Centrālā statistikas pārvalde (CSP) datus par Latvijas ārējo tirdzniecību līdz 2004. gada 1. maijam apkopoja, izmantojot informāciju no muitas kravas deklarācijām jeb Vienotā administratīvā dokumenta (VAD). Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti un Kopienas Vienotā tirgus daļu, vairs nav iespējams datus par tirdzniecību ar ES iegūt no muitas kravas deklarācijām. Lai nodrošinātu objektīvas un ticamas informācijas iegūšanu par tirdzniecību ar dalībvalstīm, ES ir izstrādāta statistiskās uzskaites sistēma Intrastat, kura īstenojama, ievērojot ES noteiktos principus gan brīvas preču kustības, gan neapgrūtinošas statistikas jomā.
 
Intrastat sistēmas darbību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 638/2004 (2004. gada 31. marts) par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3330/91 atcelšanu.
 
Latvijā CSP vāc, apkopo un izplata informāciju par tirdzniecību ar ES dalībvalstīm.
 
Statistiskā informācija, kas nepieciešama, lai apkopotu datus par tirdzniecību starp ES dalībvalstīm, tiek iegūta tieši no preču nosūtītājiem un preču saņēmējiem, kas darbojas Kopienas teritorijā. Pielietojamā metodika nodrošina vispusīgu, kvalitatīvu un ticamu aktuālo informāciju, nenoslogojot mazos uzņēmumus.
 
Pēc Latvijas pievienošanās ES vairs nav iespējas saņemt datus par tirdzniecības darījumiem no muitas kravas deklarācijām, līdz ar to zūd izejas dati, kas nepieciešami valsts statistikas apkopošanā. Tāpēc, ieviešot Intrastat sistēmu, uzņēmumiem ir pienākums iesniegt CSP noteiktu informāciju par to veiktajiem tirdzniecības darījumiem ar pārējām ES dalībvalstīm. Intrastat pārskatu dati tiek izmantoti, lai nodrošinātu statistiskos rādītājus par Latvijas tirdzniecību, kas nepieciešami gan valstisku procesu vadīšanai, gan pieņemot lēmumus privātajā sektorā strādājošiem.
 
Tas nozīmē to, ka uzņēmumam, izvedot preces no Latvijas uz kādu ES dalībvalsti vai ievedot preces no ES dalībvalsts, ir jādeklarē attiecīgi preču izvedums vai ievedums Intrastat pārskata veidlapās atbilstoši šo preču Kombinētās nomenklatūras astoņu zīmju kodam, norādot preču vērtību latos, svaru, daudzumu papildmērvienībās, partnervalsti, un darījuma veida kodu.
 
Intrastat statistikas pārskati nav jāiesniedz visiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču izvedumu un ievedumu uz/no ES dalībvalstīm. Intrastat pārskati jāiesniedz tiem pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem, kuru apgrozījums pārsniedz noteikto robežvērtību. Noteiktā robežvērtība ļauj izslēgt no pārskatu iesniedzēju uzņēmumu loka tos, kuru veiktie darījumi ar ES dalībvalstīm vērtības izteiksmē nav tik nozīmīgi.
 
Ja uzņēmuma gada apgrozījums preču izvedumam un/vai preču ievedumam ir pārsniedzis robežvērtību, tad uzņēmumam, sākot ar gada sākumu katru mēnesi līdz gada beigām, ir jāiesniedz Intrastat statistiskas pārskats. Turklāt, ja uzņēmuma tirdzniecības darījumu apjoms pārsniedz īpašo robežvērtību, tad ir jāiesniedz paplašināts Intrastat pārskats, uzrādot papildu informāciju: transporta veida kods, piegādes nosacījumu kods, un statistiskā vērtība. Uzņēmumi robežvērtību un īpašo robežvērtību var pārsniegt arī pārskata gada laikā.
 
Robežvērtības tiek noteiktas katrai preču plūsmai (ievedumam un izvedumam) atsevišķi. Piemēram, ja uzņēmuma veikto izveduma darījumu apjoms pārsniedz noteikto robežvērtību izvedumam uz ES dalībvalstīm, bet ievedumu apjoms nesasniedz noteikto robežvērtību ievedumam no ES dalībvalstīm, šim uzņēmumam ir jāiesniedz statistiskas pārskats tikai par preču izvedumu uz ES.
 
Katru gadu CSP nosaka robežvērtības no jauna, ņemot par pamatu iepriekšējā gada tirdzniecības apjoma rādītājus.
 
CSP, lai atvieglotu INTRASTAT pārskatu aizpildīšanu, ir izveidojusi informatīvu lapu internetā, kur var atrast atbildes uz jautājumiem par pārskatu aizpildīšanu, izmantoto klasifikāciju utt.