Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums EU-SILC

Nozīmīgs avots iedzīvotāju ienākuma līmeņa noteikšanai

Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma (EU-SILC) mērķis ir iegūt informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību. Apsekojums notiek regulāri visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju.

Infografika

Lai redzētu infografiku, klikšķiniet uz zemāk esošo attēlu.

Kā norit apsekojums?

2015. gada martā – jūnijā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) aptaujā 13 tūkstošus iedzīvotāju vecumā virs 16 gadiem. Ja Jūs esat iekļauts aptaujā, pirms intervijas saņemsiet informatīvu vēstuli. Tajā būs norādīts plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija. Jums ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko intervijas laiku un vietu, iepriekš sazinoties ar intervētāju. Apsekojumu veic CSP intervētāji, veicot tiešās intervijas personas dzīvesvietā vai telefonintervijas. Ierodoties pie Jums, intervētājs uzrādīs darbinieka apliecību. Ja vēlaties pārbaudīt intervētāja identitāti, zvaniet pa tālruni 67366912.

Ļoti novērtēsim Jūsu atsaucību, jo aptaujā sniegtā informācija ir būtiska kvalitatīvu datu ieguvei. Pārvaldes intervētāji ievēro Fizisko personu datu aizsardzības likumu un Statistikas likumu un neizpauž informāciju, kas tiem kļuvusi zināma, pildot darba pienākumus. Mēs garantējam intervijas laikā iegūtās informācijas konfidencialitāti. Iegūtā informācija tiks izmantota tikai statistiskiem mērķiem kopsavilkumu tabulu veidā.

Kādus jautājumus uzdos intervētājs?

Jums jautās par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riskiem, kā arī par līdzdalību sociālajā un kultūras dzīvē.

Visu jautājumu sarakstu var skatīt EU-SILC apsekojuma veidlapās:

Kādēļ iegūtie dati ir nozīmīgi?

Ikvienas izmaiņas politikā tiek plānotas un ieviestas, pamatojoties uz statistikas datiem.

EU-SILC apsekojumā iegūtie dati ir viens no būtiskākajiem informācijas avotiem labklājības un sociālās rīcībpolitikas veidošanā. Rezultātā Latvijā 2015. gadā:

  • sagatavotas pirmās iestrādnes minimālā ienākuma līmeņa noteikšanā;

  • strādājošajiem samazināta vispārējā IIN likme;

  • palielināta minimālā bruto darba alga;

  • paaugstināts ģimenes valsts pabalsts par otro un trešo bērnu;
  • palielināts bērnu uzturlīdzekļu apmērs;
  • arī citas lielākiem sociālajiem riskiem pakļautās iedzīvotāju grupas no šī gada saņems lielākus pabalstus.

Vairāk par Labklājības ministrijas ieviestajām izmaiņām rīcībpolitikās un EU-SILC datu izmantošanu:

CSP veiktā EU-SILC apsekojuma dati liecina, ka patlaban aptuveni 35% no mājsaimniecībām ir gāzes balonu lietotāji, un ļoti liels īpatsvars ir tieši mazturīgo iedzīvotāju segmentā.  Tādēļ 2015. gada 24. martā Saeima atbalstīja priekšlikumu pagarināt veco, Eiropas Savienības tehniskajām prasībām neatbilstošo sašķidrinātās naftas gāzes balonu izņemšanas termiņu līdz 2017. gada beigām. Lai aizsargātu patērētājus no ievērojamām izmaksām jaunā gāzes balona iegādē un vienlaikus paaugstinātu iedzīvotāju drošību, kā arī lai mazinātu gāzes balonu nelegālās aprites pieauguma risku, ministrija rosināja veikt vairākas izmaiņas jaunajā gāzes balonu aprites normatīvajā regulējumā.

Nozīmīgākie 2014. gada EU-SILC apsekojuma rezultāti

2013. gadā iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi sasniedza 354 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.

Visstraujākais ienākumu pieaugums bija trūcīgākajās (par 11,6%) un turīgākajās mājsaimniecībās (par 11,2%).

2013. gadā 26,2% mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumu veidoja pensijas, pabalsti un citi budžeta maksājumi.

2013. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21,2% Latvijas iedzīvotāju.

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība – 2013. gadā Latvijas Džini koeficients bija visaugstākais (35,5%).

Vīriešiem nabadzības risks 2013. gadā bija zemāks nekā sievietēm, savukārt krīzes gados (2009. – 2011. g.) sievietes bija mazāk pakļautas nabadzības riskam nekā vīrieši.

Iedzīvotājiem vecumā no 18 gadiem ar pamatskolas izglītību vai zemāku nabadzības risks bija 36,3%; ar vidējo izglītību – 19,7%; ar augstāko izglītību – tikai 7,6%.

2014. gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi bija vidēji 138 eiro uz vienu mājsaimniecību un veidoja 16,4% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem.

40% mājsaimniecību apgalvoja, ka mājokļa izdevumu segšana tām bija ļoti apgrūtinoša.

18,2% mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi ir bijušas parādā par komunālo pakalpojumu rēķiniem naudas trūkuma dēļ. Vislielākais komunālo pakalpojumu parādnieku īpatsvars bija mājsaimniecībās, kur dzīvo pāris ar trim vai vairāk bērniem (35,9%), un mājsaimniecībās, kur dzīvo viens pieaugušais ar bērniem (35,7%).

Kur meklēt informāciju par EU-SILC apsekojumu?

EU-SILC apsekojumā iegūtie dati pieejami CSP datu bāzē sadaļā "Iedzīvotāju ieņēmumi" – ikgadējie dati, "Monetārā nabadzība un ienākumu nevienlīdzība", "Materiālā nenodrošinātība", "Mājokļa apstākļi" un "Veselības pašnovērtējums".

Informācija par EU-SILC apsekojuma metodoloģiju ir pieejama sadaļā "Metadati":

Mājokļa apstākļi
Materiālā nenodrošinātība
Monetārās nabadzības, ienākumu nevienlīdzības indikatori
Veselības pašnovērtējums

Arī Eurostat vietnē ir publicēta EU-SILC apsekojuma metodoloģija un iegūtie rezultāti.

Jautājumi?

Ja Jums rodas kādi jautājumi par dalību apsekojumā, aicinām sazināties ar CSP konsultantiem elektroniski, rakstot uz info [at] csb [dot] gov [dot] lv, vai zvanot pa tālruni 67366912.

Lai uzzinātu vairāk par apsekojuma norisi un metodoloģiju, aicinām sazināties, zvanot pa tālruni 67366727 vai 67366609.