Dati par datoru un interneta pieejamību un lietošanu mājsaimniecībās tiek izmantoti, lai iegūtu kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par datoru un interneta lietošanu mājsaimniecībās un iedzīvotāju vidū.

Definīcijas

Bezvadu tīkla lietošanai (piemēram, kafejnīcās vai ceļojuma laikā) dažreiz nepieciešams ievadīt Wi-Fi piekļuves kodu. Bezvadu tīklu var izvēlēties ierīces iestatījumos vai atlasīt no pieejamo bezvadu tīklu saraksta.

„Trojas zirgs” ir sevi nekopējoša ļaunprogrammatūra, kas veicina neautorizētu piekļuvi lietotāja datoram. Tas ir veidots tā, lai ļautu hakerim attālināti piekļūt datoriem.

Pikšķerēšanas vai domēnsagrozes ziņojumi var radīt finansiālus zaudējumus.
Parasti pikšķerēšanas ziņojumi mēģina iegūt lietotājvārdu un paroli, lai ielogotos, internetbankā, e-pasta kontos, u.c. vietnēs.
Domēnsagroze: vietne, kas izskatās tāpat kā zināmā vai lietotāja izmantotā, kur tiek jautāts ievadīt lietotāja vārdu un paroli, bankas konta vai kredītkartes datus.

Sīkdatnes ir mazas teksta datnes, kas nodrošina datora atpazīstamību. Tos izmanto, lai ievāktu informāciju par to, kādas vietnes internetā tiek apmeklētas. Reizēm sīkdatnes uzstāda un ļauj tiem optimizēt tīkla vietņu izmantojamību.

DSL – platjoslas pieslēguma veids, kas apzīmē vairākas tehnoloģijas, kuras nodrošina vienlaicīgu liela ātruma interneta un tālruņa pieslēgumu, izmantojot fiksēto tālruņa līniju. Savienojums ar internetu ir pastāvīgs un tam nav nepieciešama iezvanīšanās.

GPRS (General Packet Radio Systems) ir otrās paaudzes mobilās tehnoloģijas, kas ļauj piekļūt internetam šaurjoslas frekvenču zonā.

Iezvanpieeja ir datora pieslēgums internetam, izmantojot fiksēto tālruņa līniju.

Tā nenodrošina vienlaicīgu darbošanos internetā un telefona sarunas.

Tehnoloģija ļauj pieslēgt datoram liela ātruma internetu, izmantojot kabeļtelevīzijas tīklus vai antenas.

Dati tiek pārraidīti tāpat kā ar DSL tehnoloģiju, izmantojot esošos vara tīklus.

Kabeļmodems izmanto kabeļtelevīzijas savienojumu.

Mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošana – šie pakalpojumi piedāvā iespēju uzglabāt datnes uz attālināta servera datu glabātuvēs (mākoņos), kas ir pieejamas ar interneta starpniecību. Daudzi no tiem tiek izmantoti, lai koplietotu datnes ar citiem. Mākoņdatošana ietver daudzas lietojumprogrammas, piemēram, e-pasta kontus. Vispārīgi, tipiski mākoņdatošanas pakalpojumi (piemēram, Dropbox) ļauj ne tikai uzglabāt, bet vienlaicīgi arī koplietot datnes.

Papildu mākoņdatošanas pakalpojumi var sniegt arī vairākas papildu lietojumprogrammas, lai rediģētu tekstu, rēķintabulas, slaidus, fotogrāfijas vai atskaņotu mūziku un spēles, kā arī citas lietojumprogrammas, piemēram, lai straumētu mūziku. Dažas tīkla uzglabāšanas lietojumprogrammas piedāvā ne tikai uzglabāšanu, bet arī mūzikas atskaņošanu, piemēram, Amazon Cloud Player, kas kopā ar atskaņotāju aizvieto Cloud Drive.

