Visvieglāk iedzīvotājiem piekļūt sabiedriskajam transportam un pārtikas veikaliem

13.06.2013

2012. gadā mājsaimniecībām visvieglāk bija piekļūt sabiedriskajam transportam (83,5%) un pārtikas preču veikalam (80,7%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datu analīze. Saskaņā ar apsekojuma datiem turpat visas mājsaimniecības (99,3%) izmanto pārtikas preču veikala un primārās veselības aprūpes (96,3%) pakalpojumus.

Trešdaļai (33,2%) mājsaimniecību sagādāja grūtības piekļuve primārās veselības aprūpes pakalpojumiem.

Mājsaimniecību iespējas piekļūt atsevišķiem pakalpojumiem 2012.gadā (procentos)

 

Mājsaimniecību īpatsvars, kuras izmantoja pakalpojumu

No mājsaimniecībām, kuras izmantoja pakalpojumu, tam piekļuva

Ļoti viegli

Viegli

Ar nelielām grūtībām

Ar lielām grūtībām

Pārtikas preču veikals

99.3

25.0

55.7

13.6

5.6

Bankas pakalpojumi

84.6

19.7

53.0

19.9

7.5

Pasta pakalpojumi

78.3

14.8

58.3

20.6

6.3

Sabiedriskais transports

82.1

25.1

58.4

12.9

3.6

Primārā veselības aprūpe

96.3

11.8

55.0

24.9

8.3

Izglītības iestādes (1.-9. klase)

18.1

16.8

57.4

20.4

5.3

2012. gadā mājsaimniecībām laukos vislielākās grūtības bija piekļūt bankas pakalpojumiem un primārajai veselības aprūpei. Kaut arī bankas pakalpojumus izmantoja 75,1% lauku mājsaimniecību, pusei (49,2%) no tām bija grūtības piekļūt šim pakalpojumam. Turklāt 45,8% lauku mājsaimniecību bija grūtības piekļūt primārās veselības pakalpojumiem.

Lauku mājsaimniecību īpatsvars, kuras norādīja uz grūtībām piekļūt atsevišķiem pakalpojumiem1, 2012.gadā (procentos)

Salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, Vidzemē bija visvairāk mājsaimniecību, kuras izmantotajiem pakalpojumiem piekļuva ar grūtībām – pārtikas preču veikalam (30,7%,), bankai, t.sk. internetbankai (36,6%), pastam (37,5%), sabiedriskajam transportam (28,6%). Vidzemē bija arī vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (98%), kuras izmantoja primārās veselības aprūpes pakalpojumus, un 42,5% no tām bija grūtības piekļūt veselības aprūpei.

Savukārt Pierīgā bija vislielākais mājsaimniecību skaits (20,9%), kuru bērni apmeklēja pamatskolu. 29,5% no šīm mājsaimniecībām norādīja, ka bērniem (1.-9. klašu skolēniem) bija grūtības nokļūt līdz skolai.

2012. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) apsekojumā mājsaimniecībām bija jānovērtē, vai tām ir ērti piekļūt tādiem pakalpojumiem kā pārtikas preču veikali, bankas (t.sk. internetbankas), pasts, sabiedriskais transports, primārās veselības aprūpes iestādes, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju darba laiku, atrašanās vietu un nokļūšanas iespējas pie tiem, piem., transporta satiksmi, ceļus, speciālu ēku aprīkojumu iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām u.c. 18,1% mājsaimniecību, kurās bija skolas vecuma (1.-9. klases) bērni, novērtēja arī piekļuvi pamatskolai.

Minētajā apsekojumā aptaujāti 6,5 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 13 tūkstoši 16 gadīgi un vecāki respondenti. Plašāka informācija par EU-SILC 2012. gada apsekojuma datiem publicēta statistiskajā datu krājumā „Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2012. gadā” CSP mājaslapā.

 

Papildu informācija:
Liene Āboliņa
Sociālās statistikas departamenta
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
tālrunis 67366727



1 Attiecas uz mājsaimniecībām, kuras izmantoja pakalpojumu