Ētikas kodekss

 

Rīgā

07.02.2014.160- NOR/2014

Ētikas kodekss

  
 Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmās daļas 2.punktu
                                                                  

I.   Vispārīgie jautājumi

1.  Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Ētikas kodeksa mērķis ir noteikt un nostiprināt profesionālās ētikas normas, lai nodrošinātu augstu iestādes darba kultūras un ētikas līmeni.
2.  Pārvaldes ierēdnis un darbinieks (turpmāk – nodarbinātais) gan darba laikā, gan ārpus tā ievēro Ētikas kodeksā noteiktos pamatprincipus, bet situācijās, kuras nav pieminētas šajā kodeksā, rīkojas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un vispārpieņemtajām uzvedības normām.
3.  Ētikas kodekss ir saistošs katram Pārvaldes nodarbinātajam. 

II.   Pamatprincipi

4. Nodarbinātais, pildot savus amata pienākumus, ievēro šādus ētiskas uzvedības pamatprincipus:

4.1.   Lojalitāte.
Ir uzticīgs neatkarīgai un demokrātiskai Latvijas Republikai, kalpo sabiedrības un valsts interesēm. Atbalsta Pārvaldes darbības mērķus un uzdevumus.

4.2.Atbildība.
Uzņemas atbildību par saviem lēmumiem un sava darba rezultātiem. Ir paškritisks, atzīst un labo savas kļūdas.

4.3.   Godprātība.
Ir neiecietīgs pret neētisku rīcību, negodīgumu un korumpētību. Izmanto ar sava amata pienākumu izpildi saistītās tiesības tikai saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem.

4.4.   Atklātība un konfidencialitāte.
Veicina statistisko datu pieejamību, vienlaikus ievēro konfidencialitātes principu (individuālo datu aizsardzību).

4.5.   Profesionalitāte.
Ar savu profesionālo darbību sekmē Pārvaldes mērķu un uzdevumu īstenošanu.

4.6.   Neatkarība un neitralitāte.
Nodarbinātais ir neatkarīgs un neitrāls savā rīcībā un pieņemtajos lēmumos, ievēro Latvijas Republikas Satversmi un citus ārējos un Pārvaldes iekšējos normatīvos aktus, un Ētikas kodeksa normas.

Nodarbinātais savā profesionālajā darbībā un lēmumu pieņemšanā ir patstāvīgs un neatkarīgs, neietekmējas no piederības partijām, politiskām kustībām un organizācijām, norobežojas no personīgajām interesēm un ārējās ietekmes (citu fizisku un juridisku personu, politisku, reliģisku vai sociālo grupu, personu apvienību interesēm). Pieņemot lēmumus, nodarbinātais pamatojas tikai uz objektīvi pārbaudītu informāciju, pierādījumiem un faktiem.

Neitralitātes ievērošana ir priekšnosacījums nodarbinātajam Pārvaldes pozitīvā tēla veidošanai sabiedrībā.

III.   Ikdienas darbs

5. Nodarbinātais:

5.1.      darba pienākumus veic profesionāli, kvalitatīvi un ar atbildības sajūtu, izmantojot labās prakses piemērus;

5.2.      ir godīgs, taisnīgs, pieklājīgs un izpalīdzīgs attiecībā pret kolēģiem, kā arī Pārvaldes respondentiem, statistiskās informācijas lietotājiem, citu valsts iestāžu un institūciju pārstāvjiem, privātpersonām;

5.3.      efektīvi izmanto darba laiku;

5.4.      saudzīgi izturas pret sev uzticētajām materiālajām vērtībām un citu Pārvaldes īpašumu;

5.5.      ekonomiski izmanto darba procesam piešķirtos materiālos resursus;

5.6.      neizmanto darba procesam piešķirtos materiālos resursus un amata stāvokli personiskām vajadzībām;

5.7.      pastāvīgi pilnveido savas profesionālās iemaņas un zināšanas;

5.8.      dalās ar kolēģiem savā darba pieredzē;

5.9.      savas kompetences ietvaros veic izskaidrojoša un konsultatīva rakstura darbu Pārvaldes respondentu un statistiskās informācijas lietotāju vidū.

