Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir viens no nacionālo kontu sistēmas rādītājiem.

Nacionālo kontu sistēma ir saskaņotu un savstarpēji atbilstošu makroekonomisko rādītāju kopums, kas sniedz vispārēju ieskatu ekonomiskajā situācijā un tiek plaši lietots ekonomikas analīzē, prognozēšanā, valsts politikas izstrādē.

Definīcijas

Iekšzemes kopprodukts ir valsts teritorijā saražoto gala produktu un pakalpojumu summārā vērtība gada laikā. To aprēķina, izmantojot datus par iekšzemes ražošanu (faktiskajās un salīdzināmajās cenās), izlietojumu (faktiskajās un salīdzināmajās cenās) un ienākumiem (tikai faktiskajās cenās).

Iekšzemes kopproduktu no ražošanas aspekta aprēķina kā visu ekonomiskās darbības veidu vai institucionālo sektoru kopējās pievienotās vērtības (bāzes cenās) un produktu nodokļu (atskaitot subsīdijas) summu.

Iekšzemes kopproduktu no izlietojuma puses veido valsts iekšējais izlietojums (valsts pārvaldes iestāžu un mājsaimniecību, un bezpeļņas organizāciju, kas apkalpo mājsaimniecības, galapatēriņa izdevumi, kā arī bruto kapitāla veidošana) un starpība starp preču un pakalpojumu eksportu un importu. 

Iekšzemes kopprodukts no ienākumu puses apkopo informāciju par ekonomiskās darbības primārajiem ienākumiem (darbinieku atalgojums + bruto ienesa/jauktais ienākums + ražošanas un importa nodokļi – subsīdijas).

Izlaide ir pārskata periodā radītie produkti (preces un pakalpojumi).

Nacionālais kopienākums raksturo ekonomiskās darbības ienākumus, kas pieder valsts rezidentiem.

Nacionālo kopienākumu iegūst, ja IKP pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus.

Nacionālā kopienākuma aprēķinu komplekss, procedūras un ar to saistītās konsekvences 

Nacionālo kontu sistēma ir noteiktā secībā veidotu tabulu komplekss, kurā ataino preču un pakalpojumu resursus un to izlietojumu, kā arī ekonomiskās darbības ieņēmumu apriti starp svarīgākajiem tautsaimniecības sektoriem un nacionālās bagātības pieaugumu vai samazināšanos.

Pievienotā vērtība ir produkta tirgus vērtības pieaugums, kas ir radies jebkuras saimnieciskās darbības rezultātā. To aprēķina, no produkcijas izlaides (bāzes cenās) atņemot starppatēriņu. Pievienotā vērtība ir ražošanas konta balanspostenis.

Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām ir bruto ieņēmumi no saimnieciskās darbības pēc kārtējo subsīdiju un netiešo nodokļu atskaitīšanas. To iegūst, apgrozījumam pieskaitot kapitalizēto produkciju un pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumus un atņemot preču un pakalpojumu iepirkumus, citus nodokļus par produktiem, kas ir saistīti ar apgrozījumu, bet nav atskaitāmi. 

Jāatņem arī ar ražošanu saistītās nodevas un nodokļi. Atbilstoši jāņem vērā arī krājumu izmaiņas.

Nodokļi, kas jāmaksā par katru saražotas vai darījumā iesaistītas preces vai pakalpojuma vienību.

Produktu subsīdijas ir subsīdijas, kuras maksā par vienu saražoto vai importēto preces vai pakalpojuma vienību.

Produkta subsīdiju parasti maksā, kad prece ir saražota, pārdota vai importēta. Pieņemts, ka produktu subsīdijas var attiekties tikai uz tirgus izlaidi vai izlaidi pašu gala izlietošanai.

Starppatēriņš ir vērtība tām precēm un pakalpojumiem, kas ir iesaistīti ražošanas procesā patērēšanai, neskaitot pamatlīdzekļus, kuru patēriņu ieraksta kā pamatkapitāla patēriņu. Preces un pakalpojumus ražošanas procesā var vai nu pārveidot, vai izlietot.

Datu pieejamība

Datu publicēšanas kalendārs

Dati mājaslapas sadaļā Galvenie rādītāji un Datubāzes tiek atjaunoti saskaņā ar datu publicēšanas kalendāru.

