Lauku saimniecību struktūras apsekojuma dati tiek iegūti atbilstoši Padomes Regulas (EKK) Nr. 571/88 prasībām.

Apsekojuma ietvaros iegūst informāciju par lauku saimniecību un tās apsaimniekotāju, zemes izmantošanu, sējumu platībām, stādījumu un siltumnīcu platībām, lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, saimniecības nodrošinājumu ar tehniku, kūtsmēslu krātuvēm un laistīšanas iekārtām, par lauksaimniecībā nodarbinātajiem.

Definīcijas

Platība, ko regulāri apstrādā, parasti saskaņā ar saimniecības augu maiņas shēmu.
Tajā ieskaita papuves, lauksaimniecības kultūru sējumu platības, zemeņu, puķu un dekoratīvo kultūru atklātā lauka platības, atklātā lauka dēstu audzētavu platības un izmantotās siltumnīcu platības.
Puķu un augļu koku, ogulāju, dekoratīvo koku dēstu, meža koku audzētavas un parasto eglīšu, baltegļu un citu dekoratīvu koku stādījumi, ko audzē realizācijai.
Aramzeme, kas neapstrādāta ilgāk kā vienu gadu, bet ne ilgāk par 3 gadiem.
Atskaites datums lauksaimniecības dzīvnieku skaitam – 1. jūnijs.
Atskaites datums nodarbināto skaitam lauksaimniecībā: iepriekšējie 12 mēneši – no iepriekšējā gada 1. jūnija līdz apsekojuma gada 31. maijam.
Atskaites datums lauksaimniecības tehnikas skaitam – 1. jūnijs.
Pabeigta augstākā lauksaimniecības mācību iestāde.
Saimniecība, kas ražo lauksaimniecības produkciju neatkarīgi no saražotās produkcijas daudzuma un tās izmantošanas veida vai saglabā labus lauksaimniecības un vides apstākļus zemē.
Sējumi tikai graudu ieguvei.
Augļu koku un ogulāju stādījumi, ieskaitot jaunos stādījumus.
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme (aramzeme, ilggadīgie stādījumi, pļavas un ganības), ko saimniecība apsaimnieko neatkarīgi no tās īpašuma statusa.
Platības, ko vairāk nekā 5 gadus izmanto zāles lopbarības ieguvei un kas nav iekļautas augu maiņas sistēmā.
Visi iepriekšējos 12 mēnešos pirms atskaites datuma nodarbinātie augkopībā, lopkopībā un lauksaimnieciskajos pakalpojumos.
Nostrādāto stundu skaitu aprēķina, ņemot vērā tikai lauksaimniecībā faktiski nostrādātās stundas, ieskaitot dīkstāves un atpūtas pauzes, bet neieskaitot pusdienas pārtraukumus un mājsaimniecībā un citos nelauksaimnieciskos darbos nostrādāto laiku, atvaļinājumu, brīvdienas un slimības laiku.
Pastāvīgi nodarbinātie – personas, kuras strādājušas saimniecībā iepriekšējos 12 mēnešus katru nedēļu neatkarīgi no darba nedēļas garuma. Šajā rādītājā ieskaita arī personas, kuras saimniecības specializācijas dēļ tiek pastāvīgi nodarbinātas tikai sezonas, noteikta darba vai ražošanas cikla laikā.
Fiziskas vai juridiskas personas, kas sniedz lauksaimniecības pakalpojumus.
Tehniski un ekonomiski atsevišķa vienība ar vienotu vadību, kas ražo lauksaimniecības produktus vai saglabā labus lauksaimniecības un vides apstākļus zemē.
Saimniecība var ražot arī nelauksaimnieciskus produktus un sniegt nelauksaimnieciskus pakalpojumus.
Fiziska persona, fizisku personu grupa vai juridiska persona, kas ir ekonomiski un juridiski atbildīga par lauku saimniecību neatkarīgi no zemes lietošanas statusa (īpašumā, lietošanā vai nomāta).
Bijusī aramzeme, pļavas, ganības, ilggadīgie stādījumi, ko neizmanto liela mitruma, nepiemērota reljefa, sociālo vai ekonomisko iemeslu dēļ, kā arī atmatas.
Platības pākšaugu graudu ieguvei gan tīrsējā, gan maisījumos ar pākšaugu pārsvaru.
Mācību kursi, kas dod pamatzināšanas dažādās lauksaimniecības nozarēs, un pēc kuru beigšanas tiek piešķirta atbilstoša kvalifikācijas apliecība.
Ieņēmumi, kurus fiziska vai juridiska persona, kuras pamatdarbs ir lauksaimniecība, gūst no citiem saimnieciskās darbības veidiem.
Ziemāju un vasarāju sējai sagatavots lauks, kuru kopj visa veģetācijas perioda laikā, lai iznīcinātu nezāles, uzkrātu barības vielas un mitrumu sausos gados.
