Personāls
Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) sistēmā 2012.gada sākumā strādā 549 darbinieki. Pastāvīgie štata darbinieki ir 540.
Nodarbinātos pēc statusa var iedalīt divās kategorijās: valsts civildienesta ierēdņi (44% no kopējā skaita) un darbinieki, kuri strādā uz darba līguma pamata.
Lielākā daļa tiek nodarbināti centrālajā iestādē Rīgā (75% no kopējā skaita), bet pārējie strādā reģionālajās struktūrvienībās: Kuldīgas, Preiļu un Valmieras datu savākšanas un apstrādes centros. Darbu dažādos reģionos veic arī intervētāji un cenu reģistratori.
2011.gadā CSP veica tautas skaitīšanu. Lai iespējami kvalitatīvāk nodrošinātu tautas skaitīšanas darbu izpildi, uz laiku šī apjomīgā darba veikšanai tika pārcelti pieredzējuši iestādes darbinieki, kā arī pieņemti darbā 57 darbinieki.
Štata darbinieku struktūra 2012. gada sākumā
līdz 29 gadiem | no 30 līdz 44 gadiem | 45 gadi un vecāki | Darbinieku skaits – kopā | |||
sievietes | vīrieši | sievietes | vīrieši | sievietes | vīrieši | 540 |
83 15% | 19 4% | 101 19% | 17 3% | 284 52% | 36 7% | |
Izglītība
Augstākā izglītība ir 390 darbiniekiem jeb 71%, no tiem trijiem ir doktora grāds.
Darbinieku attīstības (karjeras veidošanas) iespējas.
CSP strādā daudz pieredzējušu darbinieku, kuri nodod savas zināšanas jaunajiem darbiniekiem. 197 darbinieki nostrādājuši statistikas sistēmā vairāk nekā 10 gadus, 123 no tiem – vairāk nekā 20 gadus.
CSP ir attīstības un karjeras veidošanas iespējas darbiniekiem, kuriem ir atbilstošas zināšanas un pieredze. 2011.gadā 14 darbinieki tika paaugstināti amatos, 5 no tiem – vadošos amatos. Trīs darbinieki, kuri strādāja uz darba līguma pamata, piedalījās konkursos un tika iecelti ierēdņu amatos, un sekmīgi veic sarežģītākus pienākumus. Daudzi piedalās starptautisko projektu realizācijā statistikas jomā.
Mācības un pieredzes apmaiņa
CSP darbiniekiem ir iespēja piedalīties ārvalstu mācību kursos, lai attīstītu prasmes un kompetences un veicinātu darba rādītāju uzlabošanu un izaugsmi.
Ārvalstu mācību kursu mērķis ir celt nacionālo statistikas iestāžu darbinieku profesionālo kvalifikāciju, piedāvājot nacionālā un Eiropas Savienības līmenī piemērojamas teorētiskas zināšanas un praktiskas nodarbības par aktuāliem jautājumiem statistikas tēmās. Mācību kursus vada augsti kvalificēti speciālisti konkrētajā statistikas jomā gan no Eiropas Savienības valstu statistikas iestādēm, gan starptautiskajām organizācijām. Lielākā daļa mācību kursu tiek organizēti Eiropas Kopienu Statistikas birojā (Eurostat) Luksemburgā, kā arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) un citās ES valstīs. 2011.gadā 15 CSP darbinieki piedalījās 14 dažādos ārvalstu mācību kursos.
Darbiniekiem ir iespēja celt savu kvalifikāciju un iegūt jaunas zināšanas, piedaloties dažādos semināros, konferencēs un pieredzes apmaiņas braucienos. 2011.gadā CSP darbinieki ir piedalījušies 216 ārvalstu sanāksmēs, t.sk. Eurostat komiteju, darba grupu un speciālo darba grupu sanāksmēs. Savukārt CSP speciālisti ir dalījušies savās zināšanās un pieredzē ar Armēnijas statistikas, Maķedonijas Valsts statistikas pārvaldes un Azerbaidžānas Valsts statistikas komitejas pārstāvjiem. Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas programmas (TAIEX) ietvaros CSP eksperti ir konsultējuši Krievijas un Ukrainas statistikas iestāžu pārstāvjus.
Tiek izmantota iespēja piedalīties arī kursos Valsts administrācijas skolā un citās mācību iestādēs. Kopumā apmeklēti 73 kvalifikācijas celšanas kursi un izglītojoši semināri. Par prioritāti 2011.gadā tika izvirzītas mācības informāciju tehnoloģiju jomā. 193 darbinieki uzlaboja savas zināšanas datorprogrammu Microsoft Excel un Access lietošanā. Savukārt par specifiskām statistikas un citām aktuālām tēmām mācības veic atbilstošie CSP speciālisti. Liela uzmanība tiek pievērsta informācijas drošības jautājumiem. Aizvadītajā gadā šādos semināros piedalījās 383 darbinieki.
Par CSP darbinieku brīvā laika pavadīšanu
Ārpus darba brīvajos vaļasbrīžos daudzi aizraujas ar riteņbraukšanu, peldēšanu, slēpošanu un volejbola spēlēšanu. Starp mums ir arī tādi, kas nodarbojas ar slēpņošanu (geocaching), jogu un nūjošanu.
Otrs populārākais brīvā laika pavadīšanas veids ir dārzkopība, puķkopība un lauku darbi. Zemes darbiem seko grāmatu lasīšana. Ceturtais populārākais ir ceļošana, tālāk seko dažnedažādi rokdarbi, sākot ar adīšanu, beidzot ar pērļošanu un rotu darināšanu.
Pat pēc dienas darba pie bezgalīgām tabulu rūtīm statistiķiem nav miera arī pa vakariem – daudzi azartiski raksta rūtiņās burtus, t.i., min krustvārdu mīklas.