Iedzīvotāju skaits un galvenie demogrāfiskie rādītāji ietver datus par iedzīvotāju skaitu pēc dažādām demogrāfiskajām pazīmēm un galvenajiem demogrāfiskajiem rādītājiem – noslēgto un šķirto laulību skaitu, dzimušo un mirušo skaitu u.c.

2012. gadā ir izstrādāta metodoloģija iedzīvotāju statistikas sagatavošanai, kas balstās uz statistisko klasifikāciju. Statistiskās klasifikācijas mērķis ir sadalīt Latvijā reģistrētos iedzīvotājus divās klasēs (grupās) – faktiski dzīvo Latvijā (Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji) un faktiski dzīvo ārzemēs. Statistiskās klasifikācijas modelis ir izveidots, izmantojot loģistiskās regresijas analīzi.

Iedzīvotāju skaita novērtēšanai CSP izmanto administratīvo reģistru datus:

  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati
  • Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati;
  • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati;
  • Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati;
  • Lauksaimniecības datu centra (LDC) dati;
  • Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati;
  • Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati;
  • Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati;
  • 30 lielāko Latvijas augstskolu dati par studējošajiem;
  • Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati;
  • Sociālās palīdzības administrēšanas informācijas sistēmas (SOPA) dati;
  • Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) dati. 

CSP uzskata, ka potenciāli papildu individuālie dati, no kuriem būtu iespējams izveidot tādus izskaidrojošos mainīgos, kas uzlabotu izstrādātā modeļa precizitāti un kuri būtu vērtīgi novērtējuma kvalitātes kontrolei, varētu būt: :

  • individuāli dati no Latvijas bibliotēkām par personām, kuras ir izmantojušas bibliotēku pakalpojumus;
  • Studiju un zinātnes administrācijas individuālie dati par personām, kuras saņēmušas studiju/ studējošo kredītu studijām ārpus Latvijas ;
  • Izglītības un zinātnes ministrijas dati par skolas vecumu sasniegušiem bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā mācību iestādē ;
  • Rīgas satiksmes individuālie dati par personalizētajiem e-taloniem ;
  • personas, kuras piedalījušās lielākajos mājsaimniecību apsekojumos.

Faktiskās dzīvesvietas Latvijā noteikšana

2016. gada trešajā ceturksnī, realizējot projektu "Teritoriālās statistikas (galvenokārt pilsētas) iegūšana", pārskatīts esošais algoritms iedzīvotāju teritoriālā izvietojuma – faktiskās dzīvesvietas aprēķināšanai. Algoritms papildināts, nodrošinot precīzāku iedzīvotāju skaita novērtējumu pagastos, novados, pilsētās un reģionos. Atbilstoši jaunajam algoritmam veikti pārrēķini rādītājiem uz 2016. gada sākumu. Līdz ar to rādītāji atsevišķos pagastos, novados, pilsētās un reģionos nav salīdzināmi ar iepriekšējo gadu rādītājiem.

Nosakot Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju dzīvesvietu Latvijā, tiek ņemta vērā 2011. gada tautas skaitīšanā norādītā faktiskā dzīvesvieta un dzīvesvietas izmaiņas laikā pēc 2011. gada 1. marta atbilstoši Iedzīvotāju reģistra informācijai:

  • ja personas deklarētā dzīvesvieta pēc tautas skaitīšanas nav mainīta, personas dzīvesvieta tiek noteikta atbilstoši tautas skaitīšanā norādītajai faktiskajai dzīvesvietai 2011. gada 1. martā;
  • ja personas deklarētā dzīvesvieta pēc tautas skaitīšanas ir mainīta vai arī persona tautas skaitīšanā nav piedalījusies, personas dzīvesvieta tiek noteikta atbilstoši Iedzīvotāju reģistrā deklarētajai dzīvesvietai 2016. gada 1. janvārī.

Iepriekš izmantotajā algoritmā deklarētās dzīvesvietas izmaiņas noteiktas, salīdzinot personas dzīvesvietas – administratīvās teritorijas vai novada teritoriālā iedalījuma vienības – 2011. gada 1. martā un 2016. gada 1. janvārī.

