Citāts no „Latvijas statistikas atlasa” (M.Skujenieks, Rīga 1938):

 

Latvijā izdotās grāmatas

Kopš 1919.gada Latvijā pavisam izdotas 22868 grāmatas. 19124 vai 83% no tām bija latviešu valodā. […] Uz vienu iedzīvotāju iznākušo grāmatu skaita ziņā Latvija pēc Dānijas ieņemt otro vietu Eiropā. Saimnieciskā krīze arī uz grāmatniecību bija atstājusi visai jūtamu iespaidu. Kamēr 1928. un 1929.gados Latvijā ik gadus iespieda vairāk nekā 1800 grāmatas un brošūras, tikmēr 1932.gadā tikai 797. Kopš šī gada grāmatu skaits atkal pieaug. Ja agrāk dažos gados ir izdots mazliet lielāks grāmatu skaits, tad ir jāņem vērā, ka gadi ar uzkrītoši lielu iznākušo grāmatu skaitu (1925. un 1928.) bija saeimas vēlēšanu gadi ar lielo un mazvērtīgo aģitācijas literatūru. Vēl ātrāk par izdoto grāmatu skaitu ir pieaudzis izdoto grāmatu lappušu skaits, kas norāda uz to, ka brošūru literatūras vietā stājas lielāki izdevumi. Bez tam pēdējos gados pieaug arī izdoto grāmatu tirāža. 1932.gadā koptirāža bija 1,78 miljoni, 1933.gadā 1,85, 1934.gadā 2,59, 1935.gadā 3,50 un 1936.gadā 4,02 miljoni.

Bibliotēkas

[…] Bibliotēku skaits, sakarā ar dažu organizāciju izbeigšanos, mazliet ir samazinājies, bet grāmatu skaits bibliotēkās nemitīgi palielinās. Tagad pašvaldību un privātās bibliotēkās ir vairāk nekā 2,1 miljons sējumu. Bez tam tautskolu bibliotēkās ir 192400 grāmatu, vidus- un arodskolu bibliotēkās vairāk nekā 50000 grāmatu un valsts bibliotēkās 527000 grāmatu. Tālāk pastāv daudzas speciālās bibliotēkas pie dažādām iestādēm, kā Universitātes un gandrīz visām ministrijām ar kopā 414000 sējumiem 1936.g. u.t.t. Dažādās bibiliotēkās lasītāji mūsu valstī atrod vairāk nekā 5,9 miljonus grāmatu. […]

Radio

[…] Latvijā radiofons darbojas tikai 13 gadus un šinī īsajā laikā izaudzis par visai svarīgu faktoru mūsu zemē. Radiofona darbības sākumā Latviju nepietiekošā mērā apkalpoja nelielais Rīgas raidītājs. Tagad darbojas 4 raidītāji, to starpā spēcīgā Madonas stacija. Abonentu skaits nemitīgi pieaudzis, un šīgada sākumā Latvijā bija reģistrēti 118296 radioabonenti. Tas nozīmē, ka no katriem 1000 iedzīvotājiem 60 ir abonenti, jeb uz katriem 17 iedzīvotājiem ir viens uztvērējs. Visvairāk radioklausītāju ir Dānijā, kur uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir 176 radio uztvērēji. Tālāk nāk Anglija (171), Zviedrija (151), Vācija (122), Holande (118), Šveice (114), Norvēģija (83), Francija (77), Čehoslovākija (63), Latvija (60), Somija (47), Ungārija (41), Igaunija (34), Krievija (22), Polija (20), Itālija (15), Lietuva (14) un Balkānu valstis (2-8). Arī radiofona programma kā apmēru, tā arī satura ziņā ir nemitīgi paplašinājusies.

  

 

 

 

Dati apkopoti no Valsts statistiskās pārvaldes izdevumiem "Latvijas statistikas gadagrāmata" (1920-1939).

 

 

 

Interesanti fakti...

 

Kultūras fonda piespriestie pabalsti 1935./36. un 1936./37. saimniecības gadā (Latvijas statistikas gadagrāmata 1936)

Radio abonenti 1932.-1937.g. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1936)

Radio programma 1934./35.-1936./37.g. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1936)

Publisko bibliotēku darbība 1938.gadā (Latvijas statistikas gadagrāmata 1939)

Izdotās grāmatas un brošūras 1938.gadā  (Latvijas statistikas gadagrāmata 1939)

Laikrakstu numuru un eksemplāru skaits 1936-1938.gadā (Latvijas statistikas gadagrāmata 1939)

Skatuves mākslas iestāžu darbība 1937./38.gada sezonā (Latvijas statistikas gadagrāmata 1939)

Kinematogrāfi un to darbība 1938.gadā (Latvijas statistikas gadagrāmata 1939)