Lai varētu nošķirt mākoņdatošanas lietošanu no sociālo tīklu lietošanas, nav jāiekļauj tīkla lietojumprogrammas, kas ir paredzētas satura pārdošanai un izklaidei (piemēram, iTunes, Google Play) vai profila izveidošanai, lai izplatītu mūziku vai video (piemēram, sociālie tīkli YouTube, MySpace, SoundCloud. 

Dropbox sniedz iespēju piekļūt saviem datiem no gandrīz jebkuras vietas, kur ir pieejams interneta pieslēgums.

Picasa un Flickr piedāvā augšupielādēt un koplietot fotogrāfijas un videodatnes. Saturu var pārveidot par publisku vai redzamu abās lietojumprogrammās.

Optiskais internets ir ātrākais interneta pieslēgums Latvijā.

Lai arī optiskais internets ir ievērojami ātrāks par citiem interneta veidiem, tas nebūt nav daudz dārgāks par vairumu interneta pieslēgumu. Tehnoloģija izmanto lāzerus vai gaismas izstarojošas diodes. Tā izbūve ir salīdzinoši dārga, tāpēc tas ir efektīvs tikai blīvi apdzīvotās vietās.

Pirkumu veikšana internetā – preču vai pakalpojumu pasūtīšana tiešsaistē neatkarīgi no apmaksas veida. Atskaites datums ir pasūtījuma veikšanas datums, nevis apmaksas datums. Pasūtīto preču piegādei vai maksājumam nav obligāti jābūt elektroniskā formā.

Platjoslas pieslēgums nodrošina lielāku datu pārraides ātrumu un piekļuvi internetam tiešsaistes režīmā.

Par platjoslas pieslēgumu var uzskatīt tādus platjoslas savienojuma veidus kā DSL, kabeļinternetu, optisko internetu, fiksēto bezvadu internetu, satelītu internetu un UMTS.

Latvijā par platjoslas pieslēgumu atzīta piekļuve, kas pastāvīgi ir tiešsaistes režīmā un kuras datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 144 Kbit/s, pamata platjoslas ātrums ir 2 Mbit/s, augsta ātruma platjoslai – 30 Mbit/s un ļoti augsta ātruma platjoslai – 100 Mbit/s.

Sadarbība ar valsts, pašvaldību vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem – šī sadaļa ir par valsts iestāžu un dažu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju elektronisko pakalpojumu izmantošanu, neieskaitot e-pastu.

Ietver mājaslapas, kas saistītas ar:

  • iedzīvotāju pienākumiem (piemēram, nodokļu deklarācija, paziņojums par dzīvesvietas maiņu);
  • iedzīvotāju tiesībām (piemēram, sociālie pabalsti);
  • oficiāliem dokumentiem (piemēram, identifikācijas karte, dzimšanas apliecība);
  • valsts izglītības pakalpojumiem (bibliotēkas, reģistrēšanās iespējas bērnudārzos, skolās vai citās mācību iestādēs);
  • valsts veselības pakalpojumiem (piemēram, slimnīcu pakalpojumi).

Neietver publiskos pasta, transporta, komunālos pakalpojumus, kā arī ziņas un laika prognozes (meteo.lv).

Bezvadu pieeja internetam, kas pamatā tiek izmantota attālās teritorijās, kuras nav sasniedzamas ar kabeļa vai DSL tīkliem.

UMTS (Universal Mobile Telecommunication System) ir trešās paaudzes mobilā tehnoloģija, kas ļauj piekļūt internetam platjoslas frekvenču zonā.

Atšķirībā no GPRS, tā ir ar lielāku datu pārraides ātrumu.

USB modems ir ideāli piemērots interneta lietošanai gan ar portatīvo, gan galddatoru. Tas pilda divas funkcijas – mobilā interneta modems vai atmiņas karte.

Viedtālrunis – mobilā telefona aparāts, kas nodrošina ne tikai balss pakalpojumu, bet arī e-pasta un teksta ziņojumu sūtīšanu, piekļuvi tīmeklim un balss atpazīšanu. Viedtālrunī, kurā mobilais telefons apvienots ar personālo ciparasistentu, var integrēt GPRS, pārvēršot to par 2,5 paaudzes (2,5 G) mobilo iekārtu. Pie viedtālruņiem pieskaita arī jaunākos plaukstdatorus (PDA) ar papildu mobilā tālruņa funkcijām.