Papildinātajā algoritmā pastāvīgās dzīvesvietas izmaiņas nosaka, ņemot vērā PMLP reģistrā norādīto dzīvesvietas izmaiņu iemeslus un datumu. Pastāvīgā dzīvesvieta tiek mainīta, ja pēc 2011. gada 1. marta personai PMLP datos ir veikti dzīvesvietas izmaiņu ieraksti (piemēram, deklarēta dzīvesvieta, mutiski norādītas dzīvesvietas ziņas).

Tas ļauj precīzāk fiksēt personas dzīvesvietas izmaiņas Latvijas robežās, ietverot arī gadījumus, kad persona maina dzīvesvietu vienas administratīvās teritorijas vai novada teritoriālā iedalījuma vienības robežās, vai arī atgriežas iepriekšējā dzīvesvietā pēc kāda laika uzturēšanās citā administratīvajā teritorijā vai novada teritoriālā iedalījuma vienībā.

Atsevišķām iedzīvotāju grupām faktisko dzīvesvietu nosaka šādi:

  • personām, kuras atrodas ieslodzījumā, kā faktiskā dzīvesvieta tiek noteikta attiecīgā ieslodzījuma vieta;
  • personām, kuras atrodas sociālās aprūpes iestādēs, kā faktiskā dzīvesvieta tiek noteikta attiecīgā sociālās aprūpes iestāde. Sākot ar 2016. gada 1. janvāri tiek precizēta pastāvīgā dzīvesvieta personām, kuras atbilstoši VSAA datiem saņēmušas pensijas vai pabalstus un atrodas sociālās aprūpes iestādēs. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par Eiropas demogrāfijas statistiku (5) 2. pantam šo personu pastāvīgā dzīvesvieta ir attiecīgā sociālās aprūpes iestāde. Salīdzinot 2011. gada tautas skaitīšanas informāciju ar Iedzīvotāju reģistra datiem tautas skaitīšanas brīdī, 73 % personu sociālās aprūpes iestāde bija deklarētā dzīvesvieta. Līdz ar to, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, izmantojot VSAA sniegtos individuālos personu datus personām, kuras atrodas sociālās aprūpes iestādēs kā faktiskā dzīvesvieta tiek noteikta attiecīgā sociālās aprūpes iestāde.

Papildus tiek izvērtēta mātes pastāvīgā dzīvesvieta, ja bērna (vecumā līdz 15 gadiem) un tēva pastāvīgā dzīvesvieta atbilstoši statistiskā modeļa novērtējumam ir Latvijā.

2016. gadā veikta Latvijas iedzīvotāju deklarēto adrešu padziļināta analīze, ģeoreferencējot un vizualizējot datus kartogrāfiski. Šīs analīzes rezultātā konstatētas vietas, kur liels skaits personu deklarējušas dzīvesvietu savā darbavietā, tāpēc tika pilnveidota pastāvīgo iedzīvotāju skaita noteikšanas metode un, atbilstoši starptautiski pieņemtai definīcijai, no pastāvīgo iedzīvotāju skaita izslēgtas personas, kuras deklarējušas dzīvesvietu darbavietā (Latvijā reģistrētā uzņēmumā), bet faktiski ir ārvalstnieki, jo Latvijā nedzīvo (piemēram, tālbraucēji autovadītāji, kas ir viesstrādnieki no citām valstīm). Izmaiņas ieviestas, sākot ar datiem par 2017. gadu.

Tāpēc, piemēram, Mārupes novadā 2015. gadā iedzīvotāju skaita izmaiņas uzrāda 5 % pieaugumu, bet 2016. gadā aprēķināts samazinājums par 0,5 %. Faktiskais iedzīvotāju skaita pieaugums gan 2015., gan 2016. gadā ir 2–3 %. Līdzīga situācija konstatēta arī Rīgā un Carnikavas novadā, taču tas iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē daudz mazākā mērā.

