Iedzīvotāji - skaits un blīvums - Tēma

Citāts no „Latvijas statistikas atlasa” (M.Skujenieks, Rīga 1938):

 

Latvijā bija

1750.gadā

498 000 iedzīvotāji

1800.gadā

725 000 iedzīvotāji

1860.gadā

1 225 000 iedzīvotāji

1900.gadā

2 008 000 iedzīvotāji

1914.gadā

2 552 000 iedzīvotāji

1920.gadā

1 596 000 iedzīvotāji

1925.gadā

1 845 000 iedzīvotāji

1930.gadā

1 900 045 iedzīvotāji

1935.gadā

1 950 502 iedzīvotāji

[…] Latvijas iedzīvotāju skaits nav liels. Tas arī saprotams, jo visas ziemeļu valstis klimatisko apstākļu dēļ ir reti apdzīvotas. […] No 1800. līdz 1914.gadam Latvijas iedzīvotāju skaits pavairojās 3,6 reizes, Dānijā 3 reizes, Norvēģijā 2,8 reizes un Zviedrijā un Igaunijā 2,4 reizes. Pasaules karam izceļoties, Latvijā bija ap 2,5 miljoni iedzīvotāju. Šeit gan jāatzīmē, ka pēdējos pirmskara gadudesmitos Latvijas iedzīvotāju skaita pieauguma ātrums bija nenormāli liels, ko izsauca straujā pilsētu pieaugšana un iedzīvotāju ieceļošana no nelatviskiem Krievijas apvidiem. Pasaules karam izceļoties, Rīga, pēc Pēterpils, bija otra lielākā pilsēta visās Baltijas jūras piekrastēs. […]

Tāpat kā Ziemeļu kara laikā, katastrofāla iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā notika Pasaules kara laikā. 1914.gadā Latvijā bija vairāk nekā 2,5 miljoni iedzīvotāju, bet 1925.gadā, pēc bēgļu atgriešanās, Latvijā bija tikai 1845000 iedzīvotāju. Tanī pašā laikā Krievijā bija atlicis mazāks latviešu skaits nekā pirms kara. Iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies tamdēļ, ka kara laukos bija kritis ļoti liels latviešu vīriešu skaits, kā arī tamdēļ, ka kara lauka tuvumā kara gados bija ārkārtīgi liela mirstība starp civiliedzīvotājiem un starp bēgļiem Krievijā. Beidzot kara gados dzimstība samazinājās agrāk nepieredzētos apmēros. Apaļos skaitļos Latvija kara gados zaudējusi vairāk nekā 700000 cilvēku.

Iedzīvotāju blīvums

Pieskaitot 1935.gadā skaitītiem iedzīvotājiem dabisko pieaugumu līdz 1938.g. vasarai, Latvijā tagad uz 1kkm ir 30,0 iedzīvotāji. Latvija pieder pie reti apdzīvotām Eiropas valstīm. […] Tās iedzīvotāju biezums atbilst tās ģeogrāfiskam stāvoklim. […] Uz rietumiem un dienvidiem no Latvijas iedzīvotāju biezums ir lielāks un uz ziemeļiem un austrumiem retāks. Kamēr Latvijā uz 1kkm dzīvo 30 cilvēki, tikmēr Igaunijā 24, Eiropas Krievijā 22, Zviedrijā 14, Somijā 10 un Norvēģijā bez polāriem apgabaliem tikai 9. Otrā virzienā vērojam pretējo parādību. Lietuvā uz 1kkm dzīvo 45, Autrumprūsijā 63, Brandenburgā 70, Polijā 88 u.t.t., kamēr nokļūstam biezi apdzīvotos apvidos Vācijas dienvidos un rietumos, kā arī Beļģijas un Anglijas rūpniecības apvidos, kur uz kvadrātkilometra caurmērā dzīvo vairāki simti cilvēku. […]

      

 

 

Dati apkopoti no Valsts statistiskās pārvaldes izdevumiem "Latvijas statistikas gadagrāmata" (1920-1939)

 

 

 

 

Interesanti fakti...

 

Bēgļu atgriešanās kustība 1920.g. (Latvijas statistikas gada grāmata 1920)

No Latvijas izbraukušo un caurbraukušo skaits 1921.gadā (Latvijas statistikas gada grāmata 1921)

Bēgļu atgriešanās kustība 1921.gadā (Latvijas statistikas gada grāmata 1921)

Dažas ziņas par iedzīvotāju skaitu un to sastāvu 1935.gadā (tautas skaitīšanas dati) (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)

Dažas ziņas par iedzīvotāju skaitu un to sastāvu 1930.gadā (tautas skaitīšanas dati) (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)