Iedzīvotāji - urbanizācija - Tēma

Citāts no „Latvijas statistikas atlasa” (M.Skujenieks, Rīga 1938):

Latvijā tāpat kā visās zemēs, pieaug pilsētnieku skaits, pie kam šeit nav runa par dabisku pieaugumu, bet gan par lauku iedzīvotāju ieceļošanu pilsētās. Šis process mūsu zemē iesākās pagājušā gadsimteņa otrā ceturksnī, bet Pasaules kara notikumi to pārtrauca. Šeit atzīmētos skaitļos par pilsētniekiem uzskatīti iedzīvotāji pilsētās un miestos, kuros vairāk kā 2000 iedzīvotāju.

Iedzīvotāju procents pilsētās un uz laukiem

 

Pilsētās

Uz laukiem

Pavisam

1800

7,3

92,7

100

1863

14,8

85,2

100

1897

29,4

70,6

100

1914

40,3

59,7

100

1920

23,6

76,4

100

1925

32,8

67,2

100

1930

34,9

65,1

100

1935

34,6

65,4

100

Visi šie skaitļi nav pilnīgi salīdzināmi, jo tie aprēķināti dažādos laikos pēc dažādām metodēm. Tomēr vispārīgo ainu par attīstības gaitu tie dod. Visvairāk pilsētnieku bija īsi pirms Pasaules kara, kad Rīgai bija pāri par pusmiljona iedzīvotāju (1913.g. 5.decembra skaitīšana) un kad Liepājai un Daugavpilij bija pāri par 100 000 iedzīvotāju un vairākām citām pilsētām bija pāri par 10 000 iedzīvotāju. Kara laikā pilsētnieku skaits strauji samazinājās, lai pēc tam atkal pieaugtu. Ievērību pelna laikmets starp abām pēdējām skaitīšanām, kad pilsētnieku skaits gan pieauga, bet lauku iedzīvotāju skaita pieaugums bija vēl lielāks, kamdēļ arī lauku iedzīvotāju procents nedaudz palielinājies. Pēc kara sakarā ar pārgrozībām satiksmē, radās daudzas jaunas biezi apdzīvotas vietas ar pilsētiņu raksturu, kurām vēlāk piešķīra pilsētu tiesības. Tagad Latvijā ir 60 pilsētas, pie kam starp jaunajām pilsētām ir daudzas, kas pastāvēja jau sen kā miesti un ciemi (Ilūkste, Talsi, Kandava, Dobele, Krāslava u.t.t.), bet daudzas radušās pēc kara (Madona, Abrene u.c.). […]

Atsevišķo pilsētu iedzīvotāju skaits nav sevišķi grozījies. No lielākām pilsētām iedzīvotāju skaits beidzamos 10 gadus jūtami samazinājies Liepājā un Ventspilī, bet pieaudzis Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī un Grīvā. Bez šeit minētām pilsētām vēl ir 145 ciemi, starp kuriem dažiem ir lielāks iedzīvotāju skaits nekā sīkajās pilsētiņās, starp kurām dažām ļoti vecām (Grobiņa, Piltene) iedzīvotāju skaits pakāpeniski samazinās.

Uz laukiem iedzīvotāju skaits turpināja pieaugt līdz pagājušā gadsimteņa pēdējam ceturksnim, bet tad tas sāka samazināties, galvenā kārtā pateicoties aizceļošanai uz pilsētām un emigrācijai. Tā laikā starp 1881.g un 1897. gada skaitīšanām Latvijā, atskaitot Latgali un Ilūkstes apriņķi, par kuriem trūkst ziņu, lauku iedzīvotāju skaits samazinājās par 35 915. Samazināšanās turpinājās arī pēdējos pirmskara gados. Vienīgais laika sprīdis pēdējos 60 gados, kad lauku iedzīvotāju skaits absolūti un relatīvi pieaudzis, ir laikmets starp abām pēdējām tautas skaitīšanām (1930.-35.).

  

 

 

Dati apkopoti no Valsts statistiskās pārvaldes izdevumiem "Latvijas statistikas gadagrāmata" (1920-1939)

 

 

 

Interesanti fakti...

 

Latvijas pilsētu un miestu iedzīvotāju skaits 1922.gada sākumā un 1920.gada 14.jūnijā (Latvijas statistikas gada grāmata 1921)

Iedzīvotāju skaits pilsētās (Latvijas statistikas gada grāmata 1937/38)