 

Iedzīvotāju skaits deklarētajās dzīvesvietās

CSP 2017. gadā uzsāk publicēt novērtēto iedzīvotāju skaitu ne vien sadalījumā pa reģioniem, novadiem un republikas pilsētām pēc CSP noteiktās faktiskās dzīvesvietas, bet arī pēc iedzīvotāju deklarētās adreses Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā. Tas tiek darīts tāpēc, ka, sākot ar 2021. gada tautas skaitīšanu, kura tiks organizēta, izmantojot tikai administratīvo datu avotus, un turpmāk demogrāfijas statistikā tiks izmantots tikai CSP veiktais iedzīvotāju skaita novērtējums atbilstoši iedzīvotāju deklarētajai dzīves vietai. Deklarētā adrese tiks precizēta tikai izņēmuma gadījumos (personām sociālās aprūpes iestādēs un ieslodzījuma vietās, kā arī bērniem, kas atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem deklarēti adresē vieni).

Definīcijas

Valsts nozīmes nacionālie un reģionālie attīstības centri ir noteikti Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (Latvija 2030). Saskaņā ar Latvija 2030 reģionālās nozīmes attīstības centru kategorijā ietilpst 21 pilsēta – Aizkraukle, Alūksne, Balvi, Bauska, Cēsis, Dobele, Gulbene, Krāslava, Kuldīga, Limbaži, Līvāni, Ludza, Madona, Ogre, Preiļi, Saldus, Sigulda, Smiltene, Talsi, Tukums un Valka.

Demogrāfiskā slodze ir darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaita attiecība vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā.

Demogrāfiskās slodzes rādītāji ir aprēķināti kopš 1990. gada. Laika gaitā iedzīvotāju galvenās vecuma grupas mainījās un vecums bija atšķirīgs sievietēm un vīriešiem. Detalizēta informācija:


Gads

(sākums)

Vecums

Līdz darbspējas

Darbspējas

Virs darbspējas

sievietes

vīrieši

sievietes

vīrieši

1990 - 1992

0-15

16-54

16-59

55+

60+

1993 - 1995

0-14

15-54

15-59

55+

60+

1996 - 1998

0-14

15-55

15-59

56+

60+

1999 - 2000

0-14

15-56

15-59

57+

60+

2001 - 2002

0-14

15-57

15-60

58+

61+

2003 - 2004

0-14

15-58

15-61

59+

62+

2005 - 2006

0-14

15-59

15-61

60+

62+

2007 - 2008

0-14

15-60

15-61

61+

62+

2009 - 2016

0-14

15-61

15-61

62+

62+

2017

0-14

15-62

15-62

63+

63+

                                                      

Latvijas Republikā gada laikā reģistrētais dzimušo skaits, kuriem vismaz viens no vecākiem ir Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs.

Sākot ar 2000. gadu, dzimušo skaits aprēķināts, ieskaitot bērnus, kuri dzimuši ārpus Latvijas, mātei (Latvijas pastāvīgajai iedzīvotājai) īslaicīgi atrodoties ārpus Latvijas. Atbilstoši Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) metodoloģijai šie bērni jāskaita pie Latvijā dzimušajiem.

Vidējais iedzīvotāju skaits kalendārā gada laikā, kas parasti tiek rēķināts kā aritmētiskais vidējais no iedzīvotāju skaita 1. janvārī diviem secīgiem gadiem.

Personas individuālais statuss attiecībā pret ģimeni atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem.

Parasti tiek lietotas četras standartkategorijas: neprecējies (-usies), precējies (-usies), šķirts (-a), atraitnis (-e). 

Demogrāfiskajā statistikā iedzīvotāju klasifikācija pēc ģimenes stāvokļa tiek veikta pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir starpība starp noteiktā laika periodā dzimušo un mirušo skaitu.

Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācija ir iedzīvotāju pārvietošanās no vienas administratīvās teritorijas uz citu pastāvīgās dzīvesvietas maiņas nolūkā vai vismaz uz vienu gadu.

Migrāciju iedala ārējā (starptautiskā) migrācijā un iekšējā (Latvijas ietvaros) migrācijā.

