Lauksaimniecība - Tēma

Citāts no „Latvijas statistikas atlasa” (M.Skujenieks, Rīga 1938):

Lauku saimniecību lielums

Lauku saimniecību zemes platība Latvijā caurmērā ir 19,7 hektāri. Dažādos apvidos saimniecību caurmēra lielums nav vienāds, jo blakus sīkajām un vidēja lieluma saimniecībām pastāv arī saimniecības ar samērā lielu zemes platību. Vissīkākās saimniecības ir Latvijas austrumu daļā un daudzos jūrmalas apvidos. Caurmērā vislielākās saimniecības atrodas Kurzemē, Zemgales līdzenumā un Vidzemes vidus un ziemeļu daļā.

Pēc agrārās reformas Latvijā pārsvarā ir sīkās un mazās saimniecības ar mazāk nekā 20 ha zemes. Pie šī lieluma saimniecībām pieder vairāk nekā 2/3 no visām lauku saimniecībām. Tomēr Latvijas zemes lielāko daļu apstrādā vidējās un lielās saimniecības, pie kurām gan pieder tikai 31,6% no visām saimniecībām, bet toties 64,5% no visas zemes. Viena ceturtā daļa no zemes pieder saimniecībām, kas lielākas par 50 hektāriem. […]

Aramzeme

Pasaules kara laikā Latvijā samazinājās aramzemes platība, jo plašos apvidos to neapstrādāja, tā apauga krūmiem un nenesa augļus. Tamdēļ arī 1923.gadā aramzemes platība bija mazāka nekā 1913.gadā, bet jau 1929.gadā bija pārsniegts pirmskara stāvoklis. 1935.gadā aramzemes bija par 384 100 ha vairāk nekā 1913.gadā, nerunājot nemaz par salīdzinājumu ar stāvokli pirmajos pēckara gados. Aramzemes platība palielinājusies, salīdzinot ar pirmskara stāvokli, par 22%.

Maizes labība

Rudzi Latvijā ir svarīgākā maizes labība. 1937.gadā zem rudzu sējumiem bija 288 500 hektāri. Rudzu sējumu platība ar mazām svārstībām pieaug, bet vēl nav sasniegusi pirmskara apmērus. Pēdējā pirmskara piecgadē ar rudziem caurmērā gadā bija apsēti 350 700 hektāri, bet 1933.-37.gados caurmērā tikai 268 700 hektāri. Neskatoties uz to, ka rudzu sējumu platība samazinājusies, kopraža tomēr ievērojami palielinājusies. Rudzu sējumu platība tagad vēl ar vienmēr ir par 600 000 hektāriem mazāka nekā pirms kara, bet rudzu kopraža ir ievērojami lielāka. Tas izskaidrojams ar labāku un lietderīgāku zemes apstrādāšanu, jo pēdējos pirmskara gados no 1 hektāra caurmērā ražoti tikai 9,29 kvintāli, kamēr 1937.gadā jau 14,61 kvintāli. Intensīvā zemes apstrādāšana devusi labus panākumus. […]

Kartupeļi

Kartupeļu lauku platība pirmajos pēckara gados bija stipri samazinājusies, bet jau 1923.gadā sasniedza agrākos apmērus. Kartupeļu lauku platība palielinājusies par 60%, bet kopraža gandrīz trīskāršojusies. Kartupeļu lauku platība pieauga sevišķi pēc tam, kad Latvija sāka patērēt vienīgi vietējos spirtu un it sevišķi tad, kad spirtu sāka piejaukt benzīnam. Kartupeļus kā izejvielu spirta dedzinātavās lietoja 1928.-32.gados caurmērā gadā 28 000 tonnas, bet laikā no 1933.-37.gadam 68 000 tonnas. Galvenā kārtā kartupeļu lauku platības pieaugumu pēdējos gados ietekmējusi propaganda par kartupeļu ražas pavairošanu uz lopbarības sakņaugu rēķina, jo ievērojot pēdējo augstākās ražošanas izmaksas, izdevīgāki lopbarības vajadzībām ražot vairāk kartupeļu, kuriem ražošanas izmaksas zemākas (Ls 386 uz 1 ha pret Ls 470 lopbarības sakneņiem). Jāpiezīmē, ka arī cūku skaita pieaugums pēdējos gados sekmējis kartupeļu lauku pavairošanu un ražu celšanu, jo kartupeļus lielākos apmēros izlieto cūku barībai. […]

