Iedzīvotāji - dabiskā kustība - Tēma

Citāts no „Latvijas statistikas atlasa” (M.Skujenieks, Rīga 1938):

Dzimstība

Pēc kara notikumiem ziņas par iedzīvotāju dabisko kustību mums ir kopš 1920.gada. Sākot ar 1922.gadu, kad dzīve bija ievirzījusies  normālās sliedēs, arī dzimstību daudzums kļuva stabils. Laikā no 1922.-27.gadam Latvijā dzimušo skaits svārstījās starp 41 un 42 tūkstošiem, bet sākot no ar 1928.gadu lēnām sāka samazināties, noslīdot 1934.gadā līdz 33 383. Pēdējos 3 gados dzimušo caurmēra skaits ir 34 917. Pēckara augstās dzimstības laikā caurmērā gadā dzima 41 352 bērni, kas nozīmē, ka pēdējos gados caurmērā gadā dzimst par 6435 mazāk. Arī caurmēra skaitļi par atsevišķām gadu grupām rāda to pašu. – Mirstību skaits, turpretim, neuzrāda lielas svārstības. Pēdējos gados var būt runa par nelielu mirstību skaita palielināšanos, it sevišķi valsts vidus un rietumu daļā, kas izskaidrojams ar vecāko cilvēku pieaugošo svaru iedzīvotāju vecuma uzbūvē. Rezultāts no tā ir dabiskā pieauguma samazināšanās. Kamēr viena gada laikā no 1921.-25.g. Latvijā dzima vairāk nekā mira 13 361, tikmēr 1926.-30.g. 11 179 un 1931.-35. gados tikai 8488. Arī pēdējos gados turpinās tā pati tendence.

Aplūkojot iedzīvotāju dabiskā kustībā notiekošās pārgrozības atsevišķos apgabalos, […] redzam, ka attīstības virziens visos apgabalos nav vienāds. […] Rīgā, Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē […] dzimušo skaits tikai ;loti mazos apmēros samazinājies, bet beidzamos gados pat uzrāda, kaut arī nelielu, pieaugumu. It sevišķi tas sakāms par pēdējiem gadiem. Ja dzimušo skaits valsts mērogā ir samazinājies un vēl vienmēr uzrāda samazināšanās tendenci, tad šo parādību nav izsaukuši augstāk minētie apgabali. Taisni otrādi: dzimušo kopskaits pēdējos gados samazinās tamdēļ, ka Latgalē kopš 1927.gada dzimušo skaits strauji samazinās. 1927.g. Latgalē dzima 18377 bērni, 1932.gadā 15 211, 1936.gadā 13 813 un 1937.gadā 12 928. Pirms 11 gadiem Latgalē dzima 5449 bērnu vairāk nekā tagad. Apmēram par šo skaitu arī samazinājusies dzimstība Latvijā. […] Ka dzimstību skaits Latgalē samazinājies, ir viegli saprotams. Statistika nepārprotami ir pierādījusi, ka dzimušo skaits atrodas ciešā atkarībā no tautas vai sabiedriskā slāņa kulturālās attīstības un materiālās labklājības līmeņa augstuma. Jo zemāks izglītības līmenis un sliktāki materiālie apstākļi kādā zemē, jo lielāka dzimstība tur novērojama. Eiropā vislielākā dzimstība ir Krievijā, Balkānu pussalā un Eiropas dienvidu latīniskās zemēs. Latgale pēc kara bija nabadzīga zeme, kuras iedzīvotāju vairākums bija analfabēti. Tamdēļ Latgalē valsts pastāvēšanas pirmajos gados dzima 32 bērnu uz 1000 iedzīvotājiem, tas ir apm. tikpat daudz, cik augstāk minētās zemēs ar plašo iedzīvotāju masu samērā zemo civilizāciju. Latvijas valsts pastāvēšanas laikā Latgalē pastrādāts liels kulturāls darbs, kas apcēlis plašu masu izglītības un labklājības līmeni, un 1937.gadā Latgalē uz 1000 iedzīvotājiem dzima vairs tikai 22,3 bērni. Šis process Latgalē turpināsies un rada iemeslu domāt, ka jau tuvākā nākotnē dzimstību relatīvais lielums Latgalē un pārējā Latvijā izlīdzināsies. […]

