Konfidencialitāte

Respondentu sniegtās informācijas konfidencialitāti, aizsargā Statistikas likuma:

- 7. panta otrā daļas 8. punkts, kas nosaka pienākumu statistikas iestādei nodrošināt statistisko konfidencialitāti,

- 17. pants, kas nosaka datu apstrādes kārtību un to aizsardzības prasības,

- 19. panta pirmā daļa, statistikas, kas pieļauj privātpersonas vai valsts institūcijas identificēšanu izplatīšanas ierobežojumus.


7.pants. Statistikas iestādes kompetence, nodrošinot oficiālo statistiku

(2) Statistikas iestāde:

8) nodrošina statistisko konfidencialitāti šajā likumā noteiktajā kārtībā;

17.pants. Datu apstrāde un statistiskā konfidencialitāte

(1) Datus, kas iegūti saskaņā ar šā likuma 14., 15. un 16.pantu, statistikas iestāde izmanto oficiālās statistikas nodrošināšanai, izņemot šā likuma 25. un 26.pantā noteiktos gadījumus.

(2) Datus var pārveidot, papildināt vai savienot ar citiem statistikas iestādes rīcībā esošiem datiem, kā arī atkārtoti izmantot citas oficiālās statistikas nodrošināšanai.

(3) Statistikas iestādei, izmantojot datus, ir tiesības veidot un uzturēt statistiskos reģistrus oficiālās statistikas nodrošināšanai.

(4) Statistikas iestāde nosaka datu glabāšanas ilgumu, ņemot vērā oficiālās statistikas nodrošināšanas vajadzības.

(5) Fiziskās personas datus, kas iegūti oficiālās statistikas nodrošināšanai, anonimizē nekavējoties pēc to iegūšanas, pārbaudes un savienošanas, izņemot gadījumu, kad personas dati joprojām ir nepieciešami oficiālās statistikas nodrošināšanai. Statistikas iestāde nodrošina identificējošo datu atsevišķu un drošu glabāšanu no pārējiem datiem.

(6) Statistikas iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu neatļautu piekļuvi datiem, to sagrozīšanu vai izplatīšanu, nejaušu vai neatļautu iznīcināšanu.

(7) Statistikas iestādes nodarbinātajiem aizliegts izpaust datus un citu ierobežotas pieejamības informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma, pildot dienesta vai darba pienākumus. Šajā daļā noteiktais attiecas arī uz personām, kuras uz laiku ir iesaistītas oficiālās statistikas nodrošināšanā vai ar kurām izbeigtas darba vai dienesta tiesiskās attiecības.

19.pants. Oficiālās statistikas izplatīšana

(1) Statistikas iestāde izplata oficiālo statistiku tādā veidā, kas neļauj ne tieši, ne netieši identificēt privātpersonu vai valsts institūciju, izņemot šā likuma 25.pantā noteiktos gadījumus.


 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku nosaka:

(21) Šī regula nodrošina privātās un ģimenes tiesības un personas datu aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas [10] 7. un 8. pantam.
(22) Šī regula nodrošina arī fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un, ciktāl tas skar Eiropas statistiku, precizē noteikumus, kuri ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK ( 1995. gada 24. oktobris) par personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti [11] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 ( 2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti [12].
(23) Būtu jāaizsargā konfidenciāla informācija, ko valsts un Kopienas statistikas iestādes vāc Eiropas statistikas sagatavošanai, lai tādējādi iegūtu un saglabātu to personu uzticēšanos, kuras atbild par šīs informācijas sniegšanu. Datu konfidencialitātei visās dalībvalstīs būtu jāievēro vieni un tie paši principi.
(27) Konfidenciālu datu izmantošanai mērķiem, kas nav ekskluzīvi statistiski mērķi, piemēram, administratīvos, juridiskos vai nodokļu nolūkos, vai pārbaužu veikšanai pret statistiskām vienībām būtu jābūt stingri aizliegtai.
 


 

Informācijas atklātības likuma 5. un 16. pants nosaka, ka:

5.pants. Ierobežotas pieejamības informācija

(1) Ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.

(2) Par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija:

1) kurai šāds statuss noteikts ar likumu;

2) kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai;

3) kas ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts iepirkuma līgums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu;

4) par fiziskās personas privāto dzīvi;

5) kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansēšana paredzēta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistīti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām vai citādi saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu) un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu;

6) dienesta vajadzībām;

7) kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības informācija, kura apzīmēta attiecīgi kā “NATO UNCLASSIFIED”  vai “LIMITE”.

(3) Informācijas autors vai iestādes vadītājs, norādot šajā likumā vai citos likumos paredzēto pamatojumu, nosaka informācijai ierobežotas pieejamības statusu.

(4) Informācijas autors vai iestādes vadītājs ierobežotas pieejamības statusu informācijai nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu. Informācijas autors vai iestādes vadītājs var lemt par jauna termiņa noteikšanu, kā arī par šā statusa atcelšanu pirms noteiktā termiņa izbeigšanās. Ja beidzies termiņš, uz kādu informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, vai ja ierobežotas pieejamības statuss ir atcelts pirms likumā noteiktā termiņa, šāda informācija kļūst par vispārpieejamu informāciju.

(5) Šā panta trešā un ceturtā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad informācijai ierobežotas pieejamības statuss noteikts ar likumu.

(6) Par ierobežotas pieejamības informāciju nav uzskatāmas ziņas, kas ir pieejamas sabiedrībai bez likumā paredzētajiem ierobežojumiem vai kas ir jau publicētas.

16.pants. Ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzība

(1) Iestāde nodrošina, lai pienākumu saglabāt ierobežotas pieejamības informāciju zina visas personas, uz kurām šis pienākums attiecas, ja likumā nav noteikts citādi. No personām, kuras apstrādā ierobežotas pieejamības informāciju, pieprasa rakstveida apliecinājumu, ka tās noteikumus zina un apņemas tos ievērot.

(2) Ja sakarā ar ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu izpaušanu tās īpašniekam vai citai personai radīts kaitējums vai būtiski aizskartas to likumiskās intereses, šīs personas ir tiesīgas prasīt kaitējuma atlīdzināšanu vai aizskarto tiesību atjaunošanu.

(3) Ja persona neatļauti izpaudusi informāciju, kas atzīta par ierobežotas pieejamības informāciju, tā saucama pie disciplināratbildības vai kriminālatbildības.

 

 


 

Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6., 7., un 27. pants nosaka, ka:

6.pants. Ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

7.pants. Personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) ir datu subjekta piekrišana;

2) datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;

3) datu apstrāde nepieciešama sistēmas pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;

4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;

5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti sistēmas pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;

6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu sistēmas pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

27.pants. (1) Fiziskās personas, kuras tiek iesaistītas personas datu apstrādē, rakstveidā apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust personas datus. Šo personu pienākums ir neizpaust personas datus arī pēc darba tiesisko vai citu līgumā noteikto attiecību izbeigšanās.

(2) Sistēmas pārziņa pienākums ir veikt šā panta pirmajā daļā minēto personu uzskaiti.

(3) Apstrādājot personas datus, personas datu operatoram jāievēro sistēmas pārziņa norādījumi.

 


 

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektā daļa nosaka, ka:

10.pants. Valsts pārvaldes principi

(5) Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.