Cukurbietes

Cukurbiešu audzēšana Latvijā iesākās plašākos apmēros tikai pēc 1927.gada, bet it sevišķi kopš 1932.gada, kad Latvijas iedzīvotāji patērēja vairāk Latvijā ražotu cukuru, nekā no ārzemēm ievestu. Dabiskā kārtā cukurbietes galvenā kārtā audzē 3 cukurfabriku tuvumā un gar dzelzceļu un ūdensceļiem, kas ved uz šīm fabrikām. […]

Laikā no 1925.-29.gadam Latvija ieveda caurmērā pa gadu 37 800 tonnas cukura, bet laikā no 1933.-37.gadam caurmērā ražotas 42 200 tonnas vietējā cukura. Ar to arī mazliet cēlies cukura patēriņš. Par cukuru, kuru ieveda no ārzemēm, laikā no 1925.-29.gadam pa gadu maksāja 14.5 miljonus latu. […]

Cukurbietes un cukura ražošana, 1928 – 1937

 

Platība,  ha

Kopraža, 1000 tonnas

Ražība, kvint./ha

Cukura raža, 1000 tonnas

1928

969

4.9

1.6

1929

1700

20.7

121

9.5

1930

2100

39

181

14.4

1931

4500

61.1

134

16.5

1932

8600

184

210

27.7

1933

13100

185.7

142

29.2

1934

14500

338.5

233

53.9

1935

15500

292.7

192

45.1

1936

11700

234.8

202

38

1937

13800

280

203

45

Govslopi (liellopi)

Govslopu absolūtais skaits Latvijā ir mazāks nekā Skandināvijā un Somijā, bet lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Uz 1 kvadrātkilometra vairāk nekā Latvijā govslopu ir tikai Dānijā un Lietuvā, bet samērā ar iedzīvotāju skaitu, kas, bez šaubām, ir pareizākā salīdzināšanas mēraukla, Latvija starp ziemeļu valstīm ieņem otro vietu un starp Eiropas valstīm trešo vietu, jo uz 100 iedzīvotājiem Īrijas brīvvalstī ir 135 govslopi. Pēc Norvēģijas nāk Šveice ar 38, Francija ar 37, Holande ar 31. Vācijā uz 100 iedzīvotājiem ir 28 govslopi. Tā kā Latvija ieņem trešo vietu starp Eiropas valstīm govslopu skaita samērā ar iedzīvotāju skaitu, tad ir arī saprotams, ka Latvija sviesta eksporta daudzuma ziņā ieņem ļoti redzamu vietu.

Eksportētā sviesta daudzuma ziņā Latvija absolūtos skaitļos Eiropā ieņem piekto vietu, jo tikai Dānija, Holande, Zviedrija un Īrija eksportē vēl vairāk. Pēc eksportētā sviesta daudzuma uz katru iedzīvotāju Latvija Eiropā ieņem trešo vietu, kas arī saprotams, kad atceramies, ka Latvija ieņem trešo vietu starp Eiropas valstīm govslopu skaita samērā ar valsts iedzīvotāju skaitu. 1938.gada pirmajā pusē eksportētā sviesta daudzuma ziņā Latvija Eiropā ieņēma 4.vietu un pasaulē 6.vietu. Vairāk par Latviju sviestu eksportējušas vienīgi Dānija, Jaunzēlande, Austrālija, Holande un Zviedrija.

 

 

   

    

 

 

Dati apkopoti no Valsts statistiskās pārvaldes izdevumiem "Latvijas statistikas gadagrāmata" (1920-1939)

 

 

Interesanti fakti...

 

Piena un piena tauku caurmēra raža no 1 govs 1931./32. s.g. pēc lopkopības pārraudzības biedrību datiem (Latvijas statistiskā gada grāmata 1932)

Pilnpiena kopraža 1929./1930. saimniecības gadā pēc lauksaimniecības produkcijas skaitīšanas datiem (Latvijas statistiskā gada grāmata 1932)

Zemes kultūrveidi un aramzemes izmantošana (Latvijas statistikas gada grāmata 1937/38)

Sabiedriskie pasākumi lauksaimniecībā uz 1938.g. 1.aprīli (Latvijas statistikas gada grāmata 1937/38)

Lopkautuves un gaļas izmeklēšanas stacijas 1938.g. (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)