Datus par darbaspēka izmaksu indeksu izmanto, lai nodrošinātu Kopienas valstis ar regulāriem (īstermiņa) un savlaicīgiem darbaspēka izmaksu rādītājiem, lai kontrolētu izmaiņas darbaspēka izmaksās un lai izprastu inflācijas procesu un darbaspēka tirgus dinamiku.

Definīcijas

Bruto darba samaksa ir regulāra un neregulāra tiešā darba samaksa – pamatalga (mēnešalga, amata alga), samaksa par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas un prēmijas, piemaksas par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās, piemaksas pie atvaļinājuma, atvaļinājuma pabalsts, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu; samaksa par nenostrādātām dienām – par ikgadējo un papildatvaļinājumu, samaksa par citām dienām, kurās nestrādā; valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu, ko maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas. Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, bruto darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā.

Sākot ar 2009. gadu, bruto darba samaksas sastāvā iekļauta samaksa par dīkstāvēm: līdz 2008. gadam samaksa par dīkstāvēm ir pārējo darbaspēka izmaksu sastāvā.

Darba devēja izdevumi, kas nepieciešami, lai nodarbinātu darbiniekus.

Darbaspēka izmaksas satur atlīdzību par padarīto darbu gan naudā (tiešā darba samaksa), gan preču un pakalpojumu veidā (darba samaksa natūrā); darba devēja obligātos un brīvprātīgos sociālās apdrošināšanas maksājumus darbinieku labā; darba devēja tiešos sociālos maksājumus darbiniekiem, kā arī citas izmaksas, kas rodas, nodarbinot darbaspēku. 

Aprēķinos no darbaspēka izmaksām tiek atņemtas darba samaksas subsīdijas. 

Indekss, kas parāda darba devēja vienas stundas izmaksu izmaiņas, nodarbinot darbaspēku ar darba laika uzskaiti. Ceturkšņa darbaspēka izmaksu indeksu aprēķina, par bāzi pieņemot 2012. gada vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas, neiekļaujot profesionālās apmācības izmaksas, ko apmaksā darba devējs, un darbā pieņemšanas izmaksas.

Indekss, kas parāda darba devēja vienas stundas izmaksu izmaiņas, nodarbinot darbaspēku ar darba laika uzskaiti. Ceturkšņa darbaspēka izmaksu indeksu aprēķina, par bāzi pieņemot 2012. gada vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas, neiekļaujot profesionālās apmācības izmaksas, ko apmaksā darba devējs, un darbā pieņemšanas izmaksas.

Novērsta sezonas un darba dienu skaita ietekme.

Pārējās darbaspēka izmaksās iekļauts: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko maksā darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju apdrošināšanas iemaksas, veselības un dzīvības apdrošināšanas iemaksas u. c.), darba devēja pabalsti, balvas, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksa, atlaišanas pabalsts, samaksa par dīkstāvēm (līdz 2008. gadam ieskaitot), uzņēmējdarbības riska valsts nodeva.

Salīdzinot ar ceturkšņa datiem, pārējas darbaspēka izmaksas gadā satur profesionālās apmācības izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar darbinieku pieņemšanu darbā, darba apģērba un uniformu izmaksas, darba dēļ nepieciešamo medicīnisko pārbaužu un vakcināciju izmaksas, speciālu ēdienu un dzērienu izmaksas.

Darbaspēka izmaksu summa ceturksnī (gadā), dalīta ar attiecīgajā ceturksnī (gadā) nostrādāto stundu summu.

Salīdzinot ar ceturkšņa datiem, vienas stundas darbaspēka izmaksas gadā satur profesionālās apmācības un darbā pieņemšanas izdevumus; darba apģērba, uniformu un citas, iepriekš neuzskaitītas, darbaspēka izmaksas.

Datu pieejamība

Datu publicēšanas kalendārs

Dati mājaslapas sadaļā Galvenie rādītāji un Datubāzes tiek atjaunoti saskaņā ar datu publicēšanas kalendāru.