IV.   Nodarbināto savstarpējās attiecības

6. Nodarbinātais:

6.1.      attiecībās ar kolēģiem ir godīgs, izpalīdzīgs, noskaņots uz sadarbību, uzticēšanos un atbalstu;

6.2.      pieklājīgi un ar cieņu izturas pret saviem kolēģiem;

6.3.      uzklausa un respektē savu kolēģu viedokli darba jautājumu risināšanā;

6.4.      palīdz savas struktūrvienības jaunajiem nodarbinātajiem ātrāk iejusties kolektīvā un darba vidē;

6.5.      veicina koleģiālas attiecības ar citu Pārvaldes struktūrvienību nodarbinātajiem un atbalsta konstruktīvu sadarbību;

6.6.      konflikta gadījumā ar kolēģiem cenšas to savlaicīgi pats atrisināt. Ja ir problēmas, vēršas pie savas struktūrvienības vadītāja.

V.   Nepieļaujama rīcība

7. Nodarbinātais:

7.1.      ar savu rīcību gan darbā Pārvaldē, gan ārpus tās, nediskreditē sevi, iestādi un valsti;

7.2.      ārpus darba laika izvēlas tādu uzvedības stilu, lai neradītu šaubas par objektīvu un godīgu profesionālo pienākumu veikšanu;

7.3.      paužot vārda brīvības izpausmes sociālajos tīklos, ievēro ētikas pamatprincipus un nepieļauj situācijas, kas var radīt interešu konfliktu vai kaitēt Pārvaldes reputācijai;

7.4.      neizmanto savās vai citu personu interesēs konfidenciālu informāciju, kas iegūta, veicot amata pienākumus;

7.5.      nepieļauj korumpētības iespēju un izvairās no situācijām, kas šādu iespēju varētu radīt;

7.6.      neizmanto ļaunprātīgi savu kolēģu vai citu personu zināšanu trūkumu un kļūdas;

7.7.      neizsaka publisku kritiku par savu kolēģu kļūdām;

7.8.      nepieļauj no savas puses augstprātību vai autoritāru vadības stilu;

7.9.      nepieļauj un nosoda savu kolēģu goda vai cieņas aizskaršanu;

7.10.  neveido un neatbalsta intrigas nodarbināto savstarpējās attiecībās;

7.11.  neizmanto ļaunprātīgi savam amatam atbilstošās tiesības;

7.12.  neizmanto savtīgos nolūkos padotā un vadītāja attiecības privātās dzīves problēmu risināšanai;

7.13.  nesniedz privilēģijas kādai juridiskai vai fiziskai personai, kas saistītas ar amata pienākumu veikšanu.

VI.   Darbinieka ētikas pamatprincipi komunikācijā ar lobētājiem

8. Lobētājs ir fiziskā persona vai privāto tiesību juridiskā persona, kas, savu vai citu privātpersonu interešu vadīta, par atlīdzību vai bez tās veic lobēšanu - apzināti un sistemātiski komunicē ar publiskās varas subjektiem nolūkā ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu noteiktu privātpersonu interešu īstenošanai (turpmāk – lobētājs).

9. Nodarbinātajam ir pienākums:

9.1. publiskot informāciju par lobētāju, ar kuru ir notikušas konsultācijas vai no kura ir saņemta informācija, kas attiecas uz jautājumu, par ko nodarbinātais ir bijis atbildīgs sagatavot vai pieņemt lēmumu, ka arī pēc pieprasījuma darīt zināmu priekšlikuma saturu. Informāciju, pēc nodarbinātā pieprasījuma, Informācijas, izdevniecības un poligrāfijas departaments ievieto Pārvaldes mājas lapā. Gadījumos, kad tiek lobēts konkrēts normatīvo aktu projekts, nodarbinātais to norāda anotācijā (paskaidrojuma rakstā). Publiskojot sniedz šādus datus par lobētāju:

9.1.1.      vārds, uzvārds, juridiskās personas, ko lobētājs pārstāv, nosaukums;

9.1.2.      konkrēta lēmuma sagatavošanas process, saistībā ar kuru lobēšana ir notikusi (ja nav norādīts, nodarbinātajam ir jānorāda joma, uz kuru priekšlikums ir bijis vērsts);

9.1.3.      kādā veidā notikusi komunikācija ar lobētāju (tikšanās, sarakste, konsultatīvā padome, darba grupa vai cits veids);

