Iedzīvotāji - dzimums un vecums - Tēma

Citāts no „Latvijas statistikas atlasa” (M.Skujenieks, Rīga 1938):

Normāla iedzīvotāju vecuma grupu uzbūve izveidojas tur, kur ilgāku laiku dzimstība ir stabila un kur ārkārtīgi notikumi, kā piemēram, kari, necērt lielākus robus noteiktās vecuma grupās. Tad visjaunāko bērnu ir visvairāk. Ikgadus no viņiem nomirst zināma daļa, un katrā nākošā vecuma grupā ir mazāks skaits piederīgo. Grafiskā attēlojumā izveidojas piramīdai līdzīga uzbūve, kuras pamatā visjaunākie bērni un noslēgumā visvecākie ļaudis, kuru vismazāk. Pilnīgi normālu vecuma piramīdu Latvijā rādīja 1897.gada tautas skaitīšanā iegūtās ziņas. […] 1935.gada tautas skaitīšanā konstatētais […] spilgti rāda latviešu tautai kara gados sistās smagās brūces. […] Piramīdas kreisā, vīriešu pusē,  pusē redzam dziļu robu, kas sākas ar 30.gadus veciem vīriešiem un turpinās līdz sirmam vecumam. Visvairāk jūtama vīriešu skaita samazināšanās starp tiem, kas 1935.gadā bija 35-60 gadus veci. Iztrūkums ir karā kritušie. Tālāk starp 12 un 22 gadus vecajiem vīriešiem un sievietēm redzam dziļu robu. To radījuši kara gados nedzimušie vai mirušie bērni. Šīs kara sekas radījušas vairākas nenormālības mūsu zemes iedzīvotāju vecuma uzbūvē. Vispirms pie mums ir, salīdzinot ar vīriešu skaitu, nesamērīgi liels sieviešu skaits, otrkārt, bērnu skaits ir neliels un līdz ar to nesamērīgi liels veco ļaužu skaits. Pārskatu par pārgrozībām vecuma uzbūvē sniedz pēdējo tautas skaitīšanu iznākumi. 1897.gada skaitļus varam uzskatīt par normāliem, kamēr visās pēckara skaitīšanās atspoguļojas kara notikumu iespaids.

Iedzīvotāju skaits un procents trīs vecuma grupās

 

Skaits

 

1897

1925

1930

1935

Pavisam

1 929 387

1 844 805

1 900 045

1 950 502

Līdz 14 g.

602 606

446 914

438 087

482 551

15-64 g.

1 207 067

1 242 009

1 295 517

1 286 640

65 un vecāki

118 638

136 862

161 212

179 055

Nezināms vecums

1 076

19 020

5 229

2 256

 

Procentos

Pavisam

100

100

100

100

Līdz 14 g.

31,23

24,23

23,06

24,74

15-64 g.

62,56

67,32

68,18

65,96

65 un vecāki

6,15

7,42

8,48

9,18

Nezināms vecums

0,06

1,03

0,28

0,12

Salīdzinot atsevišķo skaitīšanu rezultātus, varam novērot lēnu tuvināšanos normālam stāvoklim, kuru attēlo 1897.gada skaitļi. Tomēr 1935.gadā bija 120 000 bērnu mazāk un 60 000 vecu cilvēku vairāk nekā 1897.gadā. Sevišķu ievērību pelna pēdējais apstāklis, jo tas jūtami palielina neproduktīvo cilvēku skaitu un dabīgi palielina mirušo skaitu, līdz ar to samazinās dabiskais pieaugums. Pēdējo gadu dabiskā pieauguma samazināšanās izskaidrojama ar to, ka dzemdēt spējīgo sieviešu skaits samazinās sakarā ar bērnu iztrūkumu kara gados un arī to, ka veco cilvēku skaits, salīdzinot ar stāvokli pirms kara, palielinājies par 50%, kas palielina mirstību. Latvija pateicoties kara notikumu iespaidam, pieder pie valstīm ar visnovecojušāko iedzīvotāju sastāvu. Vairāk nekā Latvijā vecu cilvēku ir tikai Francijā, kur vecāki par 60 gadiem ir 14,0% no visiem iedzīvotājiem, otrā vietā nāk Latvija ar 13,9%, un tālāk Igaunija ar 13,5%, Zviedrija 12,8%, Īrija ar 12,7%, Beļģija ar 11,4, Norvēģija ar 11,6%, Anglija ar 11,5%, Vācija ar 11,4% u.t.t. Vismazāk vecu cilvēku ir Polijā un visās Balkānu zemēs. Tomēr jāievēro, ka veco cilvēku relatīvi lielais skaits arī liecina par to, ka pastāv labi dzīves apstākļi un izdevīgi veselības kopšanas nosacījumi, kas atļauj sasniegt lielu vecumu. Kā Latvijas iedzīvotāju sastāvs kļūst vienmēr vecāks, rāda pēdējo tautas skaitīšanu salīdzinājums.