Statistikas tēma Dati par periodu Plānotais publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Darbaspēka izmaksu indekss
  • par 2017. gada 3. ceturksni
15.12.2017
Darbaspēka izmaksu indekss
  • par 2017. gada 4. ceturksni
16.03.2018
Darbaspēka izmaksu indekss
  • par 2018. gada 1. ceturksni
15.06.2018
Darbaspēka izmaksu indekss
  • par 2018. gada 2. ceturksni
17.09.2018
Darbaspēka izmaksu indekss
  • par 2018. gada 3. ceturksni
17.12.2018

Statistikas tēma Dati par periodu Datu publicēšanas datumskārtošanas ikona Piezīmes
Darbaspēka izmaksu indekss
  • par 2017. gada 2. ceturksni
15.09.2017
Darbaspēka izmaksu indekss
  • par 2017. gada 1. ceturksni
15.06.2017
Darbaspēka izmaksu indekss
  • par 2016.gada 4.ceturksni
16.03.2017
Darbaspēka izmaksu indekss
  • par 2016.gada 3.ceturksni
15.12.2016
Darbaspēka izmaksu indekss
  • par 2016.gada 2.ceturksni
15.09.2016

Dati tiek publicēti 75. dienā pēc pārskata perioda beigām.

Publikācijas

CSP izveidotās publikācijas par dažādiem periodiem (no 2007.gada) iespējams lejupielādēt sadaļā E-publikācijas. Drukātā veidā publikācijas var saņemt, iepazīstoties ar pasūtīšanas iespējām sadaļā Publikācijas.

Dati par darbaspēka izmaksām arī ir publicēti CSP statistikas ikmēneša biļetenos un statistikas gadagrāmatās. Izdevumi pieejami sadaļā "E-publikācijas" zem tēmas "Vispārīgā statistika".

Klasifikācijas

Dati apkopoti, aprēķināti un publicēti, izmantojot Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 2. redakciju (NACE 2. red.).

CSP mājaslapā ir publicēts Klasifikāciju katalogs ar klasifikāciju kodiem un to skaidrojumiem.

Speciāli sagatavoti dati

Ja ir nepieciešami statistiskie dati, kas nav publicēti CSP publikācijās un kas nav atrodami CSP datubāzē, iesakām sūtīt informācijas pieprasījumu CSP:
  - pa pastu uz adresi: Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301;
  - pa e-pastu info [at] csb [dot] gov [dot] lv;
  - ierodoties personīgi Informācijas centrā.

Vairāk informācijas

Datu vākšana

Apsekojuma metode un datu avoti

Darbaspēka izmaksu indeksa dati tiek iegūti, veicot uzņēmumu, centrālo valdības institūciju, pašvaldību un to institūciju un institucionālo vienību apsekojumu.

Informācija tiek iegūta, apkopojot CSP izstrādātās ceturkšņa statistikas pārskata veidlapas par komersantu, iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu darbību ( 2-darbs, 2-darbs-pašvaldibas un  2-darbs (īsā)) datus un administratīvos datus.

Veidlapu 2-darbs (īsā), kurā ir mazāk rādītāju nekā veidlapā 2-darbs, aizpilda individuālie komersanti, nodibinājumi, biedrības un fondi ar darbinieku skaitu no 7 līdz 49. Veidlapu 2-darbs-pašvaldības aizpilda pašvaldības un citas pašvaldību struktūru iestādes. Pārējās izlasē iekļuvušās statistiskās vienības - veidlapu 2-darbs.

Administratīvie dati tiek iegūti CSP aprēķinu rezultātā no Valsts ieņēmuma dienesta datiem – no ziņojuma par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, ziņojuma par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un no Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas.

Informācija tiek apkopota visās nozarēs. Dati pa saimniecisko darbību veidiem tiek apkopoti pēc respondenta galvenā darbības veida, kurā tiek iekļauti arī visi pārējie respondenta darbības veidi, izņemot pašvaldību centralizētās grāmatvedības, kuras datus iesniedz atsevišķi pa šādām nozarēm:

  • elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana;
  • valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana;
  • izglītība;
  • sociālā aprūpe ar izmitināšanu;
  • sociālā aprūpe bez izmitināšanas;
  • radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības;
  • bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība;
  • uzkopšanas darbības.