Statistikas tēma Dati par periodu Plānotais publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Iekšzemes kopprodukts Latvijā kopā (EKS-2010)
  • par 2017. gada 1. ceturksni
31.05.2017
Iekšzemes kopprodukts Latvijā kopā (EKS-2010)
  • par 2017. gada 1. ceturksni
22.06.2017
  • precizētie dati
Iekšzemes kopprodukts Latvijā kopā (EKS-2010)
  • par 2016.gada 4.ceturksni
21.07.2017
  • precizētie dati
Iekšzemes kopprodukts Latvijā kopā (EKS-2010)
  • par 2017. gada 2. ceturksni
31.08.2017
Iekšzemes kopprodukts Latvijā kopā (EKS-2010)
  • par 2017. gada 2. ceturksni
22.09.2017
  • precizētie dati

Statistikas tēma Dati par periodu Datu publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Iekšzemes kopprodukts Latvijā kopā (EKS-2010)
  • par 2016.gada 4.ceturksni
24.03.2017
  • precizētie dati
Iekšzemes kopprodukts Latvijā kopā (EKS-2010)
  • par 2016.gada 4.ceturksni
28.02.2017
Iekšzemes kopprodukts Latvijā kopā (EKS-2010)
  • par 2016.gada 3.ceturksni
23.12.2016
  • precizētie dati
Iekšzemes kopprodukts Latvijā kopā (EKS-2010)
  • par 2016.gada 3.ceturksni
30.11.2016
Iekšzemes kopprodukts Latvijā kopā (EKS-2010)
  • par 2015.gadu
30.09.2016
  • precizētie dati

Preses ziņojumi


Datums Virsraksts
31.05.2017 Iekšzemes kopprodukta apjoma izmaiņas 2017. gada 1. ceturksnī
31.05.2017 Iekšzemes kopprodukta apjoma izmaiņas 2017. gada 1. ceturksnī
31.07.2017 IKP ātrais novērtējums 2017.gada 2.ceturksnī
31.07.2017 IKP ātrais novērtējums 2017. gada 2. ceturksnī
31.08.2017 Iekšzemes kopprodukta apjoma izmaiņas 2017. gada 2. ceturksnī

Publikācijas

CSP izveidotās publikācijas par dažādiem periodiem (no 2007.gada) iespējams lejupielādēt sadaļā E-publikācijas. Drukātā veidā publikācijas var saņemt, iepazīstoties ar pasūtīšanas iespējām sadaļā Publikācijas.

Dati par IKP ir pieejami arī CSP izdotajās gadagrāmatās un ikmēneša biļetenos. Publikācijas pieejamas sadaļā "E-publikācijas" zem tēmas "Vispārīgā statistika". 

Tēma Virsraksts Publicēšanas datumskārtošanas ikona ZIP/PDF
Iekšzemes kopprodukts Latvijā kopā, sezonāli izlīdzināts (EKS-2010) Latvijas nacionālie konti 2015. gadā 22.12.2017
Nefinanšu nacionālie konti (EKS-2010) Latvijas nacionālie konti 2014. gadā 14.11.2016
Nefinanšu nacionālie konti (EKS-2010) Latvijas nacionālie konti 2013. gadā 02.11.2015
Nefinanšu nacionālie konti (EKS-2010) Latvijas nacionālie konti 2011.gadā 17.02.2015
Nefinanšu nacionālie konti (EKS-95) Latvijas nacionālie konti 2010.gadā 11.10.2012

Klasifikācijas

Dati pieejami atbilstoši Saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai (NACE 2. red.).

Datu aprēķināšanā izmanto šādas klasifikācijas:

  • Individuālā patēriņa veidu klasifikācija (COICOP);
  • Valdības funkciju klasifikācija (COFOG);
  • Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators (ATVK).

CSP mājaslapā ir publicēts Klasifikāciju katalogs ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.

Speciāli sagatavoti dati

Ja ir nepieciešami statistiskie dati, kas nav publicēti CSP publikācijās un kas nav atrodami CSP datubāzē, iesakām sūtīt informācijas pieprasījumu CSP:
  - pa pastu uz adresi: Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301;
  - pa e-pastu info [at] csb [dot] gov [dot] lv;
  - ierodoties personīgi Informācijas centrā.

Vairāk informācijas

Datu vākšana

Apsekojuma metode un datu avoti

Aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS-2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:

  • uzņēmumu, iestāžu pārskati;
  • darbaspēka apsekojuma dati;
  • valsts budžeta, Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati;
  • mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati.

Aprēķinos tiek iekļauts novērtējums par neatbildētību, nereģistrētām ekonomiskām vienībām, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ienākumiem natūrā u. c., taču netiek iekļauti ienākumi no nelegālām aktivitātēm (piemēram, narkotiku tirdzniecības).

Datu aprēķināšana

Aprēķina metodes

IKP rādītāji tiek aprēķināti saskaņā ar Eiropas kontu sistēmas (EKS-2010) metodoloģiju sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem. Šo rādītāju var iegūt trīs dažādos veidos: ražošanas pieeja (IKP no ražošanas aspekta), pieprasījuma (izlietojuma) pieeja (IKP no izlietojuma aspekta) un ienākumu pieeja (IKP no ienākuma aspekta).

Datus par iekšzemes kopproduktu no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās, kur par aprēķinu bāzi tiek lietots iepriekšējais kalendārais gads un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode".

Iekšzemes kopprodukts no izlietojuma aspekta faktiskajās un salīdzināmajās cenās tiek aprēķināts, summējot galapatēriņa izdevumus, bruto kapitāla veidošanos, preču un pakalpojumu eksportu un atņemot preču un pakalpojumu importu.

