Iedzīvotāji - noslēgtās un šķirtās laulības - Tēma
|
Citāts no „Latvijas statistikas atlasa” (M.Skujenieks, Rīga 1938): |
Noslēgto laulību skaits nav padots lielākām svārstībām. Valsts pastāvēšanas pirmajā gadudesmitā ikgadus noslēgtas mazliet vairāk nekā 15 000 laulības. Līdz ar pakāpenisku iedzīvotāju skaita pieaugšanu palielinājās arī noslēgto laulību skaits, un pēdējos piecos gados tas sasniedza caurmērā 16 278. Uz 1000 iedzīvotājiem caurmērā gadā slēgtas 8-9 laulības, un vienīgi smagākā krīzes gadā (1932.) šis skaitlis noslīdēja zem 8. Vienīgi Rīgā […] laulību skaits uzrāda augošu tendenci. Tas izskaidrojams ar Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugšanu. Bez tam Rīgā ir relatīvi vislielākais noslēgto laulību skaits. Pēdējos 3 gados tur uz 1000 iedzīvotājiem caurmērā noslēgtas 11 laulības, kamēr Vidzemē un Kurzemē tikai 7,6, resp. 7,8. Tas izskaidrojams ar to, ka Rīga saista pie sevis samērā jaunākus cilvēkus, kuri tur ieceļojuši no lauku apgabaliem.
Tā kā Latvijā dzīvo dažādu tautību piederīgie, ir itin dabīgi, ka bieži laulības noslēdz starp dažādu tautību piederīgiem. Piemēram, 1936.gadā no visām noslēgtām laulībām 13,3% bija nacionālā ziņā jauktas laulības. […]
Jaukto laulību procents starp dažādo tautību piederīgiem 1934.-36.g.
|
|
Laulību % starp vienādas tautības piederīgiem |
Jauktas laulības |
Minētās tautības piederīgo laulība ar latvieti |
|
Latvieši |
92,7 |
7,3 |
- |
|
Krievi |
79,3 |
20,7 |
13,5 |
|
Vācieši |
65,4 |
34,6 |
42,1 |
|
Poļi |
44,5 |
55,5 |
33,1 |
|
Lietuvieši |
41,8 |
58,2 |
39,0 |
|
Igauņi |
26,1 |
73,9 |
58,9 |
|
Dati apkopoti no Valsts statistiskās pārvaldes izdevumiem "Latvijas statistikas gadagrāmata" (1920-1939)
|
|
Interesanti fakti...
|
Noslēgto laulību skaits apgabalos 1922-1938.g.
Laulības pēc laulāto vecuma 1938.gadā
1938.gadā šķirto vecums un laulībā nodzīvoto gadu skaits (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)
Šķirtās laulības pēc bērnu skaita 1938.gadā (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)