Augkopības, dārzkopības, dārzeņkopības, lopkopības un cita lauksaimniecības produkcija, ko realizē ārpus saimniecības par naudu, kā atlīdzību par darbu, kā dāvanas un sniegtos lauksaimnieciskos maksas pakalpojumus, izņemot veterināros pakalpojumus.
Personas, kuras strādājušas saimniecībā iepriekšējos 12 mēnešus katru nedēļu neatkarīgi no darba nedēļas garuma.
Šajā rādītājā ieskaita arī personas, kuras saimniecības specializācijas dēļ tiek pastāvīgi nodarbinātas tikai sezonas, noteikta darba vai ražošanas cikla laikā.
Lauksaimniecībā ieguldītā darba vienības, kas tiek aprēķinātas, pieņemot, ka katrs lauksaimniecībā nodarbinātais pēdējo 12 mēnešu laikā ir strādājis 230 darba dienas jeb 1 840 stundas.
Lauku darbos iegūtā praktiskā darba pieredze un iemaņas.
Pabeigta viengadīgā lauksaimniecības skola (pēc vidusskolas), profesionāli tehniskā skola, profesionālā skola, koledža, arodvidusskola, lauksaimniecības skola, lauksaimniecības tehnikums.
Saimniecības ekonomisko lielumu izmanto, lai varētu savstarpēji salīdzināt tādus saimniecību ražošanas rādītājus un darbības rezultātus, kam ir atšķirīga ražošanas struktūra, tas ir, dažādas audzējamās kultūras, sējumu platības, lauksaimniecības dzīvnieku skaits un grupas.
Eiropas Savienībā saimniecību ekonomisko lielumu izsaka Eiropas lieluma vienībās (ELV). 1 ELV atbilst 1 200 eiro. Pārrēķinot ELV pēc vidējā kursa latos, viena ELV bija:
1999.–2001. gadā – 698 lati (993 eiro);
2001.–2003. gadā – 713 lati (1 014 eiro);
2003.–2005. gadā – 801 lati (1 140 eiro).
Lai noteiktu saimniecības ekonomisko lielumu, tiek aprēķināts saimniecības kopējais bruto segums. Saimniecības specializāciju nosaka, aprēķinot katras ražošanas nozares relatīvo ieguldījumu saimniecības kopējā standarta bruto segumā.
Viena fiziska persona (pats īpašnieks, viņa laulātais, cits ģimenes loceklis vai cita neradnieciska persona), kas vada ikdienas darbus saimniecībā, nostrādājot lauku saimniecībā noteiktu stundu skaitu.
Platība, kas apsekojama brīdī bija apsēta un kuru bija paredzēts apsēt apsekojuma gada ražai.
Atsevišķi stāvoša vai piebūvēta koka, metāla vai jaukta materiāla konstrukcija ar stikla, plēves vai cita caurspīdīga materiāla pārsegumu. Konstrukcijas augstums tāds, ka cilvēks var brīvi pārvietoties.
Uzrādītas galvenās kultūras, ar augstāko produkcijas vērtību vai ilgāko augšanas periodu siltumnīcā, audzēšanai izmantotā platība.
Visas slaucamās govis, arī cietstāvošās, ālavas un atnesušās teles.
Standartizēts lielums, kas tiek noteikts katrai ražošanas nozares vienībai – augkopības kultūrai, lauksaimniecības dzīvnieku grupai.
Standarta bruto segumu aprēķina, vadoties pēc attiecīgā reģiona vidējās ražas, produkcijas un ražošanas resursu cenām.
Kopējais standarta bruto segums raksturo saimniecības ekonomisko lielumu naudas izteiksmē. Saimniecību ekonomiskā lieluma noteikšanai CSP izmanto Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta noteiktos standarta bruto segumus (SBS). SBS tiek pārrēķināts katru otro gadu, pamatojoties uz trīs gadu bāzi:
- 2003. gada lauku saimniecību struktūras apsekojumā tika izmantoti 2000. gada SBS, kas tika noteikts, izmantojot 1999., 2000. un 2001. gada datus;
- 2005. gada lauku saimniecību struktūras apsekojumā tika izmantoti 2002. gada SBS, kas tika noteikts, izmantojot 2001., 2002. un 2003. gada datus;
- 2007. gada lauku saimniecību struktūras apsekojumā tika izmantoti 2004. gada SBS, kas tika noteikts, izmantojot 2003., 2004. un 2005. gada datus.
Dažādu graudaugu kultūru maisījums.
Sējumi ar graudaugu pārsvaru un nelielu pākšaugu piemaisījumu.
Visas dēt sākušās vistas neatkarīgi no tā, vai olas paredzētas patēriņam vai inkubācijai, ieskaitot dējējvistas un gaiļus kaušanai.
Govis, kuras izmanto tikai teļu zīdīšanai un netiek slauktas.

