Zinātnisko darbu veic 76% zinātņu doktoru

15.04.2008

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veikusi zinātņu doktoru izlases veida apsekojumu “Zinātņu doktoru tālākā karjera”. Apsekojums pēc vienotas metodoloģijas tika organizēts Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apsekojumā piedalījās zinātņu doktori vecumā līdz 70 gadiem. 2007. gada sākumā šajā vecuma grupā Latvijā bija 3,6 tūkst. zinātņu doktoru, no kuriem 2,0 tūkst. tika izvēlēti par respondentiem. Aptaujas anketas tika nosūtītas pa e-pastu. Turklāt tika izmantotas arī telefonintervijas un personintervijas, kad intervētājs apmeklēja respondentu mājās.

Pēc apsekojuma datiem 56 % no zinātņu doktoru skaita ir vīrieši. Zinātņu doktoru vecuma struktūra atspoguļota grafiskajā attēlā.

ZINĀTŅU DOKTORI VECUMĀ LĪDZ 70 GADIEM PA VECUMA GRUPĀM UN PĒC DZIMUMA
(2007.gada sākumā)

Pēc apsekojuma datiem 95% no zinātņu doktoru skaita ir nodarbināti, t.sk., 98% no viņiem ir pastāvīgs darbs. No kopējā zinātņu doktoru skaita 76% veic zinātnisko darbu. Gandrīz puse (46%) no nodarbinātajiem zinātņu doktoriem kā pamatdarbu norādīja akadēmiskos amatus augstākās izglītības institūcijās.

Pēc apsekojuma datiem katrs trešais (34%) zinātņu doktors zinātnisko grādu ir ieguvis dabas zinātnēs, 19% - sociālās zinātnēs, 19% - inženierzinātnēs. Salīdzinājumam - 2007./2008.m.g. dabas zinātnes apguva tikai 5% no kopējā studentu skaita.

 

 

ZINĀTŅU DOKTORI SADALĪJUMĀ PĒC JOMAS, KURĀ IEGŪTS ZINĀTNISKAIS GRĀDS (%)
(zinātņu doktori vecumā līdz 70 gadiem)

46% zinātņu doktoru ikdienas darbs ir saistīts ar jomu, kurā iegūts zinātniskais grāds, 36% - daļēji saistīts, bet 18% nav saistīts. Jāatzīmē, ka katrs piektais zinātņu doktors vīrietis nestrādā jomā, kurā iegūts zinātņu doktora grāds.

Pēc apsekojuma datiem 72 % zinātnisko grādu ieguvuši Latvijā, bet 28% - ārzemēs. Visbiežāk minētās ārvalstis ir Krievija, Lietuva, Ukraina, Igaunija. No Eiropas savienības valstīm – Zviedrija un Vācija.

Vairāk nekā puse (58%) no zinātņu doktoriem vecumā līdz 70 gadiem, zinātnisko grādu ir ieguvuši līdz 1990.gadam. Laika periodā no 2005. līdz 2007.gadam studijas doktorantūrā ilgušas vidēji sešus gadus un jauno zinātņu doktoru vidējais vecums bija 38 gadi.

Zinātņu doktoru vidējie bruto ieņēmumi 2006.gadā bija 14,2 tūkt. Ls (vīriešiem – 16,7 tūkst. Ls, sievietēm – 11,3 tūkt. Ls). Augstāki ieņēmumi bija zinātņu doktoriem, kuri zinātnisko grādu ieguvuši inženierzinātnēs un tehnoloģijās (16,6 tūkst. Ls) un sociālajās zinātnēs (16,2 tūkt. Ls). Jāatzīmē, ka zinātņu doktoru vīriešu bruto ieņēmumi 2006.gadā, ja viņi veica zinātnisko darbību, bija vidēji 15,7 tūkt. Ls, bet, ja viņu nodarbošanās nebija saistīta ar zinātnisko darbību, attiecīgi 19,9 tūkt. Ls.

Eiropas Kopienu Statistikas birojs (Eurostat) apkopotos Eiropas valstu zinātņu doktoru apsekojumu datus publicēs gada beigās.

Sagatavojusi Dzīves līmeņa statistikas daļa
Tālr. 67366847
Baiba Zukula