Dati par migrāciju pilsētās un novados ietver arī iedzīvotāju pārvietošanos valsts robežās starp dažādām administratīvajām teritorijām. Taču, ja persona maina dzīvesvietu vienas pilsētas vai novada robežās, tā netiek uzskaitīta migrācijas statistikā atbilstoši starptautisko organizāciju rekomendācijām.

Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācija laika posmam no 2000. līdz 2010. gadam pārrēķināta, ņemot vērā 2011. gada tautas skaitīšanā apkopoto informāciju par nereģistrēto emigrāciju.

Latvijas Republikā gada laikā reģistrētais mirušo skaits.

Šis skaits netiek precizēts, ja personu pēc ilgāka laika atzīst par mirušu.

Vieta, kurā persona parasti pavada diennakts atpūtas daļu, neņemot vērā īslaicīgu prombūtni izklaides, brīvdienu pavadīšanas, draugu un radinieku apciemošanas, darīšanu, ārstniecības vai svētceļojumu nolūkā.

Iedzīvotāji, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir attiecīgā administratīvā teritorija.

Par attiecīgās administratīvās teritorijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem uzskata tikai personas, kuras pastāvīgajā dzīvesvietā ir dzīvojušas vismaz 12 mēnešu ilgu nepārtrauktu posmu pirms attiecīgā gada 1.janvāra, kā arī personas, kuras pastāvīgajā dzīvesvietā ir ieradušās ar nodomu tajā pavadīt vismaz vienu gadu.

Iedzīvotāju skaits no 2001. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 1. janvārim pārrēķināts atbilstoši 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātiem, ņemot vērā nereģistrēto emigrāciju.

Sākot no 2012.gada 1.janvāra iedzīvotāju skaits noteikts pēc jaunas metodoloģijas, izmantojot  loģistiskās regresijas modeli. Modelī izmantoti vairāk kā 40 dažādu valsts administratīvo reģistru dati.

Pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas – līdz darbspējas vecumam, darbspējas vecumā un virs darbspējas vecuma – tiek aprēķinātas atbilstoši attiecīgo gadu normatīvajos aktos noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam. 

Darbspējas vecums, kas lietots iedzīvotāju vecuma struktūras aprēķināšanā, kopš 2017. gada 1. janvāra ir 15–62 gads, līdz darbspējas vecums – 0-14 gadi, savukārt virs darbspējas vecums – 63 un vairāk gadi.

Iedzīvotāju iedalījums pilsētu un lauku iedzīvotājos tiek veidots pēc pastāvīgās dzīvesvietas. Pilsētu iedzīvotāji ir personas, kas dzīvo pilsētās, t. i., apdzīvotās vietās, kurās ir ne mazāk par 2 000 pastāvīgo iedzīvotāju. Tiek pieļauts, ka atsevišķās vēsturiski izveidojušās pilsētās iedzīvotāju skaits var būt arī mazāks par 2 000 cilvēku.

Pilsētas statusu piešķir un atceļ Saeima ar likumu.

Visi pārējie ir lauku iedzīvotāji.

Laulība tiek uzskatīta par šķirtu, ja par to ir likumīgā spēkā stājies tiesas lēmums.

Sākot ar 2011. gada 1. februāri, laulības šķiršanu Latvijā var veikt arī zvērināts notārs.

Datu pieejamība

Datu publicēšanas kalendārs

Dati mājaslapas sadaļā Galvenie rādītāji un Datubāzes tiek atjaunoti saskaņā ar datu publicēšanas kalendāru.