9.2. ja lēmuma pieņemšanas gaitā atklājas, ka lēmums var skart nodarbinātā vai viņa ģimenes locekļu ekonomiskās intereses, ar rakstisku ziņojumu publiskot šo informāciju, lūdzot kompetences ietvaros augstākstāvošai amatpersonai vai institūcijai sevi atstatīt no turpmākas dalības lēmuma pieņemšanā;

9.3. nodrošināt, ka visiem lobētājiem, kas ir ieinteresēti konkrētā jautājuma izlemšanā, ir dotas vienlīdzīgas iespējas tikties ar lēmuma pieņēmējiem un sagatavotājiem un saņemt nepieciešamo informāciju;

9.4. izvērtēt ikvienu ielūgumu vai viesmīlības piedāvājumu, kas saņemts, pildot amata pienākumus, ņemot vērā to, kāds labums no šādu ielūgumu pieņemšanas ir Pārvaldei un vai tas nav saistīts ar ieinteresētību panākt kādu labvēlību piedāvātājam lēmuma pieņemšanas procesā;

9.5. pieņemot lēmumu, ņemt vērā visas vietējās sabiedrības intereses, ne tikai tās, kuras aizstāv lobētājs.

10. Nodarbinātajam ir aizliegts:

10.1. neievērojot vienlīdzības principu, kādam no lobētājiem nodrošināt īpašas priekšrocības, ja vien to īpaši neparedz tiesību akts vai līgums, salīdzinot ar citām ieinteresētajām pusēm, tai skaitā vienu no lobētājiem īpaši informējot par viņu interesējošo jautājumu loku, nodrošinot piekļuvi lēmuma pieņēmējiem vai citus labumus;

10.2. pieņemt no lobētāja vai organizācijas, kas algo lobētāju, dāvanas, viesmīlības piedāvājumus vai citus labumus savām vai ģimenes locekļu vajadzībām vai arī organizācijai, ar ko viņš ir saistīts. Ar citiem labumiem tiek saprasti arī transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumu un dzērienu apmaksa vai jebkāda cita veida materiālie labumi;

10.3. izmantot sava amata priekšrocības un personiskos kontaktus, lai kādam no lobētājiem nodrošinātu piekļuvi augstākstāvošām amatpersonām, kas ir atbildīgas par lobētāja interesēs esošo lēmumu pieņemšanu;

10.4. maldināt lobētāju, radot iespaidu, ka nodarbinātais var nodrošināt lobētājam piekļuvi valsts valdības locekļiem vai augstākstāvošām amatpersonām vai arī ietekmēt viņu pieņemto lēmumu;

10.5. lūgt lobētājiem vai organizācijām, kuras algo lobētāju, materiāli atbalstīt institūcijas, kurā nodarbinātais ir nodarbināts, rīkotos pasākumus vai organizāciju, ar kuru nodarbinātais ir saistīts;

10.6. par atlīdzību vai bez tās pārstāvēt indivīdu, komersantu vai organizāciju kā lobētājam valsts vai pašvaldību institūcijā.

VII.    Korupcijas novēršana

11. Nodarbinātais nedrīkst pieļaut korupcijas iespējas:

11.1. atkarībā no apstākļiem viens un tas pats mantiskais vai citāda veida labums var tikt uzskatīts par kukuļņemšanu, ja nodarbinātais, izmantojot amata stāvokli, to pieņem un tādā veidā ļauj juridiskajām vai fiziskajām personām nepildīt vai daļēji pildīt valsts normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz Pārvaldi;

11.2. ja nodarbinātajam ir bijis kukuļdošanas piedāvājums, viņš par to ziņo savas struktūrvienības vadītājam;

11.3. par jebkuru, ar interešu konfliktu saistītu jautājumu, tai skaitā potenciāli iespējamu vai ētisku dilemmu gadījumā, nodarbinātais ir aicināts ziņot savas struktūrvienības vadītājam;

11.4. nonākot interešu konflikta situācijā, nodarbinātajam jāziņo augstākai amatpersonai un jāatstata sevi  no turpmākas dalības lēmuma pieņemšanā vai citām ar amata pienākumiem saistītām darbībām;

11.5. saistībā ar korupcijas novēršanu nodarbinātajam jāievēro valstī noteiktās tiesību normas, kā Likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (likumā paredzētie ierobežojumi un aizliegumi);

11.6. nodarbinātais kā amatpersona drīkst pieņemt ziedus, suvenīru vai grāmatu, bet ir jāatceras, ka tas rada priekšstatu par amatpersonas lēmumu ietekmējamību;