Mājaslapas sadaļā Respondentiem/Veidlapas varat iepazīties ar apsekojumu veidlapām.

Mērķa populācija

Datu mērķpopulācija ir visas ekonomiski aktīvas statistiskās vienības 2017. gadā – valsts un pašvaldību budžeta iestādes, valsts un pašvaldību komersanti, privātās komercsabiedrības, individuālie komersanti, zemnieku un zvejnieku saimniecības ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk, nodibinājumi, biedrības un fondi ar nodarbināto skaitu 1 un vairāk.

Apsekojuma mērķa populācijai nepieder:

  • reliģiskās organizācijas;
  • lauku amatnieka uzņēmumi;
  • ģimenes uzņēmumi;
  • fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicējas.

Mērķa populācijā neietilpst arī statistiskās vienības, kurām NACE 2. red. pamatdarbības nozares kods sākas ar 97 vai 98.

Mērķa populācija Nodarbināto skaits
1–6 7–9 10–49 50+
Valsts un pašvaldību budžeta iestādes pilns apsekojums
Valsts un pašvaldību komersanti pilns apsekojums
Privātās komercsabiedrības imputē izlases apsekojums pilns apsekojums
Individuālie komersanti imputē izlases apsekojums pilns apsekojums
Zvejnieku un zemnieku saimniecības neapseko pilns apsekojums
Nodibinājumi, biedrības un fondi valsts vai pašvaldību nodibinājumi
(SVTK* kods sākas ar 1 vai 2)
pilns apsekojums

pārējie
(SVTK* kods nesākas ar 1 vai 2)

imputē izlases apsekojums pilns apsekojums

* SVTK – CSP Statistisko vienību tipoloģiskais klasifikators.

Izlases apjoms

2017. gadā katru ceturksni tiek apsekoti vairāk nekā 7 tūkst. respondentu.

Budžeta iestādes, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk un visas privātā sektora komercsabiedrības ar darbinieku skaitu 50 un vairāk tiek apsekotas pilnībā. Pārējās statistiskās vienības apseko izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kuru veic iepriekš izveidotās stratās pēc saimnieciskās darbības veida un uzņēmuma lieluma (pēc darbinieku skaita).

Mērķpopulācija Izlases apjoms Rāmis %
Valsts un pašvaldību budžeta iestādes 992 992 100
Valsts un pašvaldību komersanti 457 457 100
Privātās komercsabiedrības 5 830 14 677 40
Individuālie komersanti 27 120 23
Zvejnieku un zemnieku saimniecības 7 7 100
Nodibinājumi, biedrības fondi 179 397 45
Kopā 7 492 16 650 45

Izlasē, neatkarīgi no visiem citiem nosacījumiem, tika iekļauti 1115 vispārējās valdības sektora uzņēmumi (institucionālā sektora klasifikācijas kods sākas ar S13).

Datu aprēķināšana

Aprēķina metodes

Informācija tiek iegūta no statistikas pārskatiem katru ceturksni. No izlasē iekļautajiem respondentiem iegūtā informācija tiek vispārināta, izmantojot katrai izlases vienībai piešķirtos svarus.Ar svariem pareizinātos pārskatu rādītājus vispirms summē klašu (četru ciparu zīmju), grupu (trīs ciparu zīmju), nodaļu (divu ciparu zīmju) un sadaļu (burtu) līmenī saskaņā ar NACE 2. redakciju. Informācija tiek apkopota pēc respondenta galvenā darbības veida.

Katru ceturksni datu kopsavilkumi tiek analizēti, lai novērtētu nerespondējošo un tiešā veidā neapsekoto statistisko vienību imputācijas un svaru pielietošanas rezultātā iegūto datu ticamību. Kopsavilkumu rādītāji tiek salīdzināti ar iepriekšējiem periodiem un administratīvajiem datu avotiem.