Statistikas tēma Dati par periodu Plānotais publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas
  • par 2017. gada decembri
20.12.2017
  • perioda sākumā
Noslēgtās laulības
  • par 2017. gada novembri
20.12.2017
Iedzīvotāju dzimstība un mirstība
  • par 2017. gada novembri
20.12.2017
Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas
  • par 2018. gada janvāri
19.01.2018
  • perioda sākumā
Iedzīvotāju dzimstība un mirstība
  • par 2017. gada decembri
19.01.2018

Statistikas tēma Dati par periodu Datu publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas
  • par 2017. gada novembri
21.11.2017
  • perioda sākumā
Noslēgtās laulības
  • par 2017. gada oktobri
21.11.2017
Iedzīvotāju dzimstība un mirstība
  • par 2017. gada oktobri
21.11.2017
Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas
  • par 2017. gada oktobri
19.10.2017
  • perioda sākumā
Noslēgtās laulības
  • par 2017. gada septembri
19.10.2017

Preses ziņojumi

Publikācijas

CSP izveidotās publikācijas par dažādiem periodiem (no 2007.gada) iespējams lejupielādēt sadaļā E-publikācijas. Drukātā veidā publikācijas var saņemt, iepazīstoties ar pasūtīšanas iespējām sadaļā Publikācijas.

Dati par iedzīvotājiem ir publicēti arī CSP izdotajās gadagrāmatās un ikmēneša biļetenos. Publikācijas pieejamas sadaļā E-publikācijas zem tēmas Vispārīgā statistika.

Klasifikācijas

Iedzīvotāju skaita un galveno demogrāfisko rādītāju apsekojumā izmanto šādas klasifikācijas:

  • Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators (ATVK);
  • Tautību klasifikators;
  • Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi (ISO 3166).

CSP mājaslapā ir publicēts Klasifikāciju katalogs ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.

Speciāli sagatavoti dati

Ja ir nepieciešami statistiskie dati, kas nav publicēti CSP publikācijās un kas nav atrodami CSP datubāzē, iesakām sūtīt informācijas pieprasījumu CSP:
  - pa pastu uz adresi: Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301;
  - pa e-pastu info [at] csb [dot] gov [dot] lv;
  - ierodoties personīgi Informācijas centrā.

Vairāk informācijas

Piezīmes

Dati par iedzīvotāju skaitu uzrādīti (ja nav speciālas norādes) Latvijas pašreizējās robežās pēc Centrālās statistikas pārvaldes veiktajiem aprēķiniem gada sākumā.

Gados, kad tika veiktas tautas skaitīšanas, – 1935. gada 12. februārī, 1959. un 1970. gada 15. janvārī, 1979. gada 17. janvārī, 1989. gada 12. janvārī un 2000. gada 31. martā – dots arī iedzīvotāju skaits tautas skaitīšanas datumā.

Dati par iedzīvotāju skaitu un tā izmaiņu faktoriem kopš 1989. gada tautas skaitīšanas ir pārrēķināti, pamatojoties uz 2000. gada tautas skaitīšanas galīgajiem rezultātiem.

Dati par pilsētu un lauku iedzīvotāju skaitu, iedzīvotāju skaitu novados un pilsētās doti atbilstoši spēkā esošajam valsts administratīvajam iedalījumam.

Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2001. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 1. janvārim pārrēķināts atbilstoši 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātiem, ņemot vērā nereģistrēto emigrāciju. Turklāt, dalot iedzīvotājus pa visām valsts administratīvajām teritorijām, ņemta vērā iedzīvotāju tautas skaitīšanā norādītā faktiskā dzīvesvieta.

Demogrāfiskie koeficienti (dzimstības, mirstības, reģistrēto un šķirto laulību vispārīgie koeficienti) tiek rēķināti uz 1 000 attiecīgā perioda vidējo iedzīvotāju. Ja ir mazi absolūtie rādītāji, koeficienti var tikt rēķināti uz 10 000 vai uz 100 000 iedzīvotāju.

Pārrēķinot iedzīvotāju skaitu no 2001. līdz 2010. gadam, mainīti arī tie rādītāji, kas aprēķināti uz 100, 1 000 vai 10 000 iedzīvotāju.

Datu elektroniskās apstrādes tehnoloģijas specifikas dēļ, noapaļojot skaitļus, iespējamas nelielas atšķirības starp publicētajiem datiem un informācijas lietotāju veiktajiem aprēķiniem.