Wi-Fi - tā ir iespēja lietot bezvadu internetu datorā, planšetdatorā vai viedtālrunī, kas atbalsta Wi-Fi tehnoloģiju.

Datu pieejamība

Datu publicēšanas kalendārs

Dati mājaslapas sadaļā Galvenie rādītāji un Datubāzes tiek atjaunoti saskaņā ar datu publicēšanas kalendāru.

Statistikas tēma Dati par periodu Datu publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās
  • par 2016.gadu
19.10.2016
  • perioda sākumā
Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās
  • par 2015.gadu
01.10.2015
  • perioda sākumā
Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās
  • par 2014.gadu
01.10.2014
  • perioda sākumā
Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās
  • par 2013.gadu
15.10.2013
  • perioda sākumā
Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās
  • par 2012. gadu
12.04.2013
  • precizētie dati

Preses ziņojumi

Publikācijas

CSP izveidotās publikācijas par dažādiem periodiem (no 2007.gada) iespējams lejupielādēt sadaļā E-publikācijas. Drukātā veidā publikācijas var saņemt, iepazīstoties ar pasūtīšanas iespējām sadaļā Publikācijas.

Dati par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās ir publicēti arī CSP izdotajās gadagrāmatās un ikmēneša biļetenos. Izdevumi pieejami mājaslapas sadaļā "E-publikācijas" zem tēmas "Vispārīgā statistika".

Tēma Virsraksts Publicēšanas datumskārtošanas ikona ZIP/PDF
Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošana mājsaimniecībās 2017. gadā 30.11.2017
Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošana mājsaimniecībās 2016. gadā 16.12.2016
Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošana mājsaimniecībās 2015.gadā 07.12.2015
Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošana mājsaimniecībās 2014.gadā 10.12.2014
Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošana mājsaimniecībās 2013.gadā 07.11.2013
Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošana mājsaimniecībās 2012.gadā 04.12.2012
Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās un iedzīvotāju vidū 2007.gadā 30.06.2007

Klasifikācijas

Dati tiek apkopoti un publicēti saskaņā ar vairākām klasifikācijām:

  • Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru (ATVK);
  • Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas klasifikatoru;
  • Adrešu klasifikatoru;
  • Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas Eiropas Savienības variantu (ISCO-88 (COM));
  • Starptautisko standartizētās standartizēto izglītības klasifikāciju (ISCED).

CSP mājaslapā ir publicēts Klasifikāciju katalogs ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.

Speciāli sagatavoti dati

Ja ir nepieciešami statistiskie dati, kas nav publicēti CSP publikācijās un kas nav atrodami CSP datubāzē, iesakām sūtīt informācijas pieprasījumu CSP:
  - pa pastu uz adresi: Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301;
  - pa e-pastu info [at] csb [dot] gov [dot] lv;
  - ierodoties personīgi Informācijas centrā.

Vairāk informācijas

Datu vākšana

Apsekojuma metode un datu avoti

Dati tiek iegūti, veicot apsekojumu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietošanu mājsaimniecībās un iedzīvotāju vidū.

Datu avoti ir CSP izstrādātā veidlapa Nr. IKT-personas "Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās".

Apsekojumā ir iekļauti jautājumi, kas attiecas uz personām, kā arī daži jautājumi par mājsaimniecību kopumā.

Mājaslapas sadaļā Respondentiem/Veidlapas varat iepazīties ar apsekojumu veidlapām.

Dati par mājsaimniecībām ir sadalīti pēc mājsaimniecību demogrāfiskā tipa, ienākumu līmeņa un pa statistiskajiem reģioniem.