Darbaspēka izmaksu indeksu DII (procentos) periodā aprēķina, par bāzi pieņemot 2012. gada vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas (100%):

DIIt = DIt : DIvidējās par 2012.gadu x 100, kur

DIvidējās par 2012.gadu – vienas stundas darbaspēka izmaksas vidēji 2012. gadā,

DIt – vienas stundas darbaspēka izmaksas periodā t.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas DI periodā t tiek aprēķinātas šādi:

DIt = KDIt : KSt, kur

KDIt – kopējās darbaspēka izmaksas periodā t,

KSt – kopējās faktiski nostrādātās stundas periodā t.

Darbaspēka izmaksu indeksu aprēķina atsevišķi katrai no šādām trīs darbaspēka izmaksu kategorijām:

  1. kopējām darbaspēka izmaksām;
  2. bruto darba samaksai;
  3. pārējām darbaspēka izmaksām.

Darbaspēka izmaksu indekss NACE 2. red. agregātam B–S aprēķināts pēc Laspeiresa ķēdes indeksa metodes, kur par svariem izmantotas iepriekšējā gada kopējās darbaspēka izmaksas sadalījumā pa NACE sadaļām. Svari tiek mainīti katru gadu.

Darbaspēka izmaksu indeksi tiek aprēķināti un publicēti divos veidos – sezonāli izlīdzināti un neizlīdzināti. Sezonāli izlīdzināti dati ir dati, kas laika rindu analīzē ļauj objektīvāk novērtēt izmaiņas ekonomiskajos procesos, novēršot sezonas, darba dienu skaita, dažādu brīvdienu (piemēram Lieldienu, Līgo, Ziemassvētku) ietekmi uz darbaspēka izmaksām. Sezonāli izlīdzinātus datus iegūst, izmantojot speciālu datu apstrādes programmu DEMETRA. Pēc sezonālās izlīdzināšanas, pievienojot jaunā perioda datus, tiek pārrēķināti arī iepriekšējo periodu dati.

Kalendārā un sezonālā izlīdzināšana

Laikrinda ir sakārtotu novērojumu virkne, kuras elementi iegūti vienādos laika intervālos, piemēram, mēnešos. Laikrinda raksturo rādītāja izmaiņas jeb attīstību. Liela daļa ar ekonomiku saistītu laikrindu satur sezonalitāti un kalendāros efektus.

Sezonalitāte jeb laikrindas sezonālās svārstības ir notikumi, kas ar lielāku vai mazāku regularitāti atkārtojas ik gadu. Piemēram, Ziemassvētku dāvanu pirkšanas laiks ik gadu atspoguļojas laikrindās par mazumtirdzniecības pārdošanas datiem. Par galvenajiem sezonalitātes cēloņiem var minēt gadalaiku maiņu, sociālos paradumus un institucionālo notikumu ietekmi.

Kalendārie efekti ir kalendāra ietekme uz laikrindu. Tā ir atšķirīgo darbdienu skaita (vai pirmdienu, otrdienu un citu nedēļas dienu skaita) mēnešos ietekme uz rādītāja izmaiņām. Piemēram, atšķirīgais darbdienu skaits starp mēnešiem var ietekmēt laikrindas datus par saražotās produkcijas daudzumiem.

Laikrindas sezonālās svārstības un kalendārie efekti var apgrūtināt laikrindas analīzes procesu, jo traucē iegūt skaidru izpratni par rādītāja attīstību. Lai novērstu sezonālo svārstību un kalendāro efektu ietekmi uz laikrindu, veic laikrindas sezonālo koriģēšanu.