Datu vākšana un aprēķināšana

Statistiskās klasifikācijas modelis

2012. gadā ir izstrādāta metodoloģija iedzīvotāju statistikas sagatavošanai, kura balstās uz statistisko klasifikāciju. Statistiskās klasifikācijas mērķis ir sadalīt Latvijā reģistrētos iedzīvotājus divās klasēs (grupās) – Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji un ilgtermiņa emigranti. Statistiskās klasifikācijas modelis ir izveidots, izmantojot loģistiskās regresijas analīzi.

Statistiskās klasifikācijas modelis: dati, izstrāde, aprēķinu formulas, pielietojums ir lejupielādējams šeit (PDF) (atjaunots 28.06.2017.).

Iedzīvotāju skaita un starptautiskās ilgtermiņa migrācijas pārrēķins laika posmam no 01.01.2000. līdz 01.01.2011.

Emigrācijas aprēķinam ir izmantoti trīs datu avoti – Iedzīvotāju reģistrā konstatētā emigrācija, 2011. gada tautas skaitīšanā novērtētā emigrācija un no administratīvajiem reģistriem un 2011. gada tautas skaitīšanas novērtētā emigrantu daļa. Izmantojot šo informāciju, ir iegūts emigrantu skaits no 2000. līdz 2010. gadam. Emigrantu skaits ir aprēķināts tā, lai vairāki demogrāfiskie rādītāji dzimuma un dzimšanas gada grupās būtu saskaņoti laikā, t. i.:

  • dzimstība no 2000. līdz 2010. gadam;
  • mirstība no 2000. līdz 2010. gadam;
  • imigrācija no 2000. līdz 2010. gadam;
  • iedzīvotāju skaits 2000. un 2011. gadu sākumā.

Tā kā no Iedzīvotāju reģistra un 2011. gada tautas skaitīšanas datiem ir pieejama informācija par katra emigranta dzimumu, dzimšanas gadu, emigrācijas gadu un emigrācijas reižu skaitu, bet par administratīvajos avotos novērtēto emigrācijas daļu ir zināms tikai dzimšanas gads un dzimums, tad, lai novērtētu kopējo emigrantu skaitu pa gadiem, tika lietota "raking ratio" kalibrācijas metode1.

Kalibrācijas metodes pamatā ir izmantota informācija par katra Iedzīvotāju reģistrā un 2011. gada tautas skaitīšanā reģistrētā emigranta emigrācijas gadu un kopējais visu emigrantu emigrācijas reižu skaits no 2000. līdz 2010. gadam, kas aprēķināts, izmantojot vienādojumu:

kur

P2011 – iedzīvotāju skaits 2011. gada sākumā;

P2000 – iedzīvotāju skaits 2000. gada sākumā;

DZ2000-2010 – dzimstība no 2000. līdz 2010. gadam;

M2000-2010 – mirstība no 2000. līdz 2010. gadam;

IM2000-2010 – imigrācija no 2000. līdz 2010. gadam;

EM2000-2010 – emigrācija no 2000. līdz 2010. gadam.

Jāņem vērā: ja emigrants tika konstatēts gan Iedzīvotāju reģistra, gan 2011. gada tautas skaitīšanas datos, tika pieņemts lēmums par emigrācijas gadu izmantot 2011. gada tautas skaitīšanas anketā norādīto emigrācijas gadu.

1Jean-Claude Deville and Carl-Erik Sarndal. (1992) Calibration Estimators in Survey Sampling. Journal of the American Statistical Association, 87 (418): 376–382.

Datu precizēšana

Publicējot mēneša datus par iedzīvotāju skaitu, tiek ņemtas vērā tikai reģistrētās iedzīvotāju skaita izmaiņas (gan dabiskais pieaugums, gan migrācijas saldo). Nākamā gada otrajā ceturksnī tiek precizēts iedzīvotāju skaits gada sākumā un iepriekšējā gada mēneša dati, ņemot vērā nereģistrēto migrāciju, kā arī dzimstības/ mirstības datus atbilstoši notikuma mēnesim.

