Iedzīvotāji – ticība, tautība u.c. –Tēma

Citāts no „Latvijas statistikas atlasa” (M.Skujenieks, Rīga 1938):

Ticības

Iedzīvotāju konfesionālās piederības ziņā Latvija nav viengabalaina. Lielākā skaitā tur reprezentēti ev.-luterāņi, Romas katoļi, pareizticīgie, vecticīgie un Mozus ticīgie. Tomēr, […] Latvija savu iedzīvotāju vairākuma ticības ziņā spilgti sadalās divās daļās: protestantiskā vidus un rietumu daļā un Romas katoliskā austrumu daļā. Šī konfesionālā nevienādība šīm abām Latvijas daļām spēcīgi uzspiedusi savu zīmogu. Romas katoļu vairākums ir arī atrodams Aizputes apriņķa ziemeļos (suiti) un Bauskas apriņķa dienvidos un austrumos. Izkaisīti mazākā skaitā starp protestatiem, katoļi tagad sastopami visā valstī tāpat kā protestanti valsts austrumu daļā. Pareizticīgie lielākās dominējošās masās sastopami dažos ziemeļaustrumu pagastos un Madonas apkārtnē; vecticīgie galvenā kārtā sastopami joslā starp Daugavpili un Rēzekni. Izņemot Mozus ticīgos, visu pārējo konfesiju piederīgo absolūtais skaits pēdējos gadu desmitos ir nemitīgi pieaudzis. Tomēr pieauguma ātrums ir visai nevienāds, kādēļ dažu konfesiju piederīgo skaits relatīvi pieaudzis, kamēr citām tas samazinājies. Procentuāli pieaudzis Romas katoļu, vecticīgo un pārējo protestantu skaits. Samazinājies ev.-luterāņu un Mozus ticīgo procents, bet pareizticīgo procents padots svārstībām ar nelielu pieaugošu tendenci.
Dažādo ticību piederīgie Latvijā nesadalās vienādi pēc ticībām. […] Latviešu vairākums – gandrīz 70% ir ev.luterāņi, bet Romas katoļu ir 26%, pie kam katoliskā latviešu daļa uzrāda ātru pieaugumu. Nepilni 4% no latviešiem ir pareizticīgi. No vāciešiem 94,8% ir ev.luterāņi un 2% Romas katoļu, no lielkrieviem 50,1% ir pareizticīgi, 48,3% vecticīgie un 1 Romas katoļi. Starp baltkrieviem ir 52,7% Romas katoļu, 31,7% pareizticīgo un 15,0% vecticīgo. Starp poļiem ir 97,0% Romas katoļu, tāpat starp lietuviešiem 95,8%. Ebreji ir gandrīz simtprocentīgi Mozus ticīgi. […]

Tautības

Starp pārējām tautībām 1935.gadā bija 3839 čigāni, 1844 ukraiņi un 944 lībieši. No pēdējiem saskaitīti Dundagas pagastā 507 un Ances pagastā 370. Pārējie dzīvo izkaisīti, galvenā kārtā pilsētās. Lībiešu skaits nemitīgi samazinās. […]
Latvijas lauki ir galvenā kārtā latviešu apdzīvoti. Latvijas rietumi, ziemeļi un vidusdaļa ir pilnīgi latviski. Latviešu iedzīvotāju kasu kompakti apdzīvotos ziemeļos reti ir iekaisīti nedaudzi igauņi, Kurzemes pussalas ziemeļos nedaudzi lībieši, gar dienvidus robežu lietuvieši un Kurzemes vidusdaļā un Iršu kolonijā nedaudzi vācieši. Valsts austrumu daļā iedzīvotāju nacionālais sastāvs nav tik viengabalains kā pārējā Latvijā. Abrenes apriņķa austrumu daļā pārsvars ir krieviem. Tomēr šeit jāatzīmē, ka šis samērā lielais krieviskais apvidus ieņem īpatnēju stāvokli, jo turienes 45000 krievi, kas sastāda gandrīz ¼ no visiem Latvijā dzīvojošiem krieviem, antropoloģiski ir latvieši, kas, pateicoties politiskam iespaidam, visjaunākā laikā sākuši lietot krievu valodu. Šī Latvijas daļa jau ordeņa valsts laikā piederēja pie Pliskavas, un turienes latvieši pieņēma pareizticību un pamazām arī krievu valodu, kaut gan vecā paaudze vēl šī gadusimteņa sākumā runāja latviski. […] Pārējie nelatvieši Latgalē ir pēdējo gadusimteņu ieceļotāji (vecticīgie krievi) un jaunlaiku kolonisti (agrārbankas nometināti pareizticīgie krievi). […]
Līdz 1925.gadam bija izbeigusies Latvijas bēgļu atgriešanās uz dzimteni. Pēc Krievijā 1926.gadā izdarītās skaitīšanas tur atlikuši vairs tikai 151 000 latviešu, tas ir ievērojami mazāk nekā pirms kara. Sākot ar 1925.gadu pārgrozības nacionālā sastāvā izsauc 1) nevienādi lielā dzimstība un mirstība dažādu tautību piederīgiem, 2) mehāniskā kustība, kas galvenā kārtā izpaužas ar agrāk denacionalizēto latviešu atgriešanos latvietībā un citu tautību piederīgo asimilēšanās, un 3) emigrācija un imigrācija, kas līdz 1935.gadam nebija sevišķi liela un galvenā kārtā izpaudās nelielā ebreju un vāciešu un lietuviešu izceļošanā. Laikā no 1925.gada līdz 1935.gadam Latvijas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 105 697, bet latviešu skaits palielinājies par 118 486 un krievu skaits par 1708, kamēr visu pārējo tautību piederīgo skaits samazinājies. […]

 

        

 

 

Dati apkopoti no Valsts statistiskās pārvaldes izdevumiem "Latvijas statistikas gadagrāmata" (1920-1939)

 

 

 

Interesanti fakti...

 

Iedzīvotāju fiziskie trūkumi un vecums (Latvijas statistikas gada grāmata, 1921)

1921.gadā pārbaudīto 19-24 gadus veco rekrūšu vidējais augums (cm) pēc vecuma un tautības (Latvijas statistikas gada grāmata, 1921)

1921.gadā pārbaudīto rekrūšu - latviešu vidējais krūšu apmērs (cm) pēc vecuma un nodarbošanās (Latvijas statistikas gada grāmata, 1921)


1921.gadā pārbaudīto rekrūšu acu krāsa pēc tautībām (Latvijas statistikas gada grāmata, 1921)

Naudas aizdevumi dzīves atjaunošanai no 1.janvāra līdz 30.jūnijam 1921.g. (Latvijas statistikas gada grāmata, 1921)