada.

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Vārds Uzvārds Telefona numurs Amats E-pasts
Lidija Spārīte 67366998 daļas vadītājs Lidija.Sparite@csb.gov.lv

Metadati pēdējo reizi atjaunoti

30.08.2016.

Saistītās tēmas

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi

Privāto mājsaimniecību skaits

Nosacītie apzīmējumi

-

Parādība nav konstatēta

0

Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par pusi no lietotās mērvienības

...

Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi

X

Tabulas rindas un ailes krustpunktā esošās rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama

.

Dati nav publicējami to konfidencialitātes dēļ

Ja dati ir absolūti skaitļi

0

Parādība nav konstatēta