Respondentu sniegtās informācijas konfidencialitāti, aizsargā Valsts statistikas likuma 18. pants, kas nosaka tiesības un pienākumus, kuri jāveic Centrālajai statistikas pārvaldei vai citām institūcijām, kas nodarbojas ar valsts un citu statistiku. Valsts statistikas likuma 19.pants nosaka izņēmumus konfidencialitātes noteikšanā.
18.pants. Statistiskās informācijas izmantošana un statistiskā konfidencialitāte
(1) Statistiskie dati ir uzskatāmi par konfidenciāliem, ja tie tieši vai netieši ļauj identificēt respondentu, citas fiziskās vai juridiskās personas (arī to struktūrvienības), par kurām sniegti individuālie statistiskie dati, tādējādi izpaužot individuālo informāciju.
(2) Konfidenciālos datus, kas vākti vienīgi statistiskiem nolūkiem, var izmantot tikai statistiskiem nolūkiem - kopsavilkumu izdarīšanai un datu grupēšanai, sociālekonomisko parādību un procesu analīzei.
(3) Iegūto statistisko informāciju nekādā gadījumā nedrīkst publicēt vai citādi izpaust tādā veidā, kas tieši vai netieši ļautu identificēt respondentu.
(4) Centrālajai statistikas pārvaldei un citām valsts vai pašvaldību iestādēm, kas nodarbojas ar valsts statistiku, ir jāveic nepieciešamie administratīvie, tehniskie un organizatoriskie pasākumi individuālo statistisko datu konfidencialitātes nodrošināšanai, lai novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, tās sagrozīšanu vai izplatīšanu, nejaušu vai neatļautu iznīcināšanu.
(5) Centrālās statistikas pārvaldes, kā arī citu valsts vai pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kas nodarbojas ar valsts statistiku un citu statistiku, aizliegts izpaust par respondentiem jebkādu informāciju, kura kļuvusi viņiem zināma, pildot dienesta pienākumus. Šis noteikums attiecas arī uz personām, kas uz laiku ir iesaistītas valsts statistiskās informācijas vākšanā un apkopošanā.
19.pants. Izņēmumi valsts statistiskās informācijas izmantošanas kārtībā
(1) Šā likuma 18.panta prasības par individuālo statistisko datu neizpaušanu neattiecas uz šādu informāciju par respondentiem:
1) informācija par privātpersonu, izņemot fizisko personu, kas nav komersants, un publisko personu adresēm, tālruņu numuriem un darbības veidu;
2) informācija par respondentu nodarbināto algoto darbinieku skaitu un sastāvu, izņemot ziņas par konkrētām fiziskajām personām;
3) informācija par izstrādājumu veidiem, ko respondenti iegūst, apstrādā, transportē, uzkrāj, pērk un pārdod, kā arī par pakalpojumu veidiem, ko tie sniedz;
4) informācija par emisijām vidē, vides kvalitāti, vides aizsardzības pasākumiem un dabas resursu lietošanu;
5) informācija, kuras publicēšanai ir saņemta respondenta rakstveida atļauja.
(2) Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības apmainīties ar konfidenciāliem datiem par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku nosaka:
(21) Šī regula nodrošina privātās un ģimenes tiesības un personas datu aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas [10] 7. un 8. pantam.
(22) Šī regula nodrošina arī fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un, ciktāl tas skar Eiropas statistiku, precizē noteikumus, kuri ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK ( 1995. gada 24. oktobris) par personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti [11] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 ( 2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti [12].
(23) Būtu jāaizsargā konfidenciāla informācija, ko valsts un Kopienas statistikas iestādes vāc Eiropas statistikas sagatavošanai, lai tādējādi iegūtu un saglabātu to personu uzticēšanos, kuras atbild par šīs informācijas sniegšanu. Datu konfidencialitātei visās dalībvalstīs būtu jāievēro vieni un tie paši principi.
(27) Konfidenciālu datu izmantošanai mērķiem, kas nav ekskluzīvi statistiski mērķi, piemēram, administratīvos, juridiskos vai nodokļu nolūkos, vai pārbaužu veikšanai pret statistiskām vienībām būtu jābūt stingri aizliegtai.
Informācijas atklātības likuma 5. un 16. pants nosaka, ka:
5.pants. Ierobežotas pieejamības informācija
(1) Ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.
(2) Par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija:
1) kurai šāds statuss noteikts ar likumu;
2) kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai;
3) kas ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts iepirkuma līgums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu;
4) par fiziskās personas privāto dzīvi;
5) kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansēšana paredzēta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistīti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām vai citādi saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu) un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu;
6) dienesta vajadzībām;
7) kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības informācija, kura apzīmēta attiecīgi kā “NATO UNCLASSIFIED” vai “LIMITE”.
(3) Informācijas autors vai iestādes vadītājs, norādot šajā likumā vai citos likumos paredzēto pamatojumu, nosaka informācijai ierobežotas pieejamības statusu.
(4) Informācijas autors vai iestādes vadītājs ierobežotas pieejamības statusu informācijai nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu. Informācijas autors vai iestādes vadītājs var lemt par jauna termiņa noteikšanu, kā arī par šā statusa atcelšanu pirms noteiktā termiņa izbeigšanās. Ja beidzies termiņš, uz kādu informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, vai ja ierobežotas pieejamības statuss ir atcelts pirms likumā noteiktā termiņa, šāda informācija kļūst par vispārpieejamu informāciju.
(5) Šā panta trešā un ceturtā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad informācijai ierobežotas pieejamības statuss noteikts ar likumu.
(6) Par ierobežotas pieejamības informāciju nav uzskatāmas ziņas, kas ir pieejamas sabiedrībai bez likumā paredzētajiem ierobežojumiem vai kas ir jau publicētas.
16.pants. Ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzība
(1) Iestāde nodrošina, lai pienākumu saglabāt ierobežotas pieejamības informāciju zina visas personas, uz kurām šis pienākums attiecas, ja likumā nav noteikts citādi. No personām, kuras apstrādā ierobežotas pieejamības informāciju, pieprasa rakstveida apliecinājumu, ka tās noteikumus zina un apņemas tos ievērot.
(2) Ja sakarā ar ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu izpaušanu tās īpašniekam vai citai personai radīts kaitējums vai būtiski aizskartas to likumiskās intereses, šīs personas ir tiesīgas prasīt kaitējuma atlīdzināšanu vai aizskarto tiesību atjaunošanu.
(3) Ja persona neatļauti izpaudusi informāciju, kas atzīta par ierobežotas pieejamības informāciju, tā saucama pie disciplināratbildības vai kriminālatbildības.
Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6., 7., un 27. pants nosaka, ka:
6.pants. Ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.
7.pants. Personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) ir datu subjekta piekrišana;
2) datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;
3) datu apstrāde nepieciešama sistēmas pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;
4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;
5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti sistēmas pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;
6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu sistēmas pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.
27.pants. (1) Fiziskās personas, kuras tiek iesaistītas personas datu apstrādē, rakstveidā apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust personas datus. Šo personu pienākums ir neizpaust personas datus arī pēc darba tiesisko vai citu līgumā noteikto attiecību izbeigšanās.
(2) Sistēmas pārziņa pienākums ir veikt šā panta pirmajā daļā minēto personu uzskaiti.
(3) Apstrādājot personas datus, personas datu operatoram jāievēro sistēmas pārziņa norādījumi.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektā daļa nosaka, ka:
10.pants. Valsts pārvaldes principi
(5) Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.