Agrārreforma

Citāts no „Latvijas statistikas atlasa” (M.Skujenieks, Rīga 1938):

Privātpersonu zemes īpašumu skaits un platība

Īpašumu lieluma grupas, hektāros1

1905

1929

Īpašumu skaits

%

Īpašumu zemes platība, ha

%

Īpašumu skaits

%

Īpašumu zemes platība, ha

%

Pavisam

83 117

100

5 157 890,38

100

216 309

100

4 194 575,88

100

Līdz 10

14 668

17,6

117 567,14

2,3

79 291

36,7

394 607,12

9,4

10 – 20

20 001

24,1

271 658,98

5,3

68 523

31,7

1 028 874,81

24,5

20 – 30

14 837

17,9

356 771, 12

6,9

29 689

13,7

699 776,03

16,7

30 – 50

23 492

28,3

948 744,25

18,4

21 164

9,8

838 144,84

20,0

50 – 100

8 709

10,5

510 370,84

9,9

16 335

7,5

1 076 527,58

25,7

100 – 500

529

0,6

129 302,26

2,5

1 307

0,6

156 645,50

3,7

500 – 1 000

241

0,3

186 698,04

3,6

-

-

-

-

1 000 – 5 000

521

0,6

1 282 426,09

24,8

-

-

-

-

5 000 – 10 000

84

0,1

623 437,09

12,1

-

-

-

-

Vārāk kā 10 000

35

-

730 914,57

14,2

-

-

-

-

Pie svarīgākām pārmaiņām, kas jebkad mūsu zemē notikušas, pieder agrārā reforma, kas pamatu pamatos grozīja agrāro iekārtu. Līdz reformai 55% no visas privātās zemes piederēja muižniecībai un tikai 45% zemniekiem – mazgruntniekiem. Muižnieku saimniecībām bija lielgruntniecības raksturs. […]

1905.gadā visā Latvijā bija tikai 83 117 zemes īpašnieki, bet 1929.gadā 216 309. Tas nozīmē, ka zemes īpašnieku skaits palielinājās par 133 192. Šis lielais īpašnieku skaita pieaugums nav izskaidrojams vienīgi ar agrārreformu, bet gan arī ar agrārās reformas neskartās privātās zemes sadrumstalošanu. Agrārās reformas galvenais saturs bija lielo muižu likvidēšana un daudzu jaunu saimniecību radīšana. Agrārā reforma skārusi tikai lielās saimniecības. Bez tam pie agrārās reformas svarīgākajām daļām pieder sādžu likvidēšana Latgalē, kur tagad arī nodibinātas viensētas kā pārējā Latvijā. Šīs grupas īpašnieku skaitu agrārā reforma tikai nedaudz samazinājusi, bet  toties tai piederošā zemes platība tagad ir ļoti maza. 1905.gadā vairāk nekā 75% no visas zemes piederēja 1,6% no visiem īpašniekiem. 1905.gadā bija 881 zemes īpašumi, kas bija lielāki par 500 ha. Šo īpašumu kopplatība bija 2,8 milj. ha, kas iztaisa 55% no visas zemes. Tas, ka zemes lielākā daļa piederēja dažām simtu ģimenēm, kamēr lauku iedzīvotāju vairākums bija bezzemnieki, izsauca 1905.gada notikumus, vēl vairāk tamdēļ, ka lielgruntniekiem bija vesela rinda nacionālu un tiesisku priekšrocību.

Agrārreforma ievērojami palielinājusi mazo un vidējo saimniecību skaitu, bet pilnīgi iznīcinājusi visas saimniecības ar vairāk nekā 500 ha zemes. […] Ir izbeigusies zemes dalīšana muižu un zemnieku zemēs. Kamēr 1913.gadā tikai 39,4% no visas zemes piederēja mazgruntniekiem – zemniekiem, tikmēr 1935.gadā tiem piederēja 70% no visas zemes. 28% zemes, galvenā kārtā meži, palikuši valsts īpašumā. Agrārai reformai bija ļoti liels iespaids uz iedzīvotāju sociālo struktūru. […]

  

 

Interesanti fakti...

 

Valsts pārziņā pārņemto bijušo lielgruntnieku īpašumu iznomāšana 1920.g. (Latvijas statistiskā gada grāmata 1920)

Latgalē viensētās sadalītās sādžas no 1920-1932.gadam (ieskaitot) (Latvijas statistiskā gada grāmata 1932)

Rūpniecības, tirdzniecības un citu Centrālās zemes ierīcības komitejas 1922.-1932.g. (ieskaitot piešķirto objektu skaits pēc to rakstura (Latvijas statistiksā gada grāmata 1932)