Dati par IKT lietošanu iedzīvotāju vidū doti sadalījumā pēc nodarbinātības, vecuma grupām, dzimuma, izglītības līmeņa un pa statistiskajiem reģioniem. Lai atspoguļotu IKT statistikas rādītāju atšķirības mājsaimniecībās ar dažādu ienākumu līmeni, tiek izmantotas ienākumu kvartiles.

Mērķa populācija

Apsekojums aptver personas vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Izlases apjoms

Apsekojumā izlase ir jaukta tipa dizaina izlase:

1) Izlases CAPI (klātienes intervijām) daļa ir veidota kā divpakāpju izlase, kur pirmajā pakāpē atlasīti iecirkņi, izmantojot stratificētas sistemātiskas izlases veidošanas principus. Iecirkņi ir iedalīti 16 stratās, kas veidotas izmantojot  teritoriālās (Rīga, lielpilsētas, mazpilsētas, lauku teritorijas) un statistisko reģionu (Rīga, Pierīga, Kurzeme, Latgale, Vidzeme, Latgale) grupu apvienojumu.

Izlases otrajā pakāpē atlasītas ir personas, izmantojot vienkāršas gadījuma izlases veidošanas principus.

2) Izlases CATI (telefonintervijām) daļa ir veidota kā stratificēta vienkārša gadījuma izlase, kur atlasītas personas. Personas iedalītas 36 stratās, kas veidotas, kā vecuma grupu (16-24, 25-34, 35-44, 45-54, 55-64, 65-74) un statistisko reģionu (Rīga, Pierīga, Kurzeme, Latgale, Vidzeme, Latgale) apvienojums.

Gads

Izlasē iekļautās mājsaimniecības

Respondējošās

Mājsaimniecības

Personas

2016 10 998 (personas) ... 6 955
2015 5 496 3 310 6 303
2014 5 492 2 970 4 980
2013 5 488 3 416 5 994
2012 5 498 3 319 6 064
2011 5 498 3 877 7 238
2010 5 502 3 628 6 754
2009 5 487 3 907 7 790
2008 5 503 3 737 7 531

Datu aprēķināšana

Aprēķina metodes

No izlasē iekļautajiem respondentiem iegūtā informācija tiek vispārināta, izmantojot katrai izlases vienībai piešķiros svarus.

Detalizētāka datu aprēķinu, svaru veidošanas informācija atrodama šeit, meklējot pēc projekta Pakalpojumi un tēmas Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās.

Datu precizēšana

Publicētajiem datiem nav paredzēta koriģēšana.

Salīdzināmība

Salīdzināmība laikā

Salīdzināmi dati par datoru un interneta lietošanu mājsaimniecībās ir pieejami no 2004. gada.

Starptautiski salīdzinājumi

Eurostat

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) apkopo un savā mājaslapā publicē datus par Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās un uzņēmumos Eiropas Savienības valstīs un katrā valstī atsevišķi. Šos datus var atrast sadaļā: Statistics/Industry, trade and services/Information society/Database.

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/

Konfidencialitāte

Respondentu sniegtās informācijas konfidencialitāti aizsargā Statistikas likuma 17.pants, kas nosaka tiesības un pienākumus, kuri jāveic Centrālajai statistikas pārvaldei vai citām institūcijām, kas nodarbojas ar valsts un citu statistiku. Lasīt vairāk

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Vārds

Uzvārds

Telefona numurs

Amats

E-pasts

Aiva

Grinšpone

+371 67366664

vecākā referente

Aiva.Grinšpone [at] csb [dot] gov [dot] lv

Metadati pēdējo reizi atjaunoti

18.10.2016.

Saistītās tēmas

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi

Privāto mājsaimniecību skaits

Uzņēmumu izdevumi informācijas un komunikāciju tehnoloģijām

Uzņēmumu nodrošinātība ar IKT un e-komercija

Nosacītie apzīmējumi

-

Parādība nav konstatēta

0

Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par pusi no lietotās mērvienības

...

Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi

X

Tabulas rindas un ailes krustpunktā esošās rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama

.

Dati nav publicējami to konfidencialitātes dēļ

Ja dati ir absolūti skaitļi

0

Parādība nav konstatēta