Iekšzemes kopprodukts no ienākumu puses tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās. Aprēķinot IKP no ienākumu aspekta, tiek apkopoti dati par ekonomiskās darbības primārajiem ieņēmumiem: darbinieku atalgojumu (darba alga naudā un natūrā un darba devēju sociālās iemaksas), ražošanas un importa nodokļiem, subsīdijām, darbības koprezultātu un jaukto kopienākumu (ieskaitot pamatkapitāla patēriņu).

Iekšzemes kopproduktu no ražošanas puses veido kopējā pievienotā vērtība, kas tiek iegūta, atskaitot no preču un pakalpojumu izlaides vērtības starppatēriņu. Starppatēriņu veido ražošanā izlietoto pirkto preču un pakalpojumu vērtība. Produktu nodokļi, ko pieskaita kopējai pievienotajai vērtībai, ir nodokļi, ko maksā produkcijas realizācijas brīdī – pievienotās vērtības (apgrozījuma), muitas un akcīzes nodoklis. Sadalījumā pa gadiem ir pieejami dati par pievienoto vērtību faktiskajās cenās NACE 2. red. divzīmju līmenī.

Nacionālo kopienākumu iegūst, ja iekšzemes kopproduktam pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ieņēmumus un atlīdzību nodarbinātajiem, bet atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ieņēmumus un atlīdzību nodarbinātajiem.

Sadalījumā pa ceturkšņiem tiek publicēti sezonāli un kalendāri izlīdzināti IKP indeksi. Lietotājiem jāievēro, ka, pievienojot jaunā perioda datus, tiek pārrēķinātas arī iepriekšējās laikrindas. (Iekšzemes kopprodukts Latvijā, sezonāli izlīdzināts - metodoloģija).

Detalizētāka datu aprēķinu informācija atrodama šeit, meklējot pēc projekta Nacionālie konti.

Bāzes gads

  • IKP no ražošanas un izlietojuma aspekta – par bāzi tiek lietots iepriekšējais kalendārais gads un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās;
  • IKP no ražošanas un izlietojuma aspekta – rādītāju absolūtās vērtības salīdzināmās cenās tiek publicētas 2010. gada vidējās cenās, bet dinamika – ķēdes indeksu veidā.

Datu precizēšana

Saskaņā ar CSP revīzijas politikas pamatnostādnēm publicētie dati tiek precizēti pēc ikgadējās nacionālo kontu sistēmas sabalansēšanas. 

Salīdzināmība

Salīdzināmība laikā

IKP dati ir salīdzināmi kopš 1995. gada.

Starptautiskie salīdzinājumi

Eurostat

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par iekšzemes kopproduktu ES-28 un par katru valsti atsevišķi (gada un ceturkšņa statistika). To var atrast sadaļā Statistics/Economy and finance/National accounts (including GDP). Šajā sadaļā publicēts arī metodoloģijas apraksts.

Starptautiskais Valūtas fonds

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā mājaslapā publicē metodoloģijas aprakstu par nacionālo kontu  sistēmas galvenajiem rādītājiem angļu valodā t. s. SDDS formātā.

Konfidencialitāte

Respondentu sniegtās informācijas konfidencialitāti aizsargā Statistikas likuma 17.pants, kas nosaka tiesības un pienākumus, kuri jāveic Centrālajai statistikas pārvaldei vai citām institūcijām, kas nodarbojas ar valsts un citu statistiku. Lasīt vairāk

Kvalitāte

Kvalitātes ziņojumus sagatavo saskaņā ar ES prasībām noteiktās statistikas jomās.

Kvalitātes ziņojumi sniedz detalizētu informāciju iekšējiem un ārējiem datu lietotājiem par sagatavoto datu kvalitāti un statistiskā produkta sagatavošanas posmiem. Kvalitātes ziņojumu tēmas ir pieejamas šeit.

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Vārds Uzvārds Telefona numurs Amats E-pasts
Elita Kalniņa 67366961 daļas vadītāja Elita [dot] Kalnina [at] csb [dot] gov [dot] lv
Inese Medne 67366799 daļas vadītāja vietniece Inese [dot] Medne [at] csb [dot] gov [dot] lv

Metadati pēdējo reizi atjaunoti

08.12.2014.

Saistītas tēmas

Iekšzemes kopprodukts Latvijā kopā (EKS-95)

Iekšzemes kopprodukts Latvijā, sezonāli izlīdzināts (EKS-95)

Iekšzemes kopprodukts Latvijā, sezonāli izlīdzināts (EKS-2010)

Iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas līmeņa (PSL)

Iekšzemes kopprodukts reģionos

Nosacītie apzīmējumi

-

Parādība nav konstatēta

0

Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par pusi no lietotās mērvienības

...

Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi

X

Tabulas rindas un ailes krustpunktā esošās rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama

.

Dati nav publicējami to konfidencialitātes dēļ

Ja dati ir absolūti skaitļi

0

Parādība nav konstatēta