Datu pieejamība

Datu publicēšanas kalendārs

Dati mājaslapas sadaļā Galvenie rādītāji un Datubāzes tiek atjaunoti saskaņā ar datu publicēšanas kalendāru.

Statistikas tēma Dati par periodu Plānotais publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Lauku saimniecību struktūra
  • par 2013.gadu
22.10.2014
  • provizoriskie dati
Lauku saimniecību struktūra
  • par 2013.gadu
30.12.2014
  • galīgie dati

Lauku saimniecību struktūras apsekojums notiek reizi trijos gados. Dati tiek publicēti 12 mēnešus pēc pārskata perioda. Lauku saimniecību struktūra2003., 2005., 2007.g. apsekojumu dati»

Preses ziņojumi


Datums Virsraksts
22.10.2014 Par 2013.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultātiem
17.12.2014 Par 2013.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma galīgajiem rezultātiem

Klasifikācijas

Dati tiek apkopoti un publicēti saskaņā ar šādām klasifikācijām:

  • LR Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru (ATVK);
  • Statistiski teritoriālo vienību klasifikāciju (NUTS 3);
  • Vispārējo ekonomiskās darbības klasifikāciju (NACE 1.1. red.).

CSP mājaslapā ir publicēts Klasifikāciju katalogs ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.

Speciāli sagatavoti dati

Ja ir nepieciešami statistiskie dati, kas nav publicēti CSP publikācijās un kas nav atrodami CSP datubāzē, iesakām sūtīt informācijas pieprasījumu CSP:
  - pa pastu uz adresi: Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301;
  - pa e-pastu info [at] csb [dot] gov [dot] lv;
  - ierodoties personīgi Informācijas centrā.

Vairāk informācijas

Piezīmes

Sakarā ar datu elektroniskas apstrādes tehnoloģijas specifiku, noapaļojot skaitļus, iespējamas nelielas atšķirības starp publicētajiem datiem un informācijas lietotāju veiktajiem aprēķiniem.