Produktīvā vecumā esošo cilvēku skaita ziņā Latvija ieņem visai izdevīgu stāvokli. Vairāk nekā Latvijā produktīvā vecumā ir cilvēku vienīgi Vācijā, Beļģijā, un Igaunijā. Kad ievēro, ka Latvijā kā ziemeļu zemē cilvēki noveco samērā vēlu un ka tamdēļ ļoti liels skaits cilvēku, kas vecāki par 60 gadiem, pilnā mērā pieskaitāmi produktīviem, tad Latvijas stāvoklis šinī ziņā ir visai labvēlīgs, jo samērā lielam skaitam darba spējīgiem ir jāuztur samērā nedaudz bērnu un sirmgalvju. […]

Iedzīvotāju dzimums

Starp jaunpiedzimušiem vienmēr ir mazliet vairāk puisēnu nekā meiteņu. Starp puisēniem ir lielāka mirstība, un jau ap 20.mūža gadu abu dzimumu piederīgo skaits ir vienāds un starp sirmgalvjiem ir ļoti liels sieviešu pārsvars. Tāds būtu normālais iedzīvotāju sadalījums dzimumos. Pilnīgi normālas ir abu dzimumu skaitliskās attiecības tikai starp cilvēkiem, kas jaunāki par 30 gadiem. Starp 30-35 gadus vecajiem jau jūtams kara iespaids, jo kara gados šie iedzīvotāji bija 15-20 gadus veci un lielā skaitā piedalījās atbrīvošanas karos. Vislielākais vīriešu iztrūkums ir starp cilvēkiem, kas 1935,gadā bija 35-40 gadus veci un kas kara gados bija 20-25 gadus veci. Šinī vecuma grupā ir 25 575 sieviešu vairāk nekā vīriešu. Ļoti liels vīriešu iztrūkums ir arī nākamajās vecuma grupās. Rezultātā Latvijā 1935.gadā bija 912 051 vīrietis un 1 038 451 sieviete, kas nozīmē, ka Latvijā ir 126 400 sieviešu vairāk nekā vīriešu.

Uz 1000 vīriešiem bija sieviešu:

1897

1039

1920

1211

1925

1145

1930

1144

1935

1139

[…] Tagad Latvijai ir vislielākais sieviešu pārsvars Eiropā. Latvijā uz 1000 vīriešiem ir 1139 sievietes, Igaunijā 1130, Lietuvā 1098, Lielbritānijā 1086, Francijā 1071, Polijā 1069, Vācijā 1058, bet Dānijā 1032, Somijā 1027, Zviedrijā 1022, Holandē 1013 u.t.t. […]

 

 

Dati apkopoti no Valsts statistiskās pārvaldes izdevumiem "Latvijas statistikas gadagrāmata" (1920-1939)

 

 


 

Interesanti fakti...

 

Dažas ziņas par iedzīvotāju skaitu un to sastāvu 1935.gadā (tautas skaitīšanas dati) (Latvijas statistikas gada grāmata 1937/38)

Dažas ziņas par iedzīvotāju skaitu un to sastāvu 1930.gadā (tautas skaitīšanas dati) (Latvijas statistikas gada grāmata 1937/38)