Vidējais mūža ilgums

Vidējais mūža ilgums Latvijas vīriešiem ir 55,39 gadi un sievietēm 60,93 gadi [1934-1936]. Lielāks mūža ilgums nekā Latvijas iedzīvotājiem ir tikai viskulturālākās un bagātākās Eiropas valstīs. [Anglija, Norvēģija, Dānija, Holande, Zviedrija, Šveice] […]

Dabiskais pieaugums

[…] Uz 1000 iedzīvotājiem dzima vairāk nekā mira caurmērā gada laikā no 1921.-34.gadam 7,1, laikā no 1925.-29.gadam 6,3, laikā no 1930.-34.gadam 4,8 un laikā no 1935.-37.gadam 3,6. Tā tad dabiskais pieaugums ir samazinājies gandrīz uz pusi. Vislielākais dabiskais pieaugums Latvijā bija 1923.gadā, kad dzima vairāk nekā mira 15 716, un vismazākais bija 1934.gadā, kad dzimstību pārsvars bija 6 318. Visvairāk dabiskais pieaugums samazinājies Latgalē, kur 1923.gadā tas bija 10 396, bet 1937.gadā tikai 5 188. Tanī pašā laikā Latgalē dzimušo skaits samazinājās par 6 113. Dabiskā pieauguma palielināšana ir viens no nākotnes svarīgākiem uzdevumiem. […] Dabiskā pieauguma samazināšanās ir problēma, kas nodarbina visu Eiropas kulturālāko daļu; tas nav materiālās kultūras jautājums, bet sociāli-psiholoģiskā problēma, kas dziļi sakņo valdošā racionālismā un materiālismā un atrisināma kā Vakareiropas lielās kultūras problēmas daļa. […]

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā uz 1000 iedzīvotājiem (1932.-36.)

Dienvidslāvija

14,2

Bulgārija

13,6

Grieķija

13,0

Polija

12,4

Rumānija

12,1

Holande

12,1

Portugāle

11,9

Lietuva

10,9

Spānija

10,8

Itālija

9,5

Dānija

6,9

Ungārija

6,4

Vācija

5,8

Somija

5,6

Īrija

5,4

Čehoslāvija

5,2

Norvēģija

4,8

Šveice

4,5

Latvija

4,1

Luksemburga

3,7

Beļģija

3,5

Lielbritānija

3,1

Zviedrija

2,5

Igaunija

1,4

Austrija

0,6

Francija

0,5

Dienvidslāvija – 1932.-34.g., Spānija un Grieķija – 1932.-35.g.

Zīdaiņu mirstība

Skaitļi par zīdaiņu mirstību spilgti liecina par kādas zemes vai tautas daļas materiālās un garīgās kultūras augstuma līmeni. […] Zīdaiņu mirstībai Latvijā ir noteikta tendence samazināties. […] Vismazākā zīdaiņu mirstība ir Rīgā, bet vislielākā Latgalē, kur samazināšanās gaita ir arī lēnāka. […]

Vēl pirms apmēram 40 gadiem pat Rīgā pirmajā mūža gadā mira gandrīz ceturtā daļa no visiem jaunpiedzimušiem bērniem. Zīdaiņu mirstībai jau toreiz bija tendence samazināties, bet pēdējā pirmskara piecgadē tomēr vēl mira 17,7% no visiem jaunpiedzimušiem, kamēr pēdējos piecos gados tikai 6,1%.

  

 

 

Dati apkopoti no Valsts statistiskās pārvaldes izdevumiem "Latvijas statistikas gadagrāmata" (1920-1939)

 

 

 

 

Interesanti fakti...

 

Nāves cēloņi Rīgā no 1911.-1920.g. (Latvijas statistikas gada grāmata 1920)

Iedzīvotāju dabīgais pieaugums apgabalos no 1920.-1938.g. (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)

Dzīvi un nedzīvi laulībā un ārlaulībā dzimušie 1938.g. (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)

Dzīvi dzimušie pēc mātes vecuma 1938.gadā (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)

Pirmdzimušie pēc mātes vecuma un tautības 1938.gadā (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)

Laulībā dzimušie pēc bērnu skaita ģimenē 1938.gadā apriņķu un apgabalu sadalījumā (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)

Zīdaiņu (jaunāku par 1g.) mirstība 1938.gadā apriņķu un apgabalu sadalījumā (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)

1938.gadā no 100 dzīvi dzimušiem mirušie zīdaiņi (jaunāki par 1g.) pēc tautībām apgabalu sadalījumā (Latvijas statistikas gada grāmata 1939)