11.7. nodarbinātais nedrīkst pieņemt dāvanas, skaidras naudas vai pakalpojumu piedāvājumus, uzaicinājumu piedalīties pasākumos un citus labumus, ja tie ir saistīti ar darba pienākumu pildīšanu, komandējumiem vai darba braucieniem un, ja pastāv aizdomas par iespējamo interešu konfliktu, vai tas negatīvi ietekmē Pārvaldes reputāciju;

12. Nodarbinātais par interešu konflikta jautājumiem, tai skaitā potenciāli iespējamiem vai ētisku dilemmu gadījumā, var konsultēties Pārvaldes Ētikas komisijā, Juridiskā un pārvaldes organizācijas departamenta Personāla daļā, Juridiskajā daļā vai pie iepriekšminētā departamenta direktora. 

VIII.   Ētikas kodeksa normu pārkāpumu izskatīšanas kārtība

13. Ar Pārvaldes priekšnieka rīkojumu tiek noteikts Pārvaldes Ētikas komisijas (turpmāk – Komisija) sastāvs, kurš izskata iesniegumus par nodarbināto neētisku rīcību. Komisijas sēdes tiek sasauktas nepieciešamības gadījumā, un to dara Pārvaldes Personāla daļas vadītājs, kurš veic arī sēdes protokolēšanu.

14. Ja nodarbinātais uzskata, ka pret viņu ir pārkāptas ētikas normas no cita Pārvaldes nodarbinātā puses, viņš vispirms vēršas pie augstākstāvošas amatpersonas. Ja tā nevar radušos problēmu objektīvi atrisināt, tad nodarbinātais ir tiesīgs vērsties komisijā.

15. Komisija izvērtē iesniegumu par ētikas normu pārkāpuma gadījumu, uzklausot abus viedokļus, un 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu, ir pārkāptas ētikas normas, vai nav. Par pieņemto lēmumu Komisija paziņo iesaistītajām pusēm un Pārvaldes priekšniekam.

16. Ja iesniegums par ētikas normu pārkāpumu ir no personas, kas nav Pārvaldes nodarbinātais, komisijas sēde tiek sasaukta, pamatojoties uz Pārvaldes priekšnieka rezolūciju. Komisija izvērtē gadījumu un 10 darba dienu laikā iesniedz Pārvaldes priekšniekam informāciju par pieņemto lēmumu, ir pārkāptas ētikas normas, vai nav.

17. Nodarbinātais par iespējamiem ētikas normu pārkāpumiem citu nodarbināto darbā var ziņot anonīmi, iesniegumu ievietojot Pārvaldes centrālā biroja 4.stāvā novietotajā anonīmo ziņojumu urnā. Pārvaldes priekšnieka sekretāre reizi nedēļā pārbauda anonīmo ziņojumu urnu un, ja tajā ir iesniegums par ētikas normu pārkāpumiem, nodod to izskatīšanai Komisijai. Komisija iesniegumu izvērtē un 10 darba dienu laikā iesniedz Pārvaldes priekšniekam informāciju par pieņemto lēmumu, ir pārkāptas ētikas normas, vai nav.

18. Ja Pārvaldes nodarbinātā rīcība ir pretrunā ar Ētikas kodeksā noteiktajām normām un vispārpieņemtajām uzvedības normām un tajā ir disciplinārpārkāpuma pazīmes, Pārvaldes priekšnieks pret attiecīgo nodarbināto ierosina pārbaudi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā vai Darba likuma noteiktajā kārtībā.

IX.   Noslēguma jautājums

19. Atzīt par spēku zaudējušu Pārvaldes 2012.gada 19.septembra iekšējos noteikumus 131-NOR/2012 „Ētikas kodekss”.

 

Iekšējie noteikumi nav saskaņoti ar Ekonomikas ministriju, jo Ekonomikas ministrija saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 75.panta ceturto daļu 2011.gada 9.jūnija rīkojumā Nr.116 ir noteikusi, ka šāda saskaņošana nav nepieciešama. 

 

Priekšniece                                              A.Žīgure

 

Ceihnere 67366814
dzidra [dot] ceihnere [at] csb [dot] gov [dot] lv

Deaks 67366642
madars [dot] deaks [at] csb [dot] gov [dot] lv