Dzīvi dzimušo skaits

Īstermiņa datubāzē pēdējā atskaites gadā tiek publicēti dati par reģistrēto dzīvi dzimušo skaitu attiecīgajā mēnesī. Tas nozīmē, ka dzimušo skaitā iekļauj daļu iepriekšējā mēnesī dzimušo, bet nav iespējams iekļaut visus konkrētajā mēnesī dzimušos, jo, atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumam bērna dzimšanu reģistrē mēneša laikā. Nākamā gada jūnijā visi dati par iepriekšējā gadā dzīvi dzimušajiem tiek apkopoti un publicēti jau pēc faktiskā dzimšanas mēneša. Sākot ar 2000. gadu dzimušo skaitā ieskaitīti arī bērni, kuri dzimuši ārpus Latvijas, mātei (Latvijas pastāvīgajai iedzīvotājai) īslaicīgi atrodoties ārpus Latvijas. Atbilstoši Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) metodoloģijai, šie bērni jāskaita pie Latvijas dzimušajiem.

 

Mirušo skaits

Īstermiņa datubāzē pēdējā atskaites gadā tiek publicēti dati par reģistrēto mirušo skaitu attiecīgajā mēnesī. Tas nozīmē, ka mirušo skaitā ir iekļauta daļa iepriekšējā mēnesī mirušo un netiek iekļauti visi konkrētajā mēnesī mirušie, jo, atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumam miršanas faktu reģistrē 6 darba dienu laikā. Nākamā gada jūnijā visi dati par iepriekšējā gadā mirušajiem tiek apkopoti un publicēti jau pēc faktiskā miršanas mēneša.

 

Noslēgto laulību skaits

Īstermiņa datubāzē pēdējā atskaites gadā tiek publicēti dati par reģistrēto laulību skaitu attiecīgajā mēnesī. Tas nozīmē, ka noslēgto laulību skaitā ir arī daļa laulību, ko noslēdz ārvalstu pilsoņi, kuri nav Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kā arī netiek iekļautas visas reģistrētās laulības, kas noslēgtas pie Civillikumā norādīto konfesiju garīdzniekiem. Nākamā gada jūnijā tiek apkopoti un publicēti dati par iepriekšējā gadā noslēgtajām laulībām pēc faktiskā laulības mēneša, izslēdzot ārzemju pilsoņu laulības, ja viens no laulātajiem nav Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs.

Salīdzināmība

Salīdzināmība laikā

No 1946. gada ir pieejami salīdzināmi dati par noslēgtajām un šķirtajām laulībām.

No 1960. gada ir pieejami salīdzināmi dati par iedzīvotāju skaitu kopā pēc dzimuma pilsētās un laukos.

No 1991. gada ir pieejami salīdzināmi dati par ilgtermiņa migrāciju.

Starptautiskie salīdzinājumi

Eurostat

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) apkopo un savā mājaslapā publicē demogrāfiskās statistikas datus par ES dalībvalstīm kopā un par katru valsti atsevišķi. Tos var atrast sadaļā: Statistics/ Population and social conditions/ Population/ Data/ Main tables.

http://ec.europa.eu/eurostat

Starptautiskais Valūtas fonds

Starptautiskā Valūtas fonda mājaslapā atrodams iedzīvotāju statistikas metodoloģiskais apraksts tā saucamajā SDSS formātā.

http://dsbb.imf.org/Applications/web/sddsctycatbaselist/?strcode=LVA&strcat=POP00

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Vārds Uzvārds Telefona numurs Amats E-pasts
Sigita Šulca 67366806 Daļas vadītāja Sigita [dot] Sulca [at] csb [dot] gov [dot] lv

Metadati pēdējo reizi atjaunoti

28.06.2017.

Saistītās tēmas

Iedzīvotāju dzimstība un mirstība

Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācija

Noslēgtās un šķirtās laulības

Nosacītie apzīmējumi

-

Parādība nav konstatēta

0

Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par pusi no lietotās mērvienības

...

Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi

X

Tabulas rindas un ailes krustpunktā esošās rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama

.

Dati nav publicējami to konfidencialitātes dēļ

Ja dati ir absolūti skaitļi

0

Parādība nav konstatēta