Rezultātā tiek iegūta sezonāli koriģētā laikrinda, kas nesatur sezonālās svārstības un kalendāros efektus. Tas nozīmē, ka sezonāli koriģētās laikrindas dati ir informācija par „jaunumiem” rādītāja izmaiņās, piemēram, izmaiņām tendencēs, biznesa ciklā vai neregulārajā komponentē. Tāpat sezonālās koriģēšanas procesā tiek iegūta kalendāri koriģētā laikrinda, kurā ir novērsta kalendāro efektu jeb atšķirīgā darbdienu skaita starp mēnešiem ietekme. Sezonāli koriģēto datu specifika ļauj uzlabot datu salīdzināmību laikā:

  • Sezonāli koriģētie dati nesatur sezonālās svārstības un kalendāros efektus, tādejādi, iespējams salīdzināt, piemēram, pašreizējā mēneša datus ar iepriekšējā mēneša datiem.
  • Kalendāri koriģētie dati nesatur kalendāro efektu ietekmi un tiek izmantoti, lai salīdzinātu, piemēram, pašreizējā mēneša datus ar iepriekšējā gada atbilstošā mēneša datiem.

Jāņem vērā, ka, papildinot laikrindu ar jauniem datiem, tiek pārrēķināta visa sezonāli koriģētā laikrinda. Reizi gadā CSP veic laikrindu modeļu pārskatīšanu – tas nozīmē – tiek pārbaudīta modeļu atbilstība laikrindām un vajadzības gadījumā laikrindu modeļi tiek uzlaboti.

CSP sezonālā koriģēšana tiek veikta ņemot vērā Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) izstrādātās sezonālās koriģēšanas vadlīnijas.

 

Programma

JDemetra+

Sezonālās izlīdzināšanas metode

TRAMO/SEATS

Pēdējā modeļu pārskatīšana tika veikta

2017. gada 1. ceturkšņa datiem

Bāzes gads

Darbaspēka izmaksu indeksa bāzes gads – 2012. gads.

Datu precizēšana

Ceturkšņa dati tiek pārskatīti katru ceturksni no gada sākuma. Gada dati netiek precizēti.

Darbaspēka izmaksu indekss tiek pārskatīts katru ceturksni, veicot datu sezonālo izlīdzināšanu.

Salīdzināmība

Salīdzināmība laikā

Dati par darbaspēka izmaksu indeksu ir pieejami no 2000. gada pirmā ceturkšņa.

Ar 2009. gada 1. ceturksni dati tiek publicēti pēc jaunās Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 2. redakcijas (NACE 2. red.). Lai nodrošinātu pietiekami garu salīdzināmu datu laikrindu, 2005.–2008. gada dati tika pārrēķināti saskaņā ar jauno NACE redakciju.

Starptautiskie salīdzinājumi

Eurostat

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) apkopo un savā mājaslapā publicē darbaspēka izmaksas stundā Eiropas Savienības un eirozonas valstīs kopā, kā arī par katru valsti atsevišķi. Šos datus var atrast sadaļā: Statistics/ Population and social conditions/ Labour Market (including the Labour Force Survey)/ Labour costs/ Database:

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/

Konfidencialitāte

Respondentu sniegtās informācijas konfidencialitāti aizsargā Statistikas likuma 17.pants, kas nosaka tiesības un pienākumus, kuri jāveic Centrālajai statistikas pārvaldei vai citām institūcijām, kas nodarbojas ar valsts un citu statistiku. Lasīt vairāk

Kvalitāte

Kvalitātes ziņojumus sagatavo saskaņā ar ES prasībām noteiktās statistikas jomās.

Kvalitātes ziņojumi sniedz detalizētu informāciju iekšējiem un ārējiem datu lietotājiem par sagatavoto datu kvalitāti un statistiskā produkta sagatavošanas posmiem. Kvalitātes ziņojumu tēmas ir pieejamas šeit.

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Vārds Uzvārds Telefona numurs Amats E-pasts
Lija Luste 67366917 daļas vadītājs Lija.Luste@csb.gov.lv

Metadati pēdējo reizi atjaunoti

17.07.2017.

Saistītās tēmas

Darbaspēka izmaksas un to struktūra

Mēneša vidējā un reālā darba samaksa

Vienas stundas darbaspēka izmaksas

Nosacītie apzīmējumi

-

Parādība nav konstatēta

0

Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par pusi no lietotās mērvienības

...

Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi

X

Tabulas rindas un ailes krustpunktā esošās rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama

.

Dati nav publicējami to konfidencialitātes dēļ

Ja dati ir absolūti skaitļi

0

Parādība nav konstatēta