CSP publicē informāciju par visām ekonomiski aktīvajām saimniecībām, bet Eurostat pieejama informācija tikai par tām saimniecībām, kuru ekonomiskais lielums ir lielāks par 0,05 ELV, tāpēc iespējamas datu atšķirības.

Datu vākšana

Apsekojuma metode un datu avoti

Datu avots ir lauku saimniecību struktūras apsekojums, kas ir izlases veida apsekojums. Lauku saimniecības tiek atlasītas no Statistiskā lauku saimniecību reģistra. Dati tiek vākti atbilstoši CSP izstrādātajai veidlapai "Lauku saimniecību struktūras apsekojums".

Mājaslapas sadaļā Respondentiem/Veidlapas varat iepazīties ar apsekojumu veidlapām.

Mērķa populācija

Ekonomiski aktīvas lauku saimniecības, kas ražo lauksaimniecības produktus vai saglabā zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.

Izlases apjoms

Izlase veidota kā stratificēta vienkāršā gadījuma izlase. Saimniecības tiek stratificētas pēc to atrašanās vietas (NUTS 3), specializācijas un ekonomiskā lieluma.

2003. gadā kopējais izlases apjoms bija 49,6 tūkst. lauku saimniecību.

2005. gadā kopējais izlases apjoms bija 60,0 tūkst. lauku saimniecību.

2007. gadā kopējais izlases apjoms bija 58,0 tūkst. lauku saimniecību.

Datu aprēķināšana

Aprēķina metodes

Vispārinot datus par apsekotajām saimniecībām uz visām saimniecībām, tiek ņemts vērā, cik sev līdzīgas saimniecības pārstāv izlasē iekļautās saimniecības, kā arī faktiskais respondences līmenis katrā no apsekojuma teritorijām.

Datu precizēšana

Dati ir galīgi un netiks precizēti.

Salīdzināmība

Salīdzināmība laikā

Dati par lauku saimniecību struktūras apsekojumu ir pieejami no 2003. gada.

Starptautiskie salīdzinājumi

Eurostat

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā http://epp.eurostat.ec.europa.eu/ publicē informāciju par lauksaimniecību ES dalībvalstīs kopā un par katru valsti atsevišķi.

Svarīgākos rādītājus var atrast sadaļā: Main tables/Agriculture, forestry and fisheries/Agricultur/Structure of agricultural holdings.

Detalizēti lauku saimniecību struktūru apsekojumu dati: Database/Agriculture, forestry and fisheries/Agriculture/Structure of agricultural holdings.

Eurostat ir izdevis apskatus par lauksaimniecību ES valstīs, kas atrodami mājaslapas sadaļā Publications/Collections/Statistics in focus.

Konfidencialitāte

Respondentu sniegtās informācijas konfidencialitāti aizsargā Valsts statistikas likuma 18.pants, kas nosaka tiesības un pienākumus, kuri jāveic Centrālajai statistikas pārvaldei vai citām institūcijām, kas nodarbojas ar valsts un citu statistiku. Valsts statistikas likuma 19.pants nosaka izņēmumus konfidencialitātes noteikšanā. Lasīt vairāk

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Vārds Uzvārds Telefona numurs Amats E-pasts
Anita Raubena 67366977 departamenta direktora vietnieks Anita.Raubena@csb.gov.lv

Metadati pēdējo reizi atjaunoti

24.01.2013.

Saistītās tēmas

Lauksaimniecības tehnikas skaits

Nosacītie apzīmējumi

-

Parādība nav konstatēta

0

Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par pusi no lietotās mērvienības

...

Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi

X

Tabulas rindas un ailes krustpunktā esošās rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama

.

Dati nav publicējami to konfidencialitātes dēļ

Ja dati ir absolūti skaitļi

